2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss: kopumā gūti panākumi, bet digitālo prasmju, MVU un 5G tīklu jomas iepaliek

Šodien Eiropas Komisija publicēja Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2022. gada rezultātus, kas atspoguļo panākumus, kurus ES dalībvalstīs guvušas digitālajā jomā. Covid pandēmijas laikā digitalizācijas centienu īstenošana dalībvalstīs ir sekmējusies, taču joprojām nav īsti izdevies novērst nepilnības tādās jomās kā digitālās prasmes, MVU digitālā pārveide un progresīvu 5G tīklu izvēršana. Atveseļošanas un noturības mehānisms, kura satvarā aptuveni 127 miljardi eiro atvēlēti reformām un investīcijām digitālajā jomā, piedāvā vēl nebijušu izdevību paātrināt digitālo pārveidi, un ES un tās dalībvalstis nevar atļauties šo izdevību neizmantot.

Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu digitālā pārveide virzās uz priekšu, tomēr konstatējumi liecina, ka uzņēmumi joprojām gausi ievieš tādas svarīgas digitālās tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts un lielie dati. Jāpastiprina centieni pilnībā izvērst savienojamības infrastruktūru (jo īpaši 5G), kas nepieciešama īpaši novatoriskiem pakalpojumiem un lietojumiem. Vēl viena svarīga joma, kurā dalībvalstīm jāgūst labāki panākumi, ir digitālās prasmes.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere sacīja:

Digitālā pārkārtošanās paātrinās. Lielākajā daļā dalībvalstu noturīgu digitālo sabiedrību un ekonomiku veidošana ir pavirzījusies uz priekšu. Kopš pandēmijas sākuma esam pielikuši ievērojamas pūles, lai atbalstītu dalībvalstis šajā pārkārtošanās procesā. Atbalsts sniegts gan ar atveseļošanas un noturības plānu starpniecību, gan no ES budžeta, un pēdējā laikā arī izmantojot strukturēto dialogu par digitālo izglītību un prasmēm. Mums ir maksimāli jāizmanto investīcijas un reformas, kas vajadzīgas, lai 2030. gadā Digitālās desmitgades mērķrādītāji būtu sasniegti. Tāpēc pārmaiņām jānotiek jau tagad.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons piebilda:

ES tuvojas savu digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, un tagad jāturpina centieni izvirzīt ES vadībā pasaules mēroga tehnoloģiju sacensībā. DESI norāda, kurās jomās jāstrādā intensīvāk, piemēram, industrijas, tai skaitā MVU, digitalizācijas stimulēšanā. Jāpastiprina centieni nodrošināt, ka ikvienam MVU, uzņēmumam un industrijas nozarei ES ir pieejami vislabākie digitālie risinājumi un ir nodrošināta piekļuve pasaules līmeņa digitālās savienojamības infrastruktūrai.

Komisijas priekšlikums par Digitālās desmitgades ceļu, par ko vienojās Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis, veicinās ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un ES, lai gūtu sekmes visās DESI aptvertajās dimensijās. Tas nodrošina dalībvalstīm satvaru, saskaņā ar kuru tās var uzņemties kopīgas saistības un izveidot daudzvalstu projektus, kas stiprinās to kolektīvo spēku un noturību globālajā kontekstā.

Somija, Dānija, Nīderlande un Zviedrija joprojām ir vadībā ES mērogā. Tomēr pat tās saskaras ar nepilnībām svarīgās jomās: progresīvo digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un lielo datu, ieviešanas apjoms joprojām nepārsniedz 30 % un ļoti tālu atpaliek no 2030. gadam noteiktā Digitālās desmitgades mērķrādītāja — 75 %; plaši izplatītā prasmju nepietiekamība palēnina vispārējo progresu un rada digitālo atstumtību.

Ir vērojama vispārēja pozitīva konverģences tendence: ES digitālā gatavība aizvien uzlabojas, un dalībvalstis, kurās sākotnējais līmenis bija zemāks, pakāpeniski iedzen līderes, augot straujākā tempā. Jo sevišķi Itālija, Polija un Grieķija pēdējos piecos gados ir ievērojami uzlabojušas savu DESI vērtējumu, īstenojot ilgtspējīgas investīcijas ar pastiprinātu politisko uzsvaru uz digitālo jomu un izmantojot arī Eiropas finansējuma sniegto atbalstu.

Digitālajiem rīkiem kļūstot par ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, bez kā nav iedomājama līdzdalība sabiedrībā, pastāv risks, ka cilvēki bez pienācīgām digitālajām prasmēm tiks atstāti novārtā. Vien 54 % eiropiešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes. Digitālās desmitgades mērķrādītājs paredz līdz 2030. gadam panākt, ka šis īpatsvars ir vismaz 80 %. Turklāt, lai gan laikā no 2020. līdz 2021. gadam darba tirgū ienāca 500 000 IKT speciālistu un ES kopumā ir 9 miljoni IKT speciālistu, šis skaits tomēr ļoti tālu atpaliek no ES mērķrādītāja, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka šādu speciālistu ir 20 miljoni. Tādējādi ar pieejamajiem spēkiem vien nav gana, lai pārvarētu prasmju nepietiekamību, ar ko pašlaik saskaras uzņēmumi. 2020. gadā vairāk nekā puse ES uzņēmumu (55 %) norādīja uz grūtībām aizpildīt IKT speciālistu vakances. Šī nepietiekamība ievērojami kavē ES uzņēmumu atveseļošanu un konkurētspējas uzlabošanu. Specializētu prasmju trūkums arī kaitē ES centieniem sasniegt zaļā kursa mērķrādītājus. Tāpēc vērienīgi pūliņi jāvelta darbaspēka pārkvalifikācijai un kvalifikācijas celšanai.

Runājot par svarīgu tehnoloģiju ieviešanu, jānorāda, ka Covid pandēmijas laikā uzņēmumi ir krietni veicinājuši digitālo risinājumu izmantošanu. Piemēram, mākoņdatošanas izmantojums sasniedzis 34 %. Tomēr mākslīgā intelekta un lielo datu izmantojums uzņēmumos ir tikai attiecīgi 8 % un 14 % (mērķrādītājs — 75 % līdz 2030. gadam). Šīm svarīgajām tehnoloģijām piemīt milzīgs potenciāls nodrošināt būtisku inovācijas un efektivitātes pieaugumu, jo īpaši MVU vidē. Savukārt tikai 55 % ES MVU ir sasnieguši vismaz digitalizācijas pamatlīmeni (mērķrādītājs — vismaz 90 % līdz 2030. gadam), un tas liecina, ka gandrīz puse MVU neizmanto digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Komisija šodien publicēja uzņēmumu apsekojumu par datu ekonomiku.

2021. gadā Eiropā vēl vairāk uzlabojās gigabitu savienojamība. Optiskās šķiedras tīkli ēkās tagad pieejami 50 % mājsaimniecību, palielinot ļoti augstas veiktspējas fiksēto tīklu kopējo pārklājumu līdz 70 % (mērķrādītājs — 100 % līdz 2030. gadam). Arī 5G pārklājums pagājušajā gadā palielinājās un tagad aptver 66 % ES apdzīvoto teritoriju. Tomēr joprojām nav pabeigta frekvenču spektra piešķiršana, kas ir svarīgs priekšnosacījums 5G komerciālai ieviešanai: lielākajā daļā dalībvalstu (izņemot Igauniju un Poliju) ir piešķirti tikai 56 % no kopējā harmonizētā 5G spektra. Turklāt daži no ļoti augstajiem pārklājuma rādītājiem panākti, pateicoties spektra koplietošanai 4G frekvencēs vai 5G spektra zemfrekvences joslu izmantošanai, un šādā situācijā vēl nav iespējama pilnvērtīga progresīvu lietojumu ieviešana. Ir ļoti svarīgi novērst šīs nepilnības, lai pilnībā atraisītu 5G potenciālu un dotu iespēju nodrošināt jaunus pakalpojumus, kam piemīt liela ekonomiskā un sociālā vērtība, piemēram, satīklotu un automatizētu mobilitāti, progresīvu ražošanu, viedas energosistēmas vai e-veselību. Komisija šodien publicēja arī pētījumus par mobilo un fiksēto platjoslas sakaru pakalpojumu cenām Eiropā 2021. gadā un par platjoslas pārklājumu Eiropā.

Galvenie sabiedriskie pakalpojumi tiešsaistē ir plaši pieejami lielākajā daļā ES dalībvalstu. Pirms Eiropas digitālās identitātes un digitālās identitātes maka ieviešanas 25 dalībvalstīs ir izveidota vismaz viena eID shēma, bet tikai 18 no tām ir viena vai vairākas eID shēmas, par kurām paziņots saskaņā ar eIDAS regulu, kas ir nozīmīga drošu digitālo pārrobežu darījumu veicinātāja. Komisija šodien publicēja 2022. gada e-pārvaldes salīdzinošo pētījumu. 

ES ir atvēlējusi ievērojamus resursus digitālās pārveides atbalstam. 25 nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, kurus Padome līdz šim ir apstiprinājusi, ar digitālo jomu saistītām reformām un investīcijām ir paredzēti 127 miljardi eiro. Tā ir vēl nebijusi izdevība paātrināt digitalizāciju, uzlabot Savienības noturību un samazināt ārējo atkarību gan ar reformu, gan ar investīciju palīdzību. Dalībvalstis no sava Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) piešķīruma digitālajai pārveidei atvēlējušas vidēji 26 %, pārsniedzot obligāto 20 % robežvērtību. Austrija, Vācija, Luksemburga, Īrija un Lietuva ir izvēlējušās digitālajā jomā investēt vairāk nekā 30 % no sava ANM piešķīruma.

Digitālās jomas noteikšana par svarīgu prioritāti, politisks atbalsts un skaidra stratēģija, stabila rīcībpolitika un investīcijas ir neaizstājami elementi, kas dod iespēju paātrināt virzību uz digitālo pārveidi un ļauj ES nostāties uz pareizā ceļa, lai sasniegtu Digitālās desmitgades satvarā izklāstīto redzējumu.

Konteksts

Ikgadējais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss, pamatojoties uz Eiropas Savienības Statistikas biroja datiem un īpašiem pētījumiem un datu vākšanas paņēmieniem, rāda ES dalībvalstu noieto ceļu uz digitālo ekonomiku un sabiedrību. DESI palīdz ES dalībvalstīm apzināt prioritārās jomas, kurās vajadzīgas mērķorientētas investīcijas un rīcība. DESI arī ir galvenais rīks digitālo aspektu analīzei Eiropas pusgadā.

Digitālās desmitgades ceļā, kas tika prezentēts 2021. gada septembrī un kas, paredzams, stāsies spēkā līdz gada beigām, ir izklāstīts jauns pārvaldības mehānisms, proti, ES iestāžu un dalībvalstu sadarbības cikls, kas ļauj nodrošināt, ka tās kopīgi īsteno Digitālās desmitgades mērķrādītājus, mērķus un principus. Tas uzdod ar DESI palīdzību novērot Digitālās desmitgades mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ DESI rādītāji tagad ir strukturēti ap četriem “Digitālā kompasa līdz 2030. gadam” kardinālajiem punktiem.

Sīkāka informācija

Jautājumi un atbildes. 2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI)

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss

Atsevišķu dalībvalstu sniegums

Skaidrojums par metodoloģiju  

2022. gada PREDICT pētījums IKT un pētniecības un izstrādes jomā