Digitalizācijas programma: ES kultūrdigitalizācija kā izaugsmes katalizators

Brisele, 2011. gada 28. oktobris. Eiropas Komisija ir pieņēmusi ieteikumu, kurā ES dalībvalstis tiek aicinātas pastiprināt un apvienot spēkus kultūras materiāla digitalizācijai un iesaistīt tajā arī privāto sektoru. Eiropas kultūras mantojumam ir jābūt plašāk pieejamam. Vēl vairāk, tam jākļūst par Eiropas "radošo" industriju izaugsmes katalizatoru. Digitalizētā materiāla glabātāja būtu "Europeana" — Eiropas digitālā bibliotēka, arhīvs un muzejs vienlaikus (skatīt www.europeana.eu).

Ieteikumā dalībvalstis aicinātas izstrādāt konkrētus plānus un veidot partnerības, kas ļautu līdz 2015. gadam palielināt "Europeana" krātuves glabāto vienību skaitu no šodienas 19 miljoniem līdz 30 miljoniem, tiešsaistē darīt pieejamu lielāku daudzumu ar autortiesībām aizsargāta vai tirdzniecībā neesoša materiāla, kā arī pielāgot nacionālos tiesību aktus un stratēģijas, lai nodrošinātu digitalizētā materiāla saglabāšanu ilgtermiņā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmu, teica:"Eiropā, iespējams, ir izveidojies pasaulē lielākais kultūras mantojuma uzkrājums.Mēs nevaram atļauties neizmantot digitalizācijas piedāvātās iespējas un piedzīvot kultūras lejupslīdes draudus. Digitalizācija ienes kultūras mantojumu ikvienā mājoklī un ir vērtīgs darbarīks tādās jomās kā izglītība, tūrisms, spēles, animācija un radošajā industrijā vispār.Ieguldījumi digitalizācijā radīs jaunus uzņēmumus un jaunas darbavietas."

"Europeana", kura tās aizsākumā 2008. gadā glabāja 2 miljonus vienību, ir izaugusi līdz vairāk nekā 19 miljonu vienību lielam krājumam, kurš nu ir pieejams intuitīvākā un interaktīvākā saskarnē nekā līdz šim. Lai uzglabāto vienību ģeogrāfiskā pārstāvētība būtu iespējami līdzsvarota, Komisijas ieteikumā katrai dalībvalstij noteikts saturiskā pienesuma vienību skaita mērķis, kas būtu jāsasniedz līdz 2015. gadam.

Ieteikuma pamatā ir 2010. gadā izveidotās "Viedo kolēģijas" (izcilu personību veidota augsta līmeņa pārdomu grupa) secinājumi par Eiropas kultūras mantojuma pārcelšanu tiešsaistē (skatīt IP/11/17).

Eiropas Digitalizācijas programmas mērķu vidū ir arī kultūras un radošo industriju atbalstošu pasākumu pieņemšana un ilgtspējīga modeļa atrašana "Europeana" krātuves finansējumam (skatīt IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).

Pamatinformācija

ES kultūras mantojuma pārcelšana tiešsaistē nozīmētu to, ka visā Eiropā iedzīvotāji jebkurā laikā varētu to izmantot atpūtas, mācību vai darba vajadzībām. Digitalizētais materiāls varētu noderēt arī citiem komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, piemēram, mācību vai pedagoģisko materiālu izstrādei, dokumentālu sižetu veidošanai vai tūrisma piedāvājuma sagatavošanai. Tas pavērtu milzīgas ekonomiskas iespējas Eiropas radošajai industrijai, kuras devums patlaban ir 3,3 % no ES iekšzemes kopprodukta un 3 % no ES darbavietu kopskaita.

Jaunā ieteikuma paredzētie indikatīvie mērķi (vienību skaits) katras dalībvalsts pienesumam "Europeana" krātuvē ir šādi.

Austrija	600 000
Beļģija	759 000
Bulgārija	267 000
Kipra	45 000
Čehija	492 000
Dānija	453 000
Igaunija	90 000
Somija	1 035 000
Francija	4 308 000
Vācija	5 496 000
Grieķija	618 000
Ungārija	417 000
Īrija	1 236 000
Itālija	3 705 000
Latvija	90 000
Lietuva	129 000
Luksemburga	66 000
Malta	73 000
Nīderlande	1 571 000
Polija	1 575 000
Portugāle	528 000
Rumānija	789 000
Slovākija	243 000
Slovēnija	318 000
Spānija	2 676 000
Zviedrija	1 936 000
Apvienotā Karaliste	3 939 000

Minētais ieteikums ir atjaunināta 2006. gada ieteikuma versija. Tajā ņemti vērā dalībvalstu 2008. un 2010. gada ziņojumi par paveikto, kuri rāda, ka — neraugoties uz zināmu stāvokļa uzlabojumu — aktīvāk jārīkojas attiecībā uz finanšu resursiem, digitalizācijas kvantitatīvajiem mērķiem un atbalstu "Europeana" krātuves idejai.

Komisijas ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas:

-       izstrādāt konkrētus ieguldījumu plānus par digitalizāciju un veicināt publiskā un privātā sektora partnerību, lai kopīgi segtu digitalizācijas izmaksas. Ieteikumā uzskaitīti pamatprincipi, kas jāievēro, lai šādas partnerības būtu godīgas un līdztiesīgas,

-       līdz 2015. gadam ievietot "Europeana" krātuvē 30 miljonus vienību, tostarp visus Eiropā radītos meistardarbus, uz kuriem vairs neattiecas autortiesības, un visu materiālu, kas digitalizēts par publiskajiem līdzekļiem,

-       darīt tiešsaistē pieejamu lielāku daudzumu ar autortiesībām aizsargāta materiāla, piemēram, ar atbilstošu tiesisko regulējumu radot apstākļus, kas ļauj īstenot vērienīgu tirdzniecībā neesoša materiāla digitalizāciju un nodrošināt tā pārrobežu pieejamību,

-       konsolidēt stratēģijas un pielāgot tiesību aktus, lai nodrošinātu digitalizētā materiāla saglabāšanu ilgtermiņā, piemēram, gādājot par to, lai krātuvē ievietotais materiāls netiktu aizsargāts ar tādiem tehniskiem pasākumiem, kas krātuves darbiniekiem neļauj to saglabāt.

"Europeana" un ar to saistītās darbības ir viens no digitālo pakalpojumu infrastruktūras elementiem, kas iezīmēti finansēšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem 2014.–2020. gadam (skatīt MEMO/11/709). Kultūras artefaktu digitalizācija dod milzīgas iespējas mijsadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējdarbības attīstībai. Piemēram, "Europeana" nesen uzsāktajā projektā "Pirmais pasaules karš ikdienišķos dokumentos" (http://www.europeana1914-1918.eu), kas ļauj iedzīvotājiem papildināt "Europeana" krātuvi ar savām personīgajām piemiņas lietām no Pirmā pasaules kara laikiem, jau savākts un digitalizēts vairāk nekā 25 000 vienību.  Ceļojošā prezentācija Hack4Europe! 85 programmētājiem no visas Eiropas sniedza piekļuvi "Europeana" krātuves resursiem, un rezultāts bija 48 mobilajiem tālruņiem un spēļu ierīcēm paredzētu inovatīvu lietojumprogrammu prototipi.

Skatīt arī MEMO/11/745.

Noderīgas saites

Ieteikums par kultūras materiāla digitalizāciju un pieejamību tiešsaistē:

http://ec.europa.eu/information_society/activities/digital_libraries/index_en.htm.

"Europeana", Eiropas digitālā bibliotēka, arhīvs un muzejs:

http://www.europeana.eu/portal/.

Digitalizācijas programmas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/digital-agenda.

Nēlī Krusas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kroes/.

Nēlī Krusas tvītojumi: http://twitter.com/neeliekroeseu.

Kontaktpersonas:      Dennis Abbott  (+32 2 295 92 58)      Linda Cain  (+32 2 299 90 19)