Digitālā programma: apsekojumā noskaidrojas vecākvadības programmatūras stiprās un vājās puses

Ziņa publicēta 14.01.2011
Šodien publicētie Eiropas Komisijas pētījuma rezultāti liecina, ka 84 % pārbaudīto programmatūru ļauj vecākiem bloķēt piekļuvi noteiktām tīmekļa vietnēm, tomēr šīs programmatūras nav tik efektīvas, lai filtrētu tā saukto „web 2.0” tipa saturu, piemēram, socializācijas tīklu un emuāru vietnes. Turklāt tikai dažas tirgū pieejamās programmatūras spēj filtrēt to tīmekļa saturu, kuram piekļūst, izmantojot mobilo telefonu vai spēļu konsoles, lai gan tieši šādi tiešsaistei piekļūst katrs ceturtais bērns Eiropā. Savukārt „EUKIdsOnline” pārskatā, ko arī finansē ES programma „Drošāks internets”, secināts, ka Eiropas Savienībā tikai ceturtā daļa vecāku izmanto vecākvadības programmatūru un uzrauga vai filtrē to, kam viņu bērni var piekļūt tiešsaistē. Šie apsekojumi ir publicēti ar mērķi veicināt vecāku izpratni par to, cik svarīgi ir aizsargāt bērnus no noteikta interneta satura. Turklāt tas sniedz vecākiem objektīvu skatījumu uz to, kura vecākvadības programmatūra ir visefektīvākā. Komisijas apņemšanās palīdzēt vecākiem un viņu bērniem tiešsaistē justies drošiem ir daļa no Eiropas digitālās programmas (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 and MEMO/10/200).  

Šodien publicētajā pētījumā analizēti vairāki vecākvadības rīki; 26 no tiem paredzēti personālajiem datoriem, 3 — spēļu konsolēm un 2 — mobilajiem tālruņiem. Pētījumā tika secināts, ka pašreizējās programmatūras ir labas, lai filtrētu pieaugušajiem paredzēto saturu tiešsaistē. Tomēr joprojām vismaz 20 % gadījumu pastāv iespēja, ka programmatūra neatsijā bērniem nepiemērota satura vietnes un jo īpaši tādas vietnes, kurās jaunieši tiek iedrošināti sev kaitēt (vietnes, kurās iedrošināts uz anoreksiju, pašnāvību vai pašsakropļošanos). Turpretī citas saites ar īpaši bērniem paredzētu saturu tiek bloķētas. Tikai daži rīki spēj atsijāt „web 2.0” tipa saturu (piemēram, forumus, socializācijas tīklu un emuāru vietnes), bloķēt tūlītējas ziņojumapmaiņas vai tērzēšanas protokolus vai filtrēt kontaktpersonu sarakstus.

Attiecībā uz vecāku iespējām kontrolēt viedtālruņus un spēļu konsoles, secināts, ka ne visas tirgū pieejamās programmatūras spēj filtrēt tīmekļa saturu, lai gan 31 % bērnu Eiropā piekļūst internetam, izmantojot mobilos tālruņus un 26 % — izmantojot spēļu konsoles.

Angļu valoda ir izplatītākā vecākvadības rīku valoda, bet citās valodās pieejamo rīku skaits ir ierobežots.

Tikai ceturtā daļa vecāku izmanto vecākvadības rīkus

“EUKidsOnline” apsekojumā, kas arī publicēts šodien, redzams, ka aptuveni ceturtā daļa vecāku bloķē vai filtrē tīmekļa vietnes (28 %) un/vai seko tam, kādas tīmekļa vietnes bērni apmeklē (24 %). Jāsaka gan, ka procentuālais sadalījums starp dalībvalstīm būtiski atšķiras — Apvienotajā Karalistē tie ir 54 %, bet Rumānijā — 9 %.

70 % aptaujāto vecāku atzīst, ka papildus vecākvadības rīku izmantošanai viņi ar bērniem arī pārrunā ar interneta lietošanu saistītos jautājumus. 58 % vecāku norāda, ka, bērniem lietojot internetu, viņi atrodas to tuvumā. Vairāk nekā puse vecāku izrāda atbalstāmu iniciatīvu, bērnam iesakot, kā tiešsaistē izturēties pret citiem (56 %) un ar viņu runājot par tēmām, kuras bērnu varētu satraukt (52 %).

ES programmas “Drošāks internets” ietvaros Komisija turpinās finansēt pārskatus par vecākvadības programmatūrām un uzraudzīt to attīstību ik pēc 6 mēnešiem līdz 2012. gada beigām. Tīmekļa vietnē www.yprt.eu/sip ir pieejama datubāze, kurā vecāki var meklēt viņu vajadzībām piemērotākos vecākvadības rīkus.

Komisija arī atbalsta bērnu un viņu vecāku līdzdalību, finansējot “Drošāka interneta” centrus, kuros 2011. gada 8. februārī tiks atzīmēta "Drošāka interneta” diena. Šajā dienā visā Eiropā un pasaulē tiks rīkoti pasākumi kā vietējā tā arī valsts līmenī. Pasākumi būs paredzēti bērniem, bet arī vecākiem un skolotājiem, kuri vēlas iemācīties, kā rūpēties par bērnu drošību tiešsaistē.

Izvērstāk pievienotajā preses ziņā.



Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tel.: 67085425, 67085421
janis.krastins@ec.europa.eu
kaspars.kreics@ec.europa.eu