Bulgārija un Rumānija pievienojas Šengenas zonai

Šis solis veicina ceļošanu, tirdzniecību un tūrisma attīstību, kā arī padara ES vienotāku un spēcīgāku!

Uzzini vairāk https://europa.eu/!jrMWXC

Atsaucei: 
Šengenas zona ir viens no galvenajiem Eiropas projekta sasniegumiem. Tā sākās 1985. gadā kā starpvaldību projekts starp piecām ES valstīm – Franciju, Vāciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu – un ir pakāpeniski paplašinājusies, kļūstot par lielāko brīvas pārvietošanās zonu pasaulē.

Šengena ir mazs ciemats Luksemburgā pie robežas ar Vāciju un Franciju, kur attiecīgi 1985. un 1990. gadā tika parakstīts Šengenas nolīgums un Šengenas konvencija.

Dalība zonā bez iekšējās robežkontroles nozīmē, ka valstis:

• neveic pārbaudes pie savām iekšējām robežām, izņemot īpašu apdraudējumu gadījumos,
• veic saskaņotas kontroles pie savām ārējām robežām, pamatojoties uz skaidri definētiem kritērijiem.

Noteikumu kopumu, kas reglamentē Šengenas zonu, sauc par Šengenas Robežu kodeksu.

Kuras valstis ietilpst Šengenas zonā?
Pašlaik Šengenas zona aptver vairāk nekā 4 miljonus kvadrātkilometru, tajā dzīvo gandrīz 420 miljoni cilvēku un ietilpst 29 valstis:

• 25 no 27 ES dalībvalstīm,
• visas Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice).

2023. gada 1. janvārī Horvātija kļuva par 27. valsti, kas pilnībā pievienojās Šengenas zonai. ​

2023. gada 30. decembrī Padome vienojās atcelt iekšējās gaisa telpas un jūras robežkontroles ar Bulgāriju un Rumāniju. Abas dalībvalstis pilnībā piemēro Šengenas “acquis” no 2024. gada 31. marta. Sākot ar šo datumu tiks atcelta kontrole uz iekšējām gaisa telpas un jūras robežām. Padome ir pieņēmusi lēmumu un noteikusi konkrētu datumu datumu - 2025. gada 1. janvāri, kad tiks atceltas pārbaudes uz iekšējām sauszemes robežām.

Kontroles pie Kipras iekšējām robežām vēl nav atceltas, un Īrija nav Šengenas zonā. Plašāk: https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/schengen-area/#schengen