Aprites ekonomika: Komisija vēršas pret vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu atkritumiem

Komisija šodien sper juridiskus soļus pret 11 dalībvalstīm, kuras tā aicina paātrināt Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas īstenošanu, lai samazinātu noteiktu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Beļģija, Dānija, Igaunija, Īrija, Francija, Horvātija, Latvija, Polija, Portugāle, Slovēnija un Somija nav Komisijai paziņojušas par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pilnīgu direktīvas transponēšanu.

Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi uzkrājas mūsu jūrās, okeānos un pludmalēs. Risks, ka tie nonāks jūrā, ir lielāks nekā atkalizmantojamu izstrādājumu gadījumā, jo tos pirms izmešanas izmanto tikai vienreiz vai tikai īslaicīgi. Lai gan plastmasa ir ērts, noderīgs un vērtīgs materiāls, plastmasas draza nodara kaitējumu videi un negatīvi ietekmē ekonomiku.  Plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 80 % jūras piedrazojuma, kaitējot videi, it sevišķi jūras dzīvajai dabai un putniem, un, sadalījušies par mikroplastmasu, tie barības ķēdē var sasniegt arī cilvēku. Plastmasas drazas negatīvā ietekme uz ekonomiku ir vērojama tādās nozarēs kā tūrisms, zvejniecība un kuģniecība.

Kā paredz Eiropas zaļais kurss, Komisija ir nākusi klajā ar rīcībpolitikām un pasākumiem, kas orientēti uz aprites ekonomiku, kurā plastmasa tiks izmantota ilgtspējīgāk, tiks atkalizmantota un reciklēta, tā mazinot atkritumu daudzumu un piesārņojumu, kā arī savākšanas izmaksas. Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīva ir svarīgs Komisijas pieņemtās Plastmasas stratēģijas un Aprites ekonomikas rīcības plāna elements, jo tā stimulē tādu ilgtspējīgu alternatīvu izstrādājumu ražošanu un izmantošanu, kas mazina jūras piedrazojumu. Direktīva turklāt palīdz īstenot ES nulles piesārņojuma ieceri sabiedrības veselības, vides un klimatneitralitātes labā. Tās mērķis ir jūras piedrazojumu ar plastmasu līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 50 %.

Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas izpildes panākšana

Direktīva stājās spēkā 2019. gada 3. jūlijā, un dalībvalstīm bija divi gadi tiesību akta transponēšanai valsts tiesību aktos, lai varētu sākties direktīvā noteikto pienākumu īstenošana praksē. Tomēr ne visas dalībvalstis direktīvu transponēja noteiktajā termiņā.

Ja dalībvalsts līdz transponēšanas termiņam neievieš pasākumus, kas ES direktīvas noteikumus pilnībā iestrādātu valsts tiesību aktos, iedzīvotāji nevar baudīt no tās izrietošās priekšrocības un tiesības.

2022. gada janvārī Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras un 16 dalībvalstīm, kuras Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvu vēl nebija pilnībā transponējušas valsts tiesību aktos, vispirms nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. No šīm 16 lietām viena lieta (pret Spāniju) ir slēgta jūlija pārkāpumu paketes ietvaros un vēl četras lietas (pret Kipru, Lietuvu, Luksemburgu un Slovākiju) tiek slēgtas šodien, jo vajadzīgie pasākumi ir veikti. Divās lietās (pret Čehiju un Maltu) vēl rit paziņoto pasākumu analīze. Savukārt Beļģija, Igaunija, Īrija, Horvātija, Latvija, Polija, Portugāle, Slovēnija un Somija visus vajadzīgos transponēšanas pasākumus vēl nav veikušas, tāpēc Komisija šīm valstīm nolēmusi sniegt argumentētus atzinumus. Tagad šīm dalībvalstīm ir divi mēneši laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā, ierosinot noteikt finansiālas sankcijas.

Dānija un Francija sākotnēji bija norādījušas, ka transponēšana ir pabeigta, bet pēc analīzes Komisija konstatēja, ka dažu noteikumu tomēr trūkst. Tāpēc Komisija šodien arī nolēmusi šīm divām dalībvalstīm nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules. Dānijai un Francijai tagad ir divi mēneši laika atbildēt un situāciju labot; pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

Konteksts

Komisijas šodien pieņemto izpildes panākšanas pasākumu mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un vidi no plastmasas piesārņojuma, vienlaikus veicinot izaugsmi un inovāciju. Šie pasākumi atbalsta pāreju uz ilgtspējīgāku un apritīgāku ekonomiku un palīdz Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem ieņemt pasaules līderpozīcijas tādu ilgtspējīgu alternatīvu ražošanā un izmantošanā, kas mazina jūras piedrazojumu un okeānu piesārņojumu, tā risinot problēmu, kas skar visu pasauli. 

Galvenie pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic saskaņā ar Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvu, ir šādi: 

• nepieļaut vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu laišanu tirgū, ja ir viegli pieejamas un cenas ziņā pieņemamas ilgtspējīgas alternatīvas. Tas attiecas uz desmit vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu atkritumiem, kas Eiropas pludmalēs atrodami visbiežāk, — vates kociņiem, galda piederumiem, šķīvjiem, salmiņiem un maisāmkociņiem, baloniem un balonu kociņiem, pārtikas taru, dzērienu traukiem, dzērienu taru, izsmēķiem, plastmasas maisiņiem, paciņām un iesaiņojumiem, mitrajām salvetēm un higiēnas piederumiem. Kopā ar zvejas rīkiem tie veido 70 % no visa jūras piedrazojuma Eiropas Savienībā;
• samazināt pārtikas taras, kā arī dzērienu trauku izmantojumu un veicināt atkalizmantojamu alternatīvu izmantošanu;
• attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem izveidot paplašinātas ražotāja atbildības shēmas. Tas nodrošinās, ka ražotāji sedz izmaksas, kas saistītas ar atkritumu savākšanu, datu vākšanu un ziņošanu, kā arī šo izstrādājumu radītā piedrazojuma savākšanu;
• līdz 2029. gadam savākt 90 % dzērienu pudeļu, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, piemēram, izmantojot depozīta sistēmas. Turklāt piemērojamas ražojuma konstrukcijas prasības:  dzērienu pudelēm būs jāsatur minimāls reciklētās plastmasas daudzums, un dzērienu taras korķīšiem un vāciņiem jāpaliek piestiprinātiem pie korpusa;
• ieviest marķēšanas prasības vienreizlietojamiem dzērienu traukiem, higiēnas piederumiem un tabakas izstrādājumiem. Lai novērstu piedrazošanas negatīvo ietekmi, sabiedrība ir jāinformē par plastmasas klātbūtni izstrādājumā un jānorāda, kā izstrādājumu izmest pareizi;

• plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājiem būs jāsedz izmaksas, kas saistītas ar atkritumu uzņemšanu no ostu atkritumu pieņemšanas kompleksiem, to transportēšanu un apstrādi. Ražotāji segs arī informēšanas pasākumu izmaksas.

Direktīvā noteikti šādi konkrēti mērķrādītāji:

• līdz 2025. gadam 77 % plastmasas pudeļu jāsavāc dalīti, bet līdz 2029. gadam — jau 90 %;
• no 2025. gada PET dzērienu pudelēm jāsatur 25 % reciklētas plastmasas un no 2030. gada visām plastmasas dzērienu pudelēm — 30 %.

Saskaņā ar ES līgumiem pārkāpuma procedūra paredz, ka Komisija drīkst veikt juridiskus pasākumus pret dalībvalstīm, kuras nav direktīvas savlaicīgi un precīzi transponējušas savos tiesību aktos.

Vides noteikumi ir pieņemti, lai izvairītos no kaitīgas ietekmes uz cilvēka veselību un vidi, un tie atspoguļo jaunākos pierādījumus veselības un tehnoloģiskās attīstības jomā. Nolaidīga vides tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošana sabiedrībai sagādā vidiskās, ekonomiskās un sociālās izmaksas un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem.

Papildinformācija

Pārkāpuma procedūra

ES vides tiesību aktu izpildes panākšana: ieguvumi un sasniegumi

Interaktīva ES vides pārkāpumu lietu karte

Pētījums par ieguvumiem no ES vides tiesību aktu izpildes panākšanas

Pētījums The costs of not implementing EU environmental law (“ES vides tiesību neīstenošanas izmaksas”)

Par svarīgākajiem lēmumiem 2022. gada septembra pārkāpuma lietu paketē sk. informatīvo paziņojumu

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā