Eiropas zaļais kurss: Komisija ierosina noteikumus par tīrāku gaisu un ūdeni

Šodien Komisija ierosina stingrākus noteikumus par apkārtējā gaisa, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņotājiem un komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Tīram gaisam un ūdenim ir būtiska nozīme cilvēku un ekosistēmu veselībā. Tikai gaisa piesārņojuma rezultātā vien katru gadu priekšlaicīgi mirst gandrīz 300,000 eiropiešu, un ierosinātie jaunie noteikumi desmit gadu laikā par vairāk nekā 75 % samazinās tādu nāves gadījumu skaitu, kurus izraisa galvenais piesārņotāja – smalku daļiņu (PM 2,5) – līmeņi, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas pamatnostādnēs paredzētos. Gaisa un ūdens jomā visi jaunie noteikumi nodrošina skaidru atdevi no ieguldījumiem, pateicoties ieguvumiem veselības, enerģijas ietaupījumu, pārtikas ražošanas, rūpniecības un bioloģiskās daudzveidības jomā. Mācoties no spēkā esošajiem tiesību aktiem, Komisija ierosina gan noteikt stingrākus pieļaujamos piesārņotāju līmeņus, gan uzlabot īstenošanu, lai piesārņojuma samazināšanas mērķi tiktu sasniegti praksē. Šodien iesniegtie priekšlikumi ir būtisks solis ceļā uz Eiropas zaļā kursa nulles piesārņojuma mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka vide ir brīva no kaitīga piesārņojuma. Tie arī atbilst konferences par Eiropas nākotni īpašajām prasībām.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss:

Mūsu veselība ir atkarīga no vides. Neveselīgai videi ir tieša un dārga ietekme uz mūsu veselību. Katru gadu simtiem tūkstošu eiropiešu priekšlaicīgi mirst, un vēl daudz vairāk cieš no sirds un plaušu slimībām vai piesārņojuma izraisītiem vēža veidiem. Jo ilgāk mēs gaidīsim, lai samazinātu šo piesārņojumu, jo sabiedrībai būs lielākas izmaksas. Mēs vēlamies, lai līdz 2050. gadam mūsu vide būtu brīva no kaitīgiem piesārņotājiem. Tas nozīmē, ka šodien mums jārīkojas aktīvāk. Mūsu priekšlikumi vēl vairāk samazināt ūdens un gaisa piesārņojumu ir būtisks šīs mozaīkmīklas elements.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs piebilda:

Mūsu dzīvei un sabiedrības nākotnei ir būtiska gaisa un ūdens kvalitāte. Piesārņots gaiss un ūdens kaitē mūsu veselībai, ekonomikai un videi, ietekmējot visneaizsargātākos iedzīvotājus. Tāpēc mūsu pienākums ir attīrīt gaisu un ūdeni mūsu pašu un nākamajām paaudzēm. Bezdarbības maksa ir daudz augstāka nekā profilakses izmaksas. Tāpēc Komisija tagad rīkojas, lai nodrošinātu koordinētu rīcību visā Savienībā nolūkā labāk novērst piesārņojumu tā izcelsmes vietā — gan vietējā, gan pārrobežu līmenī.

Tīrāks apkārtējais gaiss līdz 2030. gadam, nulles piesārņojuma mērķis līdz 2050. gadam

Ierosinātajā Gaisa kvalitātes direktīvu pārskatīšanā tiks noteikti starpposma 2030. gada ES gaisa kvalitātes standarti, kas būs ciešāk saskaņoti ar Pasaules Veselības organizācijas pamatnostādnēm, vienlaikus sekmējot ES virzību uz nulles gaisa piesārņojuma panākšanu vēlākais līdz 2050. gadam sinerģijā ar klimatneitralitātes centieniem. Šajā nolūkā mēs ierosinām regulāri pārskatīt gaisa kvalitātes standartus, lai tos atkārtoti novērtētu saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kā arī sabiedrības un tehnoloģiju attīstību. Ir ierosināts vairāk nekā uz pusi samazināt gada robežvērtību galvenajam piesārņotājam — smalkajām cietajām daļiņām (PM_2,5).

Pārskatīšana nodrošinās, ka cilvēkiem, kas cieš no gaisa piesārņojuma radītiem kaitējumiem veselībai, būs tiesības saņemt kompensāciju ES gaisa kvalitātes noteikumu pārkāpuma gadījumā. Viņiem būs arī tiesības būt pārstāvētiem nevalstiskā organizācijā, iesniedzot kolektīvas prasības par zaudējumu atlīdzināšanu. Priekšlikums arī nodrošinās lielāku skaidrību par tiesu iestāžu pieejamību, efektīviem sodiem un labāku sabiedrības informēšanu par gaisa kvalitāti. Jauni tiesību akti atbalstīs vietējās pašvaldības, stiprinot noteikumus par gaisa kvalitātes monitoringu, modelēšanu un uzlabotiem gaisa kvalitātes plāniem.

Šodien iesniegtie priekšlikumi ļauj valsts un vietējām iestādēm noteikt konkrētus pasākumus, ko tās veiks, lai sasniegtu standartus. Tajā pašā laikā pašreizējā un jaunā ES politika vides, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, pētniecības un inovācijas un citās jomās dos ievērojamu ieguldījumu, kas izklāstīts faktu lapā.

Šodien iesniegtais priekšlikums palīdzēs līdz 2030. gadam panākt krasu gaisa kvalitātes uzlabošanos visā Eiropā, radot bruto gada ieguvumus, kas tiek lēsti 42 miljardu EUR apmērā līdz pat 121 miljardam EUR 2030. gadā ar mazāk nekā 6 miljardu EUR izmaksām gadā.

Gaisa piesārņojums ir lielākais vides apdraudējums veselībai un galvenais hronisku slimību, tostarp insulta, vēža un diabēta cēlonis. Gaisa piesārņojums visiem eiropiešiem ir neizbēgams, un tas nesamērīgi skar sensitīvas un neaizsargātas sociālās grupas. Piesārņots gaiss arī kaitē videi, izraisot paskābināšanos, eitrofikāciju un kaitējumu mežiem, ekosistēmām un kultūraugiem.

Labāka un rentablāka komunālo notekūdeņu attīrīšana

Pārskatītā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva palīdzēs eiropiešiem gūt labumu no tīrākām upēm, ezeriem, pazemes ūdeņiem un jūrām, vienlaikus padarot notekūdeņu attīrīšanu rentablāku. Lai pēc iespējas labāk izmantotu notekūdeņus par resursu, tiek ierosināts līdz 2040. gadam panākt nozares energoneitralitāti un uzlabot dūņu kvalitāti, lai būtu iespējama plašāka atkalizmantošana, tādējādi veicinot pilnīgāku aprites ekonomiku.

Vairāki uzlabojumi veicinās veselības un vides aizsardzību. Tie ietver pienākumus reģenerēt barības vielas no notekūdeņiem, jaunus standartus attiecībā uz mikropiesārņotājiem un jaunas monitoringa prasības attiecībā uz mikroplastmasu. Ūdens attīrīšanas pienākumi tiks attiecināti arī uz mazākām pašvaldībām ar 1000 iedzīvotājiem (pašlaik no 2000 iedzīvotājiem). Lai palīdzētu pārvaldīt spēcīgas lietusgāzes, kas klimata pārmaiņu ietekmē kļūst arvien biežākas, lielākās pilsētās ir jāizstrādā integrēti ūdens apsaimniekošanas plāni. Visbeidzot, pamatojoties uz Covid-19 pieredzi, Komisija ierosina veikt sistemātisku notekūdeņu monitoringu attiecībā uz vairākiem vīrusiem, tostarp CoV-SARS-19, un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

ES valstīm būs jānodrošina sanitārijas pieejamība visiem, jo īpaši neaizsargātām un marginalizētām grupām.

Tā kā 92 % toksisko mikropiesārņotāju, kas atrodami ES notekūdeņos, nāk no farmaceitiskiem un kosmētikas līdzekļiem, jaunā paplašinātās ražotāja atbildības shēma liks ražotājiem segt izmaksas, kas saistītas ar to aizvākšanu. Tas atbilst principam “piesārņotājs maksā” un stimulēs pētniecību un inovāciju no toksikantiem brīvu produktu jomā, kā arī taisnīgāku notekūdeņu attīrīšanas finansēšanu.

Notekūdeņu nozarei ir ievērojams neizmantots atjaunīgās enerģijas ražošanas potenciāls, piemēram, no biogāzes.  ES valstīm būs arī jāseko rūpnieciskajam piesārņojumam tā rašanās vietā, lai palielinātu iespējas atkārtoti izmantot dūņas un attīrītus notekūdeņus, izvairoties no resursu zaudēšanas. Noteikumi par fosfora reģenerāciju no dūņām atbalstīs to izmantošanu mēslošanas līdzekļu ražošanā, tādējādi veicinot pārtikas ražošanu.

Tiek lēsts, ka izmaiņas palielinās izmaksas par 3,8 % (līdz 3,8 miljardiem EUR gadā 2040. gadā) ar ieguvumu vairāk nekā 6,6 miljardu EUR apmērā gadā, ar pozitīvu izmaksu un ieguvumu attiecību katrā dalībvalstī.

Virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzība pret jauniem piesārņotājiem

Pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisija ierosina atjaunināt to ūdens piesārņotāju sarakstus, kuri stingrāk jākontrolē virszemes un pazemes ūdeņos.

Sarakstiem pievienos 25 vielas ar labi dokumentētu problemātisku ietekmi uz dabu un cilvēku veselību. Tie cita starpā ietver:

• PFAS — liela daļa “mūžīgu ķīmisko vielu”, ko cita starpā izmanto ēdiena gatavošanā, apģērbos un mēbelēs, ugunsdzēsības putās un ķermeņa kopšanas līdzekļos;
• virkne pesticīdu un pesticīdu sadalīšanās produktu, piemēram, glifosāts;
• bisfenols A, plastifikators un plastmasas iepakojuma sastāvdaļa;
• daži farmaceitiskie līdzekļi, ko izmanto kā pretsāpju līdzekļus un pretiekaisuma zāles, kā arī antibiotikas.

Vielas un standarti ir izvēlēti pārredzamā un uz zinātnes atziņām balstītā procesā.

Turklāt, mācoties no tādiem negadījumiem kā zivju masveida bojāeja Oderas upē, Komisija ierosina obligātus brīdinājumus upes lejteces baseinā pēc starpgadījumiem. Uzlabojumi attiecas arī uz uzraudzību, ziņošanu un vieglāku saraksta atjaunināšanu nākotnē, lai neatpaliktu no zinātnes.

Jaunajos noteikumos ir atzīta maisījumu kumulatīvā vai kombinētā ietekme, paplašinot pašreizējo koncentrēšanos tikai uz atsevišķām vielām.

Turklāt tiks atjaunināti (lielākoties pastiprināti) standarti attiecībā uz 16 piesārņotājiem, uz kuriem noteikumi jau attiecas, tostarp smagajiem metāliem un rūpnieciskām ķīmiskajām vielām, un tiks izņemti četri piesārņotāji, kas vairs nerada apdraudējumu ES mērogā.

Turpmākie pasākumi

Tagad priekšlikumus izskatīs Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Kad tie būs pieņemti, tie stāsies spēkā pakāpeniski, ar atšķirīgiem mērķrādītājiem 2030., 2040. un 2050. gadam, dodot nozarei un iestādēm laiku pielāgoties un vajadzības gadījumā ieguldīt. 

Sīkāka informācija 

Virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņotāji:

Jautājumi un atbildes par virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņotājiem

Faktu lapa par virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņotājiem:

Priekšlikumi Pazemes un virszemes ūdeņu piesārņotāju saraksta pārskatīšanai

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva:

Jautājumi un atbildes par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas pārskatīšanu

Faktu lapa par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas pārskatīšanu    

Priekšlikums par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas pārskatīšanu

ES gaisa kvalitātes tiesību akti:

Jautājumi un atbildes par ES gaisa kvalitātes tiesību aktu pārskatīšanu

Faktu lapa par ES gaisa kvalitātes tiesību aktu pārskatīšanu 

Priekšlikums par gaisa kvalitātes tiesību aktu pārskatīšanu

Eiropas zaļais kurss — rīcībpolitika gaisa kvalitātes uzlabošanai:

Faktu lapa par Eiropas zaļo kursu — rīcībpolitiku gaisa kvalitātes uzlabošanai 

 

[i] Balstoties uz GAINS modelēšanas sistēmu. Jāņem vērā, ka šīs kartes parāda kopējos koncentrācijas līmeņus un ietver arī vēja atpūstu putekļu un jūras sāls dabisko avotu devumu.

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā