Latviešu literatūrā kļuva pazīstama 20. gadsimta 30. gados ar dzejoļiem un dažiem prozas darbiem.
 Dzimusi tagadējā Pleskavas apgabala Gdovā (Krievijas Federācija), kur dzīvoja viņas tēvs Nikolajs Ivanovs (1891-1976). Pēc vecāku šķiršanās ar māti  dzīvo Vestienas (Madonas novads) "Igaļos" pie mātes vecākiem. Mācījusies Vestienas pamatskolā, Baltinavas pagasta Silariešu pagastskolā, Kārsavas pilsētas pamatskolā, Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijā (to pamet). Beigusi Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolu Rīgā, taču darbu teētrī neatrodot, strādājusi laikraksta "Brīvā Zeme" redakcijā, šeit iespiesti viņas pirmie dzejoļi. Pirmais garais stāsts "Aktrise Ragārēs" tika iespiests laikrakstā "Rīts"  (1938). 
Dzejniecei bijis traģisks liktenis, dzīvi izmainīja karš, apcietināja un izsūtīja uz Karagandu, kur grūtos apstākļos bija jāpavada deviņi gadi. 1956. gadā atgriezusies dzimtenē, bija garīgi un fiziski salauzta. Te neviens negaidīja, literāros darbus nepublicēja, viņa bija spiesta strādāt dažādus darbus, bieži nepietika iztikai. Slimību mākta, dažkārt dzejniece nonāca depresijā. 1967. gada nonāca Ropažu pansionātā. 22. augustā it kā devusies apciemot māti. 15. septembrī sēņotāji viņu atrada Ropažu meža brikšņos mirušu, iespējams, iedzērusi lielu miega zāļu devu. Pansionāta istabiņā grāmatā ieliktajā zīmītē rakstīts: ”Es aizeju un atstāju aiz sevis sāpes un asaras.”
Apglabāta  Vējavas kapos - Latvijas visaugstākais kapu kalniņš - atrodas Vidzemes augstienē, pašreizējā Jumurdas pagastā (Ērgļu novads), netālu no mātes dzimtās vietas Vestienas.