„Lai harta darbotos praksē, iedzīvotājiem jāzina savas tiesības un kā tās piemērot, lai panāktu taisnību,” sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. „ES nav pamattiesību superpoliciste.Harta galvenokārt ir piemērojama ES iestādēm.Tiesību ievērošana vispirms ir jānodrošina valstu tiesnešiem saskaņā ar valsts konstitūciju.”Viņa piebilda: „Tomēr, ja ir piemērojamas ES tiesības, es necietīšu nekādus pamattiesību pārkāpumus.Šis ziņojums palīdz mums uzraudzīt progresu, lai mēs vajadzības gadījumā varam rīkoties un gūt pieredzi nākotnei.”
"Šis ziņojums ir svarīgs pagrieziena punkts ceļā uz ES apņemšanās īstenošanu pamattiesību jomā.Tas virzīs ES politiku un tiesību aktu izstrādi, un nepārprotami norāda, kurās jomās ES iestādēm vai dalībvalstīm ir jārīkojas vairāk, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu attiecībā uz visām personām ES," sacīja ES Pamattiesību aģentūras direktors Mortens Kjērums (Morten Kjaerum).
Iedzīvotāju interese un gaidas attiecībā uz ES Pamattiesību hartas ievērošanu ir lielas. Tajā pašā laikā liels skaits saņemto sūdzību ir par situācijām, kurās hartu nevar piemērot (skatīt pielikumu). Tas atspoguļo biežo neizpratni par hartas mērķi un situācijām, kurās harta ir vai nav piemērojama, kā arī par ES lomu.
Tādējādi šodienas ziņojuma mērķis ir palīdzēt labāk informēt sabiedrību par to, kuros gadījumos iedzīvotāji var paļauties uz hartu. Konkrēti, ziņojuma mērķis ir, no vienas puses, precizēt dalībvalstu un to tiesību aizsardzības valsts sistēmu attiecīgās lomas un, no otras puses, Eiropas Komisijas lomu. Personām, kuras uzskata, ka ir pārkāptas viņu pamattiesības, ir jāzina, kurp vērsties, lai panāktu taisnību.
Šodienas ziņojumā ir sniegts pirmais visaptverošais pārskats par to, kā ES tiek īstenotas pamattiesības pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kas padarīja hartu juridiski saistošu. Ziņojumā ir uzsvērts, ka ES iestādēm vienmēr ir rūpīgi jāņem vērā hartā nodrošinātās tiesības, kamēr dalībvalstīm harta ir saistoša tikai tajos gadījumos, kad tās īsteno ES politiku un tiesību aktus. Ziņojums ir sadalīts sešās nodaļās, kuras atspoguļo ES Pamattiesību hartas sešas sadaļas: Cieņa, Brīvības, Vienlīdzība, Solidaritāte, Pilsoņu tiesības un Tiesiskums (skatīt pielikumu). Tas parāda, ka harta ir būtiska virknē politikas jomu, par kurām ir atbildīga ES.
Piemēram, attiecībā uz ķermeņa skeneriem lidostās Komisija uzsvēra vajadzību ievērot tādas pamattiesības kā cilvēka cieņa, privātā un ģimenes dzīve un datu privātums. Robežu pārvaldības jomā Komisija ierosināja jaunus noteikumus, lai robežu novērošanu uz jūras padarītu efektīvāku, vienlaikus nodrošinot to migrantu pamattiesību ievērošanu, kuri pārtverti uz jūras. Komisija ierosināja arī grozījumus noteikumos, kas reglamentē Frontex – ES ārējo robežu aģentūru (skatīt IP/10/184). Priekšlikumos paredzēts, ka robežkontroles amatpersonai jāiziet apmācība pamattiesībās un ka par jebkādiem incidentiem operāciju laikā, tostarp saistībā ar pamattiesībām, ir jāziņo valsts iestādēm un jāveic pēckontrole.
Eiropas Savienības Tiesai arī ir bijusi nozīmīga loma hartas ievērošanas nodrošināšanā. Konkrēti, saistībā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību Tiesa 2010. gada 9. novembrī atzina par spēkā neesošu daļu no ES tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem bija jāpublicē to fizisko personu vārdi un uzvārdi, kuras saņēma līdzekļus no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Vēsturiskā vienlīdzības lietā Tiesa 1. martā pieņēma spriedumu, ka atšķirīgas apdrošināšanas maksas sievietēm un vīriešiem ir dzimumu diskriminācija un nav saderīgas ar hartu (MEMO/11/123). Dalībvalstīm savos tiesību aktos ir liegts atkāpties no šā būtiskā principa.
Komisija 2010. gadā rīkojās, lai nodrošinātu tiesības visiem ES pilsoņiem pārvietoties un apmesties uz dzīvi citā ES valstī un tiesības netikt diskriminētiem. Lai nodrošinātu šīs tiesības, Komisija nekavējoties rīkojās pēc 2010. gada vasaras notikumiem saistībā ar romu izcelsmes ES pilsoņu izraidīšanu no Francijas (SPEECH/10/428 un MEMO/10/502). Komisija rūpīgi pārbaudīja, vai attiecīgās darbības ir veiktas, pilnībā ievērojot ES prasības. Ņemot vērā Komisijas rīcību, Francija un citas dalībvalstis tagad maina savus noteikumus, lai tos pilnībā saskaņotu ar ES noteikumiem par brīvu pārvietošanos.
Vispārīga informācija
Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļuva juridiski saistoša.
Komisija 2010.gada oktobrī pieņēma stratēģiju, lai nodrošinātu, ka harta tiek īstenota efektīvi. Komisija izstrādāja „Pamattiesību kontrolsarakstu”, lai pastiprinātu tās tiesību aktu priekšlikumu ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu (skatīt pielikumu). Komisija arī apņēmās sniegt pilsoņiem informāciju par to, kad tā var iejaukties pamattiesību jautājumos, un publicēt gada ziņojumu par hartas piemērošanu, lai uzraudzītu panākto progresu. Šā ziņojuma publicēšana ir ilglaicīga Eiropas Parlamenta pieprasījuma rezultāts.
Sīkāka informācija
Komisijas Gada ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu ir pieejams:
http://ec.europa.eu/justice/news/intro/news_intro_en.htm
Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:
http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/index_en.htm