Šis finansējums, kas ir daļa no plašākas ES pētniecības un inovācijas programmas 95,5 miljardu eiro apmērā, proti, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, palīdzēs ES sasniegt klimata mērķus, palielināt energoapgādes noturību un attīstīt digitālās pamattehnoloģijas. Tas arī ļaus veikt mērķorientētas darbības, kuru nolūks ir sniegt atbalstu Ukrainai, palielināt ekonomikas noturību un veicināt ilgtspējīgu atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas. Ar pētnieku un novatoru plašāku līdzdalību visā Eiropā, lielāku mobilitāti un finansējumu pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūrai tas palīdzēs izveidot spēcīgāku Eiropas pētniecības un inovācijas ekosistēmu.
5,67 miljardi eiro (vairāk nekā 42 % no darba programmas budžeta) ir paredzēti tam, lai sasniegtu galvenos klimatrīcības mērķus, rastu inovatīvus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un pielāgotos klimata pārmaiņām. 1,67 miljardi eiro atvēlēti biodaudzveidības atbalstam.
Ar vairāk nekā 4,5 miljardiem eiro tiks atbalstīta ES digitālā pārkārtošanās, arī veicināta digitālo pamattehnoloģiju izstrāde un to integrācija sabiedrības dzīvē.
Plašs atbalsts tiks sniegts arī jaunajam Eiropas “Bauhaus”, kura mērķis ir parādīt zaļās pārkārtošanās sniegtos ieguvumus cilvēku ikdienas dzīvē un dzīves telpā.
Teju 970 miljoni eiro tiks ieguldīti, lai veicinātu ātrāku enerģētikas pārkārtošanu uz tīru enerģiju saskaņā ar plānu “REPowerEU” un palielinātu Eiropas enerģētisko neatkarību no neuzticamiem piegādātājiem un svārstīgajiem fosilā kurināmā tirgiem.
2023. gadā vairāk nekā 1 miljardu eiro lielas investīcijas no instrumenta “NextGeneration EU” ar darba programmu tiks novirzītas Eiropas atveseļošanai no Covid-19 pandēmijas radītā ekonomiskā un sociālā kaitējuma. Turklāt tiks sniegts 336 miljonu eiro atbalsts pētniecībai un inovācijai ar nolūku uzlabot gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz veselības ārkārtas situācijām. Tas atbilst Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) mērķiem.
Lai stiprinātu ES noturību, tiks atbalstīta kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret fizisku un kiberapdraudējumu.
Mērķorientēts atbalsts Ukrainai tiek sniegts papildus 70 miljoniem eiro, kas paredzēti īpašiem pasākumiem, kuri jau uzsākti 2022. gadā. Jaunas darbības ietver Ukrainas pētnieku labāku piekļuvi Eiropas pētniecības infrastruktūrai, turpmāku atbalstu Ukrainas veselības jomas zinātniekiem un atbalstu vairāku Ukrainas pilsētu klimatneitrālai atjaunošanai, izmantojot ES misiju “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”.
Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programma aptver darbības, kuru mērķis ir atbalstīt un stiprināt starptautiskas iniciatīvas atjaunīgo energoresursu enerģijas, pārtikas sistēmu, globālās veselības, vides novērojumu un citās jomās. Reaģējot uz jauno pētniecības un inovācijas programmu, kas izstrādāta kopā ar Savienību Vidusjūrai, uz Āfrikas iniciatīvas pamata tiek ieviesta jaunā Vidusjūras iniciatīva.
Attiecībā uz sadarbību ar Ķīnu darba programmā galvenā uzmanība tiks pievērsta globālu problēmu risināšanai, izmantojot divas pētniecības pamatiniciatīvas: pārtikas, lauksaimniecības un biotehnoloģijas jomā un klimata pārmaiņu un biodaudzveidības jomā.
Atvērtību starptautiskajai sadarbībai līdzsvaro nepieciešamība aizsargāt ES intereses stratēģiskās jomās, jo īpaši nolūkā veicināt ES atvērto stratēģisko autonomiju, tās līderlomu tehnoloģijā un konkurētspēju.
2023. gadā vairāk nekā 600 miljoni eiro tiks ieguldīti piecās ES misijās. Tās atbalstīs pētniecību un inovāciju, kuras rezultātā, piemēram, vietējās un reģionālās pašvaldības būs labāk sagatavotas ar klimatu saistītu risku novēršanai, tiks atjaunota brīva upju plūsma kopā vismaz 25 000 km garumā, noslēgti klimatpilsētu līgumi ar 100 pilsētām, izvērstas augsnes monitoringa programmas vai optimizētas minimāli invazīvas vēža diagnostikas intervences. Komisija paredz, ka misijās tiks piesaistītas iemaksas no citiem finansējuma avotiem, lai 2023. gada beigās sasniegtu kopējo investīciju apjomu, kas pārsniedz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros veiktās investīcijas.
Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere:
Šis 13,5 miljardu eiro finansējums pētniecībai un inovācijai ir ieguldījums Eiropas nākotnē. Tas mums palīdzēs īstenot zaļo kursu, virzīt Eiropas digitālo pārveidi un uzlabot Eiropas noturību un konkurētspēju.
Par inovāciju, pētniecību, kultūru, izglītību un jaunatnes lietām atbildīgā komisāre Marija Gabriela:
Šodien pieņemtā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programma palīdzēs pētniecības un inovācijas kopienām risināt mūsdienu svarīgākās problēmas. Programma ir vēl viens atspēriena punkts, kas palīdzēs mums izvirzīties inovācijas priekšplānā labākai nākotnei.
Pirmie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ES Finansējuma un iepirkumu portālā tiks izsludināti 2022. gada 7. decembrī. Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” informācijas dienas, kas paredzētas potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem, notiek no 2022. gada 6. decembra līdz 2023. gada 16. februārim.
Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmas pamatā ir 2021. gada martā pieņemtais pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2024. gada stratēģiskais plāns. Tā tika izstrādāta kopā ar ieinteresētajām personām, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu. Šā gada 1. decembrī Komisija sāka līdz šim lielāko sabiedrisko apspriešanu par ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis” (2014.–2027.) pagātni, tagadni un nākotni. Šī apspriešana būs pieejama 12 nedēļas un palīdzēs sagatavot programmas “Apvārsnis 2020” galīgo izvērtējumu un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpposma izvērtējumu, kā arī likt pamatus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2025.–2027. gada stratēģiskā plāna sagatavošanai.
Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programma
Faktu lapas par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”
Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskais plāns
Finansējuma un iepirkumu portāls. Finansēšanas iespējas
Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā