“- vai dzeja ir vajadzīga kā ēst? Jā un nē. Ja ilgi trūkst – cilvēks to izjūt diezgan smagi, var sākt aiz izmisuma lasīt kaut vai produktu lietošanas pamācības vai lamāties internetā, jo jūtām vajag kādu kurināmo…” - tā savulaik intervijā sacījis dzejnieks, rakstnieks, žurnālists, dziesminieks Andris Akmentiņš.
Ieklausīsimies, sadzirdēsim, ķersim un metīsim gaismas akmentiņus savas dvēseles logos.
A. Akmentiņš dzimis Valmierā, dzimtas saknes atrodamas arī Gaiziņkalna tuvumā. Dzeju publicē kopš 1988. gada, rakstījis tekstus dziesmām, ir piecu dzejas krājumu un stāstu krājumu autors. Popularitāti lasītāju vidū ieguvuši viņa romāni “Skolotāji” un “Meklējot Ezeriņu”. Saņemta Klāva Elsberga literārā prēmija, Dzintara Soduma balva, AKKA/LAA balva.