2014.
gada 14. un 15. aprīlī notiks informatīvie semināri par jauniešu apmaiņas, jaunatnes darbinieku apmācību, strukturētā dialoga
un Eiropas brīvprātīgā darba projektu iesnieguma e-formu aizpildīšanu Eiropas
Savienības programmā „Erasmus+”. Seminārs notiks Eiropas Savienības mājā, 2.
stāvā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā. Sākums 14.
aprīlī plkst. 10:30 - par jauniešu apmaiņas projektiem, plkst. 13:00 - par jaunatnes
darbinieku apmācību un sadarbības tīkla veidošanas projektiem un plkst. 15:30 –
par strukturētā dialoga projektiem. Savukārt, 15. aprīlī plkst. 15:30 – par Eiropas brīvprātīgā darba projektu
iesnieguma e-formas pildīšanu. Semināru organizē Jaunatnes starptautisko
programmu aģentūra.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Spānijas
Kultūras dienu ietvaros Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, notiks
spāņu kino cikls.
Nedēļas galvenie ES notikumi
Eiropas institūcijās, ES mājā (Aspazijas bulv. 28) un citur Rīgā/Latvijā no 31.marta līdz 6.aprīlim.
Šodien Briselē notiek
Eiropas mēroga dialogs, kurā piedalās vairāk nekā 150 pilsoņi no visām Eiropas
Savienības dalībvalstīm.
Zviedrijas vēstniecība, Zviedrijas institūts un Eiropas Savienības māja
Rīgā aicina uz pasākumiem Zviedrijas karaliskās nedēļas ietvaros: seminārs „Dzimumu līdztiesība Zviedrijā 27. martā plkst. 14.00 ES mājā, 1.stāvā.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Spānijas
Kultūras dienu ietvaros Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, notiks
spāņu kino cikls.
Aptuveni katrs desmitais eiropietis (11 %)
atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājies preces vai pakalpojumus, kas saistīti
ar nedeklarētu darbu, savukārt 4 % atzīst, ka paši ir saņēmuši nedeklarētu
samaksu par darbu. Turklāt katrs trīsdesmitais (3 %) no sava darba devēja
ir saņēmis daļēju samaksu skaidrā naudā („aplokšņu algas”). Šie ir daži no
secinājumiem, kuri izriet no Eirobarometra apsekojuma, kas liecina, ka
nedeklarēts darbs joprojām ir plaši izplatīts Eiropā, lai gan problēmas apmērs
un attieksme pret to dalībvalstīs ir atšķirīgi.
Latvijā prasība par patiesā labuma guvēju norādīšanu jau ir augstā līmenī, taču noziedzība nepazīst robežas, tāpēc vienots Eiropas patiesā labuma guvēju reģistrs, iekļaujot arī tādas valstis, kā piemēram, Kipru, būtiski atvieglotu tiesībsargu darbu, - pauda eksperti Eiropas Parlamenta Informācijas biroja rīkotajā diskusijā „Kā atšķetināt ofšoru tīklus?”.
Visiem lasītājiem un
fantāzijas cienītājiem būs iespēja satikties ar autoriem, uzdot savus jautājumus
un iegūt savā īpašumā autogrāfus 26. martā plkst. 18:00 Eiropas Savienības mājā
Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.
Izprotot lēmumu pieņemšanas
procesus Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Parlamenta kompetenču spektru, atbilstošākā
Eiropas Parlamenta deputāta kandidāta izvēle Latvijas iedzīvotājiem var kļūt
par vieglāku, bet reizē arī atbildīgāku uzdevumu – tā 19. martā ES mājā
notikušajā lekcijā „Kā Eiropas Savienība ietekmē mūsu ikdienu” norādīja
pētnieks un Latvijas Universitātes lektors Romāns Putāns. Eiropas Parlaments ir
vienīgā ES institūcija, kas tiešā veidā pārstāv Latvijas un citu dalībvalstu
pilsoņu intereses, kā arī ievēl vienīgās ES likumu ierosinātājas institūcijas –
Eiropas Komisijas -, priekšsēdētāju un apstiprina ES dalībvalstu izvirzītos
komisārus. Līdz ar to Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir iespēja Latvijas
vēlētājiem ietekmēt turpmāko ES politikas virzību - ievēlot 8 deputātus, tieši
Latvijas iedzīvotāji noteiks, kā nākamos piecus gadus tiks pārstāvētas valsts
intereses Eiropā un vai tiks pieņemti iedzīvotājiem pozitīvi lēmumi.