Eiropas Savienības (ES) informācijas sniedzēju forums akcentē skaidras komunikācijas nozīmi un ES/ Latvijas rīcību drošības un konkurētspējas stiprināšanā

ES informācijas sniedzēju forumā "Stratēģiskais izrāviens – ES un Latvijas aizsardzībai un konkurētspējai" Latvijas un Eiropas Savienības eksperti diskutēja par aktuālākajiem izaicinājumiem drošības, konkurētspējas un sabiedrības informēšanas jomā. Pasākuma centrā bija jautājums, kā efektīvi komunicēt ar sabiedrību laikā, kad globālā vide kļūst arvien nestabilāka un informācijas telpu ietekmē gan dezinformācija, gan strauji attīstīti tehnoloģiskie riski.

Forumu atklāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks, uzsverot komunikācijas tilta nepieciešamību starp normatīvo aktu izstrādātājiem un sabiedrību, lai ikviens būtu iekļauts lēmumu pieņemšanā. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Zane Petre piekrita sabiedrības iesaistes nozīmīgumam: “Mums ir svarīgi veidot diskusiju ar sabiedrību, komunicēt par Eiropas jautājumiem, par Latviju interesējošiem jautājumiem un tādējādi domāt par to, kā Latvija var spēlēt vēl aktīvāku lomu dažādās Eiropas Savienības politikas jomās.” Savukārt Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Anne Mete Vestergārda, uzsvēra nepieciešamību stiprināt vienkāršu un skaidru komunikāciju ar sabiedrību, īpaši drošības un ekonomikas pārmaiņu kontekstā: “Neatkarīgi no tā, vai skaidrojam Eiropas lomu aizsardzībā, jaunā budžeta prioritātes vai globālās konkurences izaicinājumus, mums tas jādara vienoti, caurskatāmi un ciešā saiknē ar cilvēku ikdienas rūpēm.”

Diskusijā  “Latvijas un ES aizsardzība” dalībnieki analizēja šībrīža drošības situāciju reģionā un ES līmenī, īpaši uzsverot nepieciešamību reaģēt uz dronu draudiem, kiberdrošības riskiem un hibrīdapdraudējumiem. Eksperti norādīja uz Baltijas valstu kā ārējās ES robežas īpašo lomu, kā arī uz Latvijas ieguldījumu kopējās ES un NATO iniciatīvās. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere akcentēja robežu drošību - gaisa telpas aizsardzību un sadarbību ar partneriem: “Viens no lielākajiem uzsvariem ir militārā robežu stiprināšana ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu labās sadarbības koordinēšanās projekts.” Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, “Apvienotais saraksts”) uzsvēra komunikācijas un informētības nozīmīgumu valsts drošības un noturības jautājumā: “Sabiedrības iesaiste ir ārkārtīgi svarīga. Noturība un gatavības kultūra mums visu laiku ir jātrenē un jāstiprina, jo, ja sabiedrība nebūs informēta, mierīga un nebūs gatava rīkoties, tad arī mēs nevarēsim teikt, ka mēs esam gatavi aizsargāt Latviju.” Tam piekrita Valsts robežsardzes Aviācijas un speciālo operāciju pārvaldes priekšnieks pulkvedis Raimonds Kublickis, atgādinot arī par riskiem, ko rada dezinformācijas ietekme uz sabiedrību: “Informāciju sociālajos tīklos var izplatīt ar vienu pogas spiedienu visā pasaulē un ietekmēt cilvēku domas.” Savukārt, kā skaidroja Drošības un aizsardzības industriju federācijas starptautisko attiecību eksperts Jānis Atslens, lai arī Latvijā ražotās tehnoloģijas neaizņem lielu tirgus segmentu, tā ir nozīmīga ķēdes sastāvdaļa Eiropas drošības nozarē. 

Savukārt otrajā diskusijā, kas bija veltīta Latvijas un Eiropas Savienības konkurētspējas stiprināšanai un jaunajam ES daudzgadu budžetam 2028.-2034. gadā, eksperti - Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), Ekonomikas ministrijas ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktores vietnieks Jānis Zakovics un Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps - uzsvēra, ka pēdējo gadu ģeopolitiskās un iekšējās krīzes liek ES vēl mērķtiecīgāk koncentrēties uz ekonomikas noturību un stratēģiskajām investīcijām. 

Diskusijas gaitā tika īpaši izcelta “Rail Baltica” finansējuma un realizācijas nepārtrauktība kā kritisks savienojamības projekts, ES atbalsts drošībai, lauksaimniekiem un reģionu attīstībai, kā arī administratīvo un investīciju procedūru vienkāršošana, lai paātrinātu finanšu instrumentu izmantošanu. “Eiropas Parlaments īpaši strādā, lai dažādi reģioni tiktu iesaistīti lēmumu pieņemšanā, taču svarīgi definēt, kā katra ES dalībvalsts interpretē “reģionu” skaidrojumu. Attiecīgi tad var plānot un koordinēt konkrētu lauku reģionu iesaisti konkrētos lēmumos,” norādīja Roberts Zīle. Līdzīgi ietekmi reģionālajā līmenī uzsvēra arī Jānis Zakovics: “Ir aktīvi jāstrādā pie ārvalstu investīcijām, pie kā strādā arī LIAA, kas ir ticis atbilstoši koriģēts un reorganizēts, un organizācijai tas izdodas ļoti veiksmīgi. LIAA ir plašs reģionālo pārstāvniecību tīkls, kas palīdz uzņēmējiem ar dažādiem jautājumiem, sākot no pašas uzņēmējdarbības, beidzot ar dažādiem investīciju fondiem, eksporta tīklu un starptautiskām tīklošanās iespējām”. 

Eksperti bija vienisprātis, ka dinamisku tirdzniecības noteikumu un mainīgu starpvalstu attiecību apstākļos Latvijai un ES kopumā jāspēj saglabāt konkurētspēja un nodrošināt skaidru komunikāciju ar sabiedrību par budžeta prioritātēm un to sniegtajiem ieguvumiem. “Latvija 2025. gadā ir pakāpusies uz 31. vietu starp 69 pasaules ekonomikām prestižajā IMD Pasaules digitālās konkurētspējas reitingā, iezīmējot būtisku izrāvienu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. ES kontekstā tā ir veiksmīga izaugsme, jo tādā veidā ir iespējams vērtēt, kas ir bijuši faktori, kur esam paaugušies, un kur ir nepieciešams vēl augt,” norādīja Jānis Zakovics. Skaidrojot ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā, Uldis Cērps teica: “Ekonomisko atpalicību ES ļoti tiešā mērā ietekmē politiskie spēki, jo sabiedrībā rodas polarizācija, šķelšanās un dezinformācija. Tādējādi tas ietekmē arī citus ES izaugsmes faktorus. Mums kā sabiedrībai ir jāstrādā, lai šo plaisu starp politiskajiem spēkiem un sabiedrību mazinātu, piedaloties un esot aktīviem sabiedrības līdzdalībā, iedziļinoties finanšu attīstībā, kā arī veicinot Latvijas kā konkurētspējīgas valsts virzību”.

Noslēdzot forumu, eksperti uzsvēra, ka efektīva sabiedrības informēšana kļuvusi par vienu no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas un Eiropas drošības, noturības un ekonomiskās izaugsmes stiprināšanai. Skaidra komunikācija, uzticami fakti un koordinēta institūciju sadarbība ir izšķiroši, lai sabiedrība spētu orientēties krīžu laikā un saprast gan ES politikas prioritātes, gan to praktisko pienesumu cilvēku ikdienai. Foruma atziņas vienlaikus izgaismoja arī vajadzību pēc turpmākām investīcijām drošībā, inovācijās un reģionu attīstībā, lai Latvija un Eiropa spētu saglabāt konkurētspēju un noturību strauji mainīgajā globālajā vidē. Ir ļoti daudz jomu, kur ir nepieciešami uzlabojumi, taču regulāras atsauksmes un iesaiste ir tā, kas veicina un ietekmē rezultātus.  

Forumu rīkoja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Eiropas Parlamenta biroju Latvijā un biedrību „Eiropas Kustība Latvijā”.

 

Pasākuma ieraksts Facebook

Pasākuma fotogrāfijas Ārlietu ministrijas FLICKR