Arnolds Pēteris Aizsilnieks
Vārds: | Arnolds Pēteris |
---|---|
Uzvārds: | Aizsilnieks |
Dzimšanas datums: | 21.02.1898 |
Citi dzimš. dati: | Grostonas pagasts (tagad Aronas pagasts, Madonas novads) |
Miršanas datums: | 04.06.1982 |
Apglabāts: | Stokholma (Zviedrija) |
Nodarbošanās: | Zinātnieks, tautsaimnieks, vēsturnieks |
Reģions: | Aronas pagasts |
Saistība ar Madonu: | Dzimis Grostonas pagastā, (Madonas apriņķis, Latvija), bet audzis un skolas gaitas sācis Saikavā. |
Saites: | Elektroniskais kopkatalogs Novadpētniecības datubāze |
Tautsaimnieks, bijušais Latvijas Universitātes profesors, daudzu zinātnisku publikāciju autors.
Dzimis Grostonas pagastā (tagad Aronas pagasts, Madonas novads). Mācības sācis Saikavas ministrijas skolā. Mācījies Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā, Latvijas Universitātē un 1927. gadā beidzis Tauksaimniecības fakultāti ar agronoma grādu.
1944. gada vēlā rudenī bēgļu laivā devies uz Zviedriju, kur turpinājis tautsaimnieka zinātnisko darbību. Apjomīgās grāmatas "Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945" autors. Trimdā Zviedrijā aktīvi iesaistījies latviešu sabiedriskajā dzīvē, uzstājies ar priekšlasījumiem, referātiem. Zviedrijā darbojies Latviešu Nacionālā Fonda padomē, organizējis latviešu vēstures lekcijas Stokholmas universitātē, dibinājis studentu stipendiju fondu, Zviedrijas latviešu akadēmisko organizāciju, darbojies žurnāla "Brīvība" redakcijā.
Bijis Latvijas Centrālās padomes loceklis, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzimis Grostonas pagastā (tagad Aronas pagasts, Madonas novads). Mācības sācis Saikavas ministrijas skolā. Mācījies Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā, Latvijas Universitātē un 1927. gadā beidzis Tauksaimniecības fakultāti ar agronoma grādu.
1944. gada vēlā rudenī bēgļu laivā devies uz Zviedriju, kur turpinājis tautsaimnieka zinātnisko darbību. Apjomīgās grāmatas "Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945" autors. Trimdā Zviedrijā aktīvi iesaistījies latviešu sabiedriskajā dzīvē, uzstājies ar priekšlasījumiem, referātiem. Zviedrijā darbojies Latviešu Nacionālā Fonda padomē, organizējis latviešu vēstures lekcijas Stokholmas universitātē, dibinājis studentu stipendiju fondu, Zviedrijas latviešu akadēmisko organizāciju, darbojies žurnāla "Brīvība" redakcijā.
Bijis Latvijas Centrālās padomes loceklis, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.