Rakstnieks.
Dzimis ​Kalsnavas pagasta " Stūrēnos" (Madonas novads). Mācījies Jāņukalna skolā, Ļaudonas skolā, Gribēnu skolā. Neklātienē pabeidzis Pļaviņu vidusskolu. 1964. gadā iestājies Pētera Stučkas Latvijas valsts universitātē, ko pabeidzis kā pilntiesīgs žurnālists. Taču šajā darbā nestrādāja, nevarēdams paciest ideoloģiskos melus.
18 gadu vecumā mobilizēts leģionā.
 Literārā darbība sākās 1960. gadā ar stāsta "Mēnesis uz laukiem" fragmenta "Mākonis" publicēšanu Jēkabpils rajona laikrakstā "Dzirkstele". Uzrakstījis autobiogrāfisko triloģiju "Darbā, kauju ugunīs un krievu lēģerī rūdīts", kurā ir dokumentālas un personiski izdzīvotas laikmeta liecības. Sarakstījis septiņas grāmatas. "Dzimtenē - draugu pulkā" (2004), „Kauju ugunīs" (2005) - aprakstīta iesaukšana Latviešu leģionā, cīņas no Veļikajas upes krastiem cauri Latgalei, Vidzemei, Zemgalei līdz Kurzemes cietoksnim un kara beigām 1945. gada 8. maijā. Autors ir teicis: "Mans nolūks bija pastāstīt jaunajai paaudzei, kā dzīvoja viņu tēvi un vectēvi brīvajā Latvijā pirms Otrā Pasaules kara. Kāds bija patriotisms un darba tikums, ko mums ieaudzināja jau skolas gados un kas mūs pavadīja visā turpmākā dzīvē. Mēs ar to lepojāmies."
Sastādītājs divas grāmatas "Jānis Sārts un Kalsnava" (2000) un "Rakstnieks Jānis Sārts" (2010), veltītas rakstnieka Jāņa Sārta (1905-1980) piemiņai, apkopojot vienā izdevumā paša pētījumus, cilvēku atmiņas, vēstules, rakstnieka literāros darbus, fotogrāfijas, arī materiālus par Kalsnavu un tās vēsturi.