Komisijas priekšsēdētājs Barrozu teica: “Šī iniciatīva skaidri atspoguļo ES apņemšanos veicināt kultūras daudzveidību un to, kā kultūra Eiropā var vienot cilvēkus. Gribu pateikties visām pilsētām, kuras, attiecīgajā gadā būdamas kultūras galvaspilsētas, ir izvirzījušas Eiropu priekšplānā, un arī nākamos 25 gadus vēlu sekmes visām Eiropas kultūras galvaspilsētām.”
Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu piebilda: “25. gadadiena būs iespēja pārdomāt Eiropas kultūras galvaspilsētu lieliskos panākumus, veicinot radošumu, darbvietu izveidi, sociālo iekļaušanu, atjaunošanu un tūrismu. Šis ir viens no visatzītākajiem kultūras pasākumiem Eiropā, un esmu pārliecināta, ka tas turpināsies vēl 25 gadus, lai parādītu labāko, ko var piedāvāt Eiropa.”
Pirmā konferences diena tiks veltīta oficiālām svinībām, kā arī viedokļu apmaiņai starp bijušajām, esošajām un nākamajām kultūras galvaspilsētām. Otrajā dienā tiks aplūkoti stratēģiskāki aspekti, iniciatīvas ietekme un mantojums.
Kopš 1985. gada, kad Atēnas kļuva par pirmo Eiropas kultūras galvaspilsētu, vairāk nekā 40 pilsētu visā Eiropā ir saņēmušas šo titulu. Šogad kultūras galvaspilsētas ir Rūras Esene (Vācijas), Pēča (Ungārija) un Stambula (Turcija).
Eiropas kultūras galvaspilsētu projekta galvenie mērķi ir šādi:
- uzsvērt Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību;
- sekmēt Eiropas pilsoņu savstarpēju sapratni;
- stiprināt piederības sajūtu vienai Eiropai, liekot apzināties kopējas Eiropas saknes un kopējus mērķus nākotnē.
Turklāt Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva ir vienreizīga iespēja ilgtermiņā atjaunot pilsētas, uzlabojot to kultūras dzīvi un radošo nozaru dzīvotspēju, kā arī pārveidojot šo pilsētu tēlu.
Ideju par Eiropas Kultūras galvaspilsētu radīja bijusī Grieķijas kultūras ministre un leģendārā aktrise Melina Merkuri kopā ar kolēģi Francijā Džeku Langu. (Visu galvaspilsētu sarakstu skatīt pielikumā.)
Papildinformācija
Svinības
http://ec.europa.eu/culture/news/news2459_en.htm
Eiropas kultūras galvaspilsētas
http://ec.europa.eu/culture/our-programmes-and-actions/doc413_en.htm
Skatīt arī MEMO/10/93.
PIELIKUMS.Eiropas kultūras galvaspilsētas 1985.-2011. gads
1985 : Atēnas (Grieķija)
1986 : Florence (Itālija)
1987 : Amsterdama (Nīderlande)
1988 : Berlīne (Vācija)
1989: Parīze (Francija)
1990 : Glāzgova (Apvienotā Karaliste)
1991 : Dublina (Īrija)
1992 : Madride (Spānija)
1993 : Antverpene (Beļģija)
1994: Lisabona (Portugāle)
1995 : Luksemburga (Luksemburga)
1996 : Kopenhāgena (Dānija)
1997 Saloniki (Grieķija)
1998: Stokholma (Zviedrija)
1999: Veimāra (Vācija)
2000 : Bergena (Norvēģija), Boloņa (Itālija), Brisele (Beļģija), Helsinki (Somija), Krakova (Polija), Prāga (Čehija), Reikjavīka (Islande), Santjago de Kompostela (Spānija)
2001: Roterdama (Nīderlande) un Porto(Portugāle)
2002 : Brige (Beļģija) un Salamanka (Spānija)
2003 : Grāca (Austrija)
2004 : Dženova (Itālija) un Lille (Francija)
2005 : Korka (Īrija)
2006 : Patrasa (Grieķija)
2007 : Sibiu(Rumānija) un Luksemburga (Luksemburga)
2008 : Liverpūle (Apvienotā Karaliste) un Stavangera (Norvēģija)
2009 : Viļņa (Lietuva) un Linca (Austrija)
2010 : Stambula (Turcija), Rūras Esene (Vācija) un Pēča (Ungārija)
2011 : Turku(Somija) un Tallina (Igaunija)
2010 : Gimaraiša (Portugāle) un Maribora (Slovēnija)
2011 : Marseļa (Francija) un Košice (Slovākija)