Komisija sāk vērienīgu programmu, lai padziļinātu pakalpojumu vienoto tirgu

Lai gan pakalpojumi ir avots divām trešdaļām ES IKP un darbavietu, tie joprojām veido tikai vienu piektdaļu no ES kopējās tirdzniecības starp dalībvalstīm. Pašlaik tikai aptuveni 8 % Eiropas MVU veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs. Šādas dinamikas nepilnības ne vien mazina patērētājiem sniegtās izvēles iespējas, bet arī liek šķēršļus mazu un inovatīvu uzņēmumu centieniem attīstīties, pilnveidot savu darbību un kļūt konkurētspējīgākiem. Lai līdz 2012. gadam atraisītu pakalpojumu vienotā tirgus potenciālu, Eiropas Komisija šodien pieņēma mērķtiecīgu pasākumu kopumu atlikušo problēmu risināšanai. Pakalpojumu direktīvai ir konkrēts nolūks: likvidēt liekos un apgrūtinošos šķēršļus pakalpojumu tirdzniecībai vienotajā tirgū. Gadu pēc Pakalpojumu direktīvas īstenošanas termiņa Komisija un dalībvalstis ir pabeigušas izvērtēt, kā šī direktīva ir īstenota praksē. Noslēdzoties tā sauktajam „savstarpējās izvērtēšanas” procesam, tika secināts, ka, neraugoties uz sasniegtajiem pozitīvajiem rezultātiem, pakalpojumu vienotais tirgus visu savu potenciālu pilnībā vēl nerealizē. 

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: „Pašreizējos krīzes apstākļos mums ir jāatraisa viss turpmākais izaugsmes potenciāls, kas rodams integrētā pakalpojumu vienotajā tirgū. Tādējādi tiks sniegta palīdzība, lai uzņēmumi varētu attīstīties, ieviest inovācijas un radīt vairāk darbavietu. Savukārt ES patērētājiem, kā arī uzņēmumiem tiks nodrošināti labāki un konkurētspējīgāki pakalpojumi.”

Mērķtiecīgas darbības ES pakalpojumu tirgu nostiprināšanai

Pieņemot Pakalpojumu direktīvu, tika sperts nozīmīgs solis uz priekšu, tomēr joprojām ir ļoti daudz darāmā, lai uzlabotu ES pakalpojumu tirgu darbību. 2010. gada 27. oktobrī pieņemtajā paziņojumā „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu — (IP/10/1390) par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku” tika prognozēts, ka funkcionālāks pakalpojumu vienotais tirgus ik gadus nestu ieguvumus 60 līdz 140 miljardu eiro apmērā, kas atbilstu IKP izaugsmes rādītājiem attiecīgi no 0,6 % līdz 1,5 %. Lai gan pakalpojumi veido divas trešdaļas ES IKP un darbavietu, tie joprojām ir tikai viena piektdaļa no ES kopējās tirdzniecības starp dalībvalstīm. Pašlaik tikai aptuveni 8 % Eiropas MVU veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs. Šādas dinamikas nepilnības ne vien ierobežo patērētājiem sniegtās izvēles iespējas, bet arī liek šķēršļus mazu un inovatīvu uzņēmumu centieniem pilnveidot savas darbības un paplašināties.

Atbildot uz šiem apsvērumiem, Komisija ir izstrādājusi turpmākos pasākumus:

-       Gādāt par to, lai vienotais tirgus reāli darbojas. 2011. un 2012. gadā Komisija īstenos pakalpojumu vienotā tirgus „veiktspējas pārbaudi”, no tā lietotāju perspektīvas raugoties; teiksim, gadījumā, kad kāds zviedru arhitekts vēlas projektēt māju Itālijā vai Somijas valstspiederīgais vēlas izmantot čehu grāmatveža pakalpojumus. Šajā „veiktspējas pārbaudē” ņems vērā arī citus ES spēkā esošos noteikumus par pakalpojumu sniegšanu, ne vien Pakalpojumu direktīvā paredzētos, un tās ietvaros tiks arī izvērtēts, kāda ir šo noteikumu savstarpējā mijiedarbība. Pārbaudes mērķis ir identificēt konkrētas praktiskas problēmas, kas kavē pakalpojumu iekšējā tirgus darbību, kā arī to, kādas neparedzētas sekas var būt dažādu noteikumu savstarpējai ietekmei. Jau tagad Komisija ir norādījusi, ka ir nepieciešams apsvērt turpmāku rīcību saistībā ar ierobežojumiem, kas dažās valstīs noteikti attiecībā uz atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, tiem pieejamās juridiskās formas ziņā (teiksim, amatniecības pakalpojumu sniedzēji, tādi kā namdari, nedrīkst būt sabiedrība ar ierobežotu atbildību), vai attiecībā uz personām, kam pieder kapitāla daļas uzņēmumos (piemēram, noteikums, ka personai, kas vēlas iegādāties kapitāla daļu uzņēmumā, kas piedāvā nodokļu konsultāciju pakalpojumus, ir jābūt nodokļa konsultanta kvalifikācijai).

-       Likvidēt šķēršļus pakalpojumu pārrobežu sniegšanai. „Savstarpējās izvērtēšanas” rezultāti jo īpaši liecināja par grūtībām saistībā ar pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, ja pakalpojumu sniedzēja pastāvīgās reģistrācijas vieta ir citā valstī (proti, ja pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt pakalpojumu valstī, kura nav tā pastāvīgās reģistrācijas vieta). Saistībā ar šo problēmu Komisija rūpīgi aplūkos Pakalpojumu direktīvas īstenošanas ietekmi. Pirmo progresa ziņojumu publicēs 2011. gada beigās; pēc tam ziņojumi tiks sagatavoti ik gadus. Ir jāizvairās arī no jaunu regulatīvo šķēršļu veidošanās dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu. Šādi šķēršļi var veidoties, kad dalībvalstis atjaunina savas prasības uzņēmumu reģistrācijai; Komisija rūpīgi pārraudzīs ar šiem aspektiem saistītās norises.

-       Nodrošināt, lai Pakalpojumu direktīva tiek vērienīgi īstenota un visaptveroši piemērota. Komisija uzsāks divpusēju dialogu ar vairākām dalībvalstīm, kurās ir konstatētas problēmas saistībā ar šīs direktīvas izpildi. Līdztekus minētajam Komisija 2011. gada laikā veiks pirmo ekonomisko izvērtējumu, lai pārliecinātos, ko ir devusi direktīvas īstenošana un kāda ir tās ietekme uz pakalpojumu tirgu darbību.

Priekšvēsture

Pakalpojumu direktīva ir ES tiesību akts, kas stājās spēkā, lai likvidētu liekos un apgrūtinošos šķēršļus pakalpojumu sniegšanai ES. Pakalpojumu nozare veido +/- 66 % no ES IKP. Pakalpojumu direktīva ir horizontāls tiesību akts, kas attiecas uz visdažādākajiem pakalpojumu veidiem, kas veido aptuveni 40 % no ES IKP un darbavietu. Direktīvā tika noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2009. gada beigām ir jāvienkāršo administratīvās procedūras un jāizveido „vienoti kontaktpunkti”, lai atvieglinātu uzņēmumiem formalitāšu nokārtošanu elektroniski. Lai rezumētu sasniegtos rezultātus un identificētu vēl pastāvošos trūkumus, direktīvā ir paredzēts „savstarpējās izvērtēšanas” process, kurš tika veikts 2010. gadā. „Savstarpējā izvērtēšana” ir inovatīva un uz faktiem pamatota „profesionālapskate”, kuras laikā dalībvalstis un Komisija kopīgi aplūkoja galvenos Pakalpojumu direktīvas īstenošanā sasniegtos rezultātus.

Dinamiska pakalpojumu nozare ES ir Komisijas svarīgākā prioritāte. Pakalpojumi ir ES ekonomikas dzinējspēks, nozare, kurā veidojas aptuveni 9 no 10 jaunajām darbavietām. Vērienīgos mērķus, kas izvirzīti ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020”, ES izdosies sasniegt tikai tad, ja prioritāra nozīme tiks piešķirta neatliekamu strukturālo reformu ieviešanai pakalpojumu un produktu tirgos, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, kā tas arī uzsvērts Komisijas Gada izaugsmes pētījumā (sk. IP/11/22).

Sk. arī MEMO/11/49.

Plašākai informācijai

http://ec.europa.eu/internal_market/services/services-dir/implementation_en.htm