Eiropas Komisija ierosina 2013. gadu pasludināt par „Eiropas pilsoņu gadu”

Brisele, 2011. gada 11. augusts. Savienības pilsonība un ar to saistītās tiesības ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem pīlāriem. Atzīmējot divdesmito gadadienu, kopš saskaņā ar Māstrihtas līgumu 1993. gada 1. novembrī tika ieviesta Savienības pilsonība, Eiropas Komisija šodien ierosināja 2013. gadu pasludināt par „Eiropas pilsoņu gadu”.

Divdesmit gadus pēc Savienības pilsonības ieviešanas ir panākts konkrēts progress, kas tieši ietekmē miljoniem iedzīvotāju. Piemēram, šobrīd ceļošana uz ārzemēm ietver zemākas ceļojuma izmaksas, robežu šķērsošanu bez bažām, ceļojuma kompleksu garantijas, pieeju veselības aprūpes sistēmām un lētākus zvanus uz mājām. Šie ir tikai daži ar ES pilsonību saistīto priekšrocību piemēri. Komisijas mērķis ir panākt, ka tiek atcelti atlikušie šķēršļi, ar ko cilvēki saskaras, īstenojot savas tiesības ārzemēs.

„Brīva pārvietošanās ir visaugstāk vērtētās tiesības Eiropas Savienībā. Šīs tiesības ir sinonīms Savienības pilsonībai. Uzņēmumi un pilsoņi gūst lielas priekšrocības, jo ES nemitīgi atceļ iekšējos šķēršļus, kas ierobežo preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos. Es vēlos turpināt mūsu sasniegumus, lai visi ES pilsoņi varētu bez bažām ceļot, iepirkties, mācīties vai apmesties uz dzīvi citā ES dalībvalstī”, teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu un pilsonības lietu komisāre Viviāna Redinga. „Ja Eiropas iedzīvotāji nezina savas tiesības, viņi nevar tās efektīvi izmantot. Šobrīd 48 % eiropiešu uzskata, ka viņi nav pietiekami informēti par savām tiesībām. Eiropas pilsoņu gads mums palīdzēs izmainīt šo situāciju. Šī būs laba iespēja cilvēkiem atgādināt, ko Eiropas Savienība var darīt katra iedzīvotāja labā.”

Pamatinformācija

Pārvietošanās brīvība ir visaugstāk vērtētās tiesības, ko nodrošina ES pilsonība (skatīt paziņojumu presei Nr. 14/2011). Arvien vairāk eiropiešu izmanto šīs tiesības un dzīvo citā ES dalībvalstī. Piemēram, 2009. gadā apmēram 11,9 miljoni pilsoņu dzīvoja nevis savā, bet gan citā dalībvalstī; 2010. gadā šis rādītājs palielinājās, sasniedzot 12,3 miljonus (STAT/11/105). Pateicoties ES pilsonībai, kas papildina, nevis aizstāj valstu pilsonību, ES pilsoņi var izmantot dažādas tiesības visās ES dalībvalstīs, tostarp tiesības kā patērētājiem iegādāties preces un pakalpojumus citās dalībvalstīs un tiesības kā pilsoņiem iegūt izglītību, panākt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, izmantot veselības aprūpes pakalpojumus, iegūt vai saglabāt sociālā nodrošinājuma tiesības vai tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās.

Lai gan vairāk nekā trešā daļa (35 %) darba ņēmēju apsver iespēju strādāt citā dalībvalstī, gandrīz katrs piektais darba ņēmējs joprojām uzskata, ka pastāv pārāk daudz šķēršļu, lai šādu ieceri īstenotu. Vislielākais šķērslis pārrobežu darbam ir valodu barjeras un pastāvīgs informācijas trūkums. 2010. gadā veiktais pētījums liecina, ka daudzi cilvēki joprojām nejūtas pietiekami informēti par dažādām tiem pieejamām tiesībām: tikai 43 % iedzīvotāju izprot jēdziena „Eiropas Savienības pilsonis” nozīmi, un gandrīz puse Eiropas pilsoņu (48 %) norāda, ka viņi nav „pietiekami informēti” par savām tiesībām (skatīt pielikumu).

Turklāt 2010. gada ziņojums par ES pilsonību (skatīt IP/10/1390 un MEMO/10/525) liecina, ka joprojām pastāv daudz šķēršļu, kas cilvēkiem neļauj pārcelties uz ārvalstīm un attur viņus no šāda soļa. Šajā ziņojumā ir noteikti 25 konkrēti uzdevumi atlikušo šķēršļu novēršanai. Viens no šiem uzdevumiem ir „nostiprināt pilsoņu izpratni par viņu kā ES pilsoņu statusu, tiesībām un to nozīmi viņu ikdienas dzīvē, ierosinot pasludināt 2013. gadu par Eiropas pilsoņu gadu un organizējot šajā gadā īpašus pasākumus, kas veltīti ES pilsonībai un ar pilsonību saistītiem politikas jautājumiem”. Eiropas pilsoņu gadā tiks turpināta ziņojumā par ES pilsonību paustā iniciatīva. Komisija 2013. gadā publicēs rīcības plānu, lai novērstu atlikušos šķēršļus, kas iedzīvotājiem neļauj izmantot viņu Savienības pilsoņu tiesības.

Pasludinot 2013. gadu par Eiropas pilsoņu gadu, Eiropas Komisija pilda ziņojumā par ES pilsonību doto solījumu un sniedz atbildi uz Eiropas Parlamenta aicinājumu saistībā ar šo iniciatīvu.

Eiropas pilsoņu gada mērķis ir veicināt Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties ES teritorijā, nodrošinot, ka viņi var netraucēti piekļūt informācijai par savām tiesībām. Konkrētāk, minētā pasākuma mērķis ir

-       palielināt pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi uzturēties Eiropas Savienības teritorijā;

-       palielināt pilsoņu izpratni par to, kā viņi var izmantot ES tiesības un politiku, un veicināt pilsoņu aktīvu līdzdalību Savienības politikas veidošanā;

-       veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un potenciālu, jo īpaši par kohēzijas un cilvēku savstarpējās sapratnes stiprināšanu.

Lai atzīmētu Eiropas pilsoņu gadu, visā ES tiks rīkoti dažādi pasākumi, konferences un semināri Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Komisija plāno arī palielināt daudzvalodu interneta portālu Europe Direct un Your Europe pārredzamību, jo tie ir galvenie elementi vienas pieturas informācijas sistēmā, kas veltīta Savienības pilsoņu tiesībām, kā arī pastiprināt problēmu risināšanas instrumentu, piemēram, SOLVIT, lomu un pārredzamību, lai Savienības pilsoņi varētu efektīvāk izmantot un aizstāvēt savas tiesības.

Pasākumiem, kas 2013. gadā notiks saistībā ar Eiropas pilsoņu gadu, ir ierosināts budžets 1 miljona eiro apmērā.

Šodien pieņemtais lēmums būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Ministru padomei saskaņā ar „parasto likumdošanas procedūru” (koplēmuma procedūru). Komisija cer cieši sadarboties ar citām ES iestādēm, jo īpaši ar Eiropas Parlamentu, kā arī ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka šai iniciatīvai ir spēcīga un ilglaicīga ietekme.

Sīkāka informācija

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tieslietu komisāres Viviānas Redingas mājas lapa:

http://ec.europa.eu/reding