Sākas pirmais sadarbības un uzraudzības cikls ES 2030. gada digitālo mērķrādītāju sasniegšanai

Ir stājusies spēkā Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam – uzraudzības un sadarbības mehānisms, ar ko līdz 2030. gadam sasniegt kopīgus Eiropas digitālās pārveides mērķus.

Pirmo reizi Eiropas Parlaments, dalībvalstis un Komisija ir kopīgi noteikuši konkrētus mērķus un mērķrādītājus četrās galvenajās jomās: digitālās prasmes, infrastruktūra, ieskaitot savienojamību, uzņēmumu digitalizācija un tiešsaistes publiskie pakalpojumi, ņemot vērā Deklarāciju par Eiropas digitālajām tiesībām un principiem. Mērķi un mērķrādītāji tiek papildināti ar ciklisku sadarbības procesu, kas sākas šodien, lai izvērtētu progresu un noteiktu starpposma mērķrādītājus, lai tos varētu sasniegt līdz 2030. gadam. Programma arī izveido jaunu satvaru daudzvalstu projektiem, kas ļaus dalībvalstīm apvienot spēkus digitālo iniciatīvu jomā.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere:

Tehnoloģijai arī turpmāk būs arvien lielāka nozīme mūsu sabiedrībā un dzīvē. Nu mums ir uzraudzības mehānisms un konkrēti mērķi, kas ļauj ciparsignālu tehnoloģijām darboties cilvēku un uzņēmumu labā.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons:

Eiropai ir svarīgi iesaistīties digitālajā desmitgadē, lai mūsu digitālā pārkārtošanās būtu sekmīga. Tālab mums jāprioritarizē ļoti prasmīgi inženieri, labāka savienotība visā Eiropā un uzlabota infrastruktūra MVU vajadzībām. Koncentrējoties uz tādām galvenajām tehnoloģijām kā 5G, mākoņdatošana, optiskās šķiedras tīkli, kvantiskā datošana un mikroelektronika, mēs strādāsim kopā ar dalībvalstīm, lai līdz 2030. gadam sasniegtu noturības un patstāvības mērķi.

Mērķis. Digitālās desmitgades mērķrādītāji un mērķi

Sākot no šā brīža un tuvojoties 2030. gadam, ES dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, ES Padomi un Komisiju izstrādās savu digitālo politiku, lai sasniegtu mērķrādītājus 4 jomās:

• uzlabot pilsoņu digitālās pamatprasmes un padziļinātas digitālās prasmes,
• uzlabot jaunu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, datu un mākoņdatošanas, ieviešanu ES uzņēmumos, ieskaitot mazos uzņēmumus,
• turpināt attīstīt ES savienojamību, datošanu un datu infrastruktūru; un
• publiskos pakalpojumus un administrēšanu darīt pieejamus tiešsaistē.

Šie mērķi ietver politikas programmas mērķus, piemēram, drošu un aizsargātu digitālo tehnoloģiju nodrošināšanu, konkurētspējīgu tiešsaistes vidi MVU, drošu kiberdrošības praksi, taisnīgu piekļuvi digitālajām iespējām visiem, kā arī ilgtspējīgu, energoefektīvu un resursefektīvu inovāciju izstrādi.

Kopā dalībvalstu darbības virzīs digitālās desmitgades mērķi un mērķrādītāji, kurus Komisija novērtēs ikgadējā progresa ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē. Jauna augsta līmeņa ekspertu grupa – Digitālās desmitgades padome – arī pastiprinās sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm digitālās pārveides jautājumos. Tiks izveidots arī jauns forums, lai iesaistītu dažādas ieinteresētās personas un apspriestu to viedokļus.

Sadarbība un uzraudzība virzībā uz 2030. gada mērķrādītājiem

Turpmākajos mēnešos Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādās galvenos darbības rādītājus (GDR), kas tiks izmantoti, lai uzraudzītu progresu virzībā uz atsevišķiem mērķiem ikgadējā digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) ietvaros. Dalībvalstis savukārt 9 mēnešu laikā no šodienas sagatavos savus stratēģiskos ceļvežus, aprakstot rīcībpolitiku, pasākumus un darbības, ko tās plāno veikt valsts līmenī, lai sasniegtu programmas mērķus un mērķrādītājus. No 2023. gada jūnija Komisija publicēs gada progresa ziņojumu “Stāvoklis digitālajā desmitgadē”, lai sniegtu atjauninātu informāciju, novērtējumu un ieteikumus par progresu mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā.

Daudzvalstu projekti

Lai sasniegtu dažus digitālās desmitgades mērķus un mērķrādītājus, ir jāsakopo dalībvalstu investīcijas. Lai apvienotu centienus panākt plaša mēroga ietekmi, ar politikas programmu tiek izveidots process daudzvalstu projektu apzināšanai un uzsākšanai, cita starpā tādās jomās kā 5G, kvantiskie datori un savienotas publiskās pārvaldes iestādes.

Turpmākie pasākumi

Turpmākajos mēnešos Komisija pieņems īstenošanas aktu, kurā noteiks digitālo mērķrādītāju GDR, un kopā ar dalībvalstīm izstrādās prognozētās ES trajektorijas katram no tiem.

Jūnijā Komisija publicēs pirmo ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē, lai sniegtu atjauninātu informāciju, novērtējumu un ieteikumus par progresu mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā.

Oktobrī dalībvalstis iesniegs savus pirmos valsts stratēģiskos ceļvežus, par kuriem Komisija būs publicējusi norādījumus to atbalstam. 

Konteksts

2021. gada 9. martā Komisija paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” izklāstīja Eiropas digitālas pārkārtošanas ieceri. 2021. gada septembra uzrunā par stāvokli Savienībā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nāca klajā ar Digitālās desmitgades ceļu – stabilu pārvaldes satvaru šo digitālo mērķrādītāju sasniegšanai. Tas aicina apvienot centienus un investīcijas, lai Eiropā radītu digitālu vidi, kas var vadīt nākotni, vienlaikus nodrošinot pilnvērtīgas iespējas cilvēkiem un viņu uzņēmumiem. Eiropas Parlaments un ES Padome 2022. gada jūlijā panāca politisku vienošanos.

Līdztekus 2022. gada decembrī tika parakstīta iestāžu svinīgā Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem – ES “digitālā DNS”. Ikgadējā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē Komisija arī sniegs novērtējumu par digitālo principu īstenošanu, lai nodrošinātu, ka ES tiesiskajā regulējumā nostiprinātās tiesības un brīvības tiešsaistē tiek ievērotas tāpat, kā bezsaistē.

Sīkāka informācija

"Oficiālais Vēstnesis"

Atjaunināti Jautājumi un atbildes – politiskā programma “Digitālās desmitgades ceļš”

Atjaunināta Vispārīgas informācijas lapa – Digitālās desmitgades politiskā programma

Atjaunināta Digitālās desmitgades kopiena platformā “Futurium”

Atjaunināta faktu lapa