Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena. “Mēs nekad nedrīkstam aizmirst miljoniem ebreju likteni,” saka priekšsēdētāja fon der Leiena

27. janvārī tiek atzīmēta Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena un 78. gadadiena kopš nacistu Aušvicas–Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas. Pirms Starptautiskās holokausta upuru piemiņas dienas priekšsēdētāja fon der Leiena sacīja:

“Mēs nekad nedrīkstam aizmirst sešus miljonus ebreju sieviešu, vīriešu un bērnu, kā arī visus pārējos upurus, tostarp simtiem tūkstošu romu, kas nogalināti holokausta laikā.

Šogad tiks pieminēta ebreju pretestība un sacelšanās nacistu okupētajā Eiropā. Mēs atzīmēsim 80. gadadienu, kopš notika liela mēroga sacelšanās, piemēram, 1943. gada 19. aprīļa Varšavas geto sacelšanās, kas kļuva par ebreju pretestības un nacistu režīma brutalitātes simbolu. Pieminēsim arī pretošanās aktus, kas notikuši Beļģijā, kur tajā pašā dienā trīs pretošanās kustības dalībnieki – Robert Maistriau, Youra Livchitz un Jean Franklemon – sabotēja vilcienu, kas uz Aušvicu veda ebrejus, kurus tur gaidīja nāve. Citi ieslodzītie vēlāk varēja izbēgt no šā vilciena, un 120 cilvēki izdzīvoja. Ir bijušas arī citas sacelšanās, par kurām, iespējams, zināms mazāk, piemēram, koncentrācijas un iznīcināšanas nometnēs Treblinkā un Sobiborā, kā arī Bjalistokas geto. Ebreji nebija pasīvi; viņi organizēja pretestību nacistiem.

Vēl šodien mēs varam mācīties no šo vāji bruņoto ebreju kaujinieku un partizānu spēka, drosmes un apņēmības, kuri veiksmīgi īstenoja sacelšanās, neskatoties uz visiem šķēršļiem un gandrīz drošu nāvi. Viņi cīnījās taisnīguma vārdā un bija apņēmības pilni pretoties.

Kā norādīja Aušvicu pārdzīvojušais Elijs Vīzels: “Jautājums nav par to, kāpēc visi ebreji necīnījās, bet gan par to, kā iespējams, ka tik daudz ebreju to tomēr darīja? Spīdzināti, sisti, nobadināti – kur viņi rada garīgu un fizisku spēku pretestībai?”

Mēs nevaram klusēt netaisnības priekšā, mēs nevaram klusēt, kad notiek slaktiņi. Mums ir jāatmasko antisemītisms, antičigānisms un visu veidu naids un diskriminācija rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma vai invaliditātes dēļ.

Antisemītisms noveda pie holokausta, bet nebeidzās ar to. Antisemītisms Eiropā atkal pieaug. Tāpat pieaug arī holokausta noliegšana, faktu sagrozīšana, trivializācija, un tas veicina antisemītismu un dzēš Eiropas kolektīvo atmiņu un tās vienotību.

Atcere nav pašmērķis. Mums ir jāvirzās tālāk. Mums ir jāatbalsta ebreju dzīvesvide. Eiropa var uzplaukt tikai tad, ja uzplaukst arī tās ebreju kopienas. Mēs strādāsim pie tā, lai Eiropas Savienība būtu brīva no antisemītisma un jebkāda veida diskriminācijas. Mēs iestājamies par atvērtu, iekļaujošu un vienlīdzīgu Eiropas sabiedrību.”

Konteksts

Lai palīdzētu ES valstīm un pilsoniskajai sabiedrībai cīņā pret antisemītismu, Eiropas Komisija 2021. gada 5. oktobrī ierosināja pirmo stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam. Holokausta upuru piemiņa ir būtisks pīlārs centienos nodrošināt, lai mēs nekad neaizmirstu savu vēsturi.

Šogad saistībā ar centieniem atzīmēt Starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu Eiropas Komisija 23. janvārī organizēja holokausta piemiņas konferenci “Atceroties pagātni. Veidojot nākotni” sadarbībā ar Padomes prezidentvalsti Zviedriju, Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (IHRA) prezidentvalsti Zviedriju un Briselē esošajām ebreju jumta organizācijām.

Lai palielinātu informētību un cīnītos pret holokausta faktu sagrozījumu, Komisija kopā ar Starptautisko holokausta piemiņas aliansi (IHRA), UNESCO un Apvienoto Nāciju Organizāciju ir sākusi un turpina globālu kampaņu #ProtectTheFacts.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2005. gada Rezolūcijā par holokausta upuru piemiņu (60/7) 27. janvāris tika pasludināts par starptautisko atceres dienu holokausta upuru piemiņai. 1945. gada 27. janvārī Sabiedroto spēki atbrīvoja Aušvicas–Birkenavas koncentrācijas un iznīcināšanas nometni.

Rezolūcija mudina visas Apvienoto Nāciju dalībvalstis godināt holokausta upuru piemiņu un veicināt izglītojošu programmu izstrādi par holokausta vēsturi, lai nepieļautu turpmākus genocīda aktus. Tā aicina aktīvi saglabāt holokausta piemiņas vietas, piemēram, nacistu veidotās iznīcināšanas nometnes, koncentrācijas nometnes, piespiedu darba nometnes un cietumus.

2022. gada janvārī ANO pieņēma vēl vienu rezolūciju, kurā nosodīja holokausta noliegšanu un faktu sagrozīšanu. Šajā rezolūcijā ANO dalībvalstis un sociālo mediju uzņēmumi tiek aicināti aktīvi rīkoties, lai apkarotu antisemītismu un holokausta noliegšanu vai faktu sagrozīšanu.

Eiropas Komisija un ES dalībvalstis ir apņēmušās cīnīties pret antičigānismu, pamatojoties uz ES stratēģisko satvaru romu jautājumos un Padomes ieteikumu par romiem. Pirmais novērtējuma ziņojums par dalībvalstu nacionālajiem stratēģiskajiem satvariem romu jautājumos tika pieņemts 2023. gada 9. janvārī.

Programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) ietvaros Eiropas Komisija 2023. gadā nodrošinās ES finansējumu vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, lai atbalstītu Eiropas atceres projektus. Īpaša prioritāte tiks piešķirta projektiem, kuru mērķis ir stiprināt holokausta piemiņu, izglītību un pētniecību vai apkarot holokausta noliegšanu un faktu sagrozīšanu. Plašāka informācija šeit.

Sīkāka informācija

ES darbības antisemītisma apkarošanā