Rūdolfs Blaumanis
Vārds: | Rūdolfs |
---|---|
Uzvārds: | Blaumanis |
Dzimšanas datums: | 01.01.1863 |
Citi dzimš. dati: | Ērgļi, Ērgļu pagasts |
Miršanas datums: | 04.09.1908 |
Apglabāts: | Blaumaņa kapi (Ērgļi) |
Nodarbošanās: | Dramaturgs; Rakstnieks |
Reģions: | Ērgļu novads |
Saistība ar Madonu: | |
Saites: | Elektroniskais kopkatalogs Novadpētniecības datubāze |
Latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Dzimis Ērgļu muižas pavāra Matīsa Blaumaņa un viņa sievas Karlīnes ģimenē. Vecāki bijuši prototipi tēliem viņa darbos. Ģimenes valoda bija vācu, latviešu valodu iemācījās no apkaimes kalpu bērniem. Piecu gadu vecumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi "Brakos", kur aizvadījis lielāko daļu dzīves. Mācījies Rubīnu Annas privātskolā Ogres pagastā (1872-1875), pēc tam 2. Rīgas vācu apriņķa tirdzniecības skolā (1875-1881).
Blaumanis ir viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem, kura literārajos darbos, īpaši prozā un dramaturģijā, daudzveidīgi un mākslinieciski pārliecinoši atklāts sabiedrības sociālais un psiholoģiskais portrets 19. un 20. gadsimta mijā. Blaumanis savu literāro darbību īstenojis, atrazdamies divu kultūru, vācu un latviešu, ietekmē. Viņa agrīnie prozas darbi tapuši vācu valodā, un pāreju uz latviešu valodu rakstnieks īstenojis pakāpeniski. Savā daiļradē viņš uzsvēris latviešu nācijas pašapziņas nostiprināšanos un ekonomiskos centienus, pievēršot pastiprinātu uzmanību tēloto cilvēku individualitātei un personībai, viņu iekšējiem pārdzīvojumiem un izdarītajām izvēlēm. Savas daiļrades sākuma gados galvenokārt rakstījis prozu, nedaudz vēlāk pievērsies dramaturģijai. Sarakstījis četrpadsmit lugas, kas ieguvušas lielu popularitāti un skatītāju atsaucību, un daudz izrādītas teātros. Blaumanis no vācu valodas pārtulkojis 51 autora darbus. Blaumaņa populārāko darbu vidū ir noveles "Nāves ēnā", "Raudupiete", "Purva bridējs", "Salna pavasarī", "Andriksons", pasaka "Velniņi", dramaturģijas darbi "Trīnes grēki", "Pazudušais dēls", "Indrāni", "Ugunī", "Skroderdienas Silmačos". Pēc rakstnieka darbu motīviem uzņemta vairākas spēlfilmas - "Salna pavasarī" (1955), "Purva bridējs" (1966), "Nāves ēnā" (1971), "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982), "Indrāni" (1991).
1907. gada vasarā saslimis ar tuberkulozi. 1908. gada vasarā ar draugu finansiālu palīdzību nokļuva Takaharju sanatorijā Somijā, kur mira. Rakstnieks apglabāts Ērgļu Blaumaņa kapos, 1923. gadā kapa pieminekli veidojis tēlnieks Burhards Dzenis (1879-1966).
1959. gadā nodibināts Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki" Ērgļu pagastā. Muzejā ir apskatāmas 8 restaurētas koka guļbūves ēkas - dzīvojamā māja, drēbju klēts, rija, labības klēts, govju kūts, zirgu stallis, sīklopu kūts un pirts.
Dzimis Ērgļu muižas pavāra Matīsa Blaumaņa un viņa sievas Karlīnes ģimenē. Vecāki bijuši prototipi tēliem viņa darbos. Ģimenes valoda bija vācu, latviešu valodu iemācījās no apkaimes kalpu bērniem. Piecu gadu vecumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi "Brakos", kur aizvadījis lielāko daļu dzīves. Mācījies Rubīnu Annas privātskolā Ogres pagastā (1872-1875), pēc tam 2. Rīgas vācu apriņķa tirdzniecības skolā (1875-1881).
Blaumanis ir viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem, kura literārajos darbos, īpaši prozā un dramaturģijā, daudzveidīgi un mākslinieciski pārliecinoši atklāts sabiedrības sociālais un psiholoģiskais portrets 19. un 20. gadsimta mijā. Blaumanis savu literāro darbību īstenojis, atrazdamies divu kultūru, vācu un latviešu, ietekmē. Viņa agrīnie prozas darbi tapuši vācu valodā, un pāreju uz latviešu valodu rakstnieks īstenojis pakāpeniski. Savā daiļradē viņš uzsvēris latviešu nācijas pašapziņas nostiprināšanos un ekonomiskos centienus, pievēršot pastiprinātu uzmanību tēloto cilvēku individualitātei un personībai, viņu iekšējiem pārdzīvojumiem un izdarītajām izvēlēm. Savas daiļrades sākuma gados galvenokārt rakstījis prozu, nedaudz vēlāk pievērsies dramaturģijai. Sarakstījis četrpadsmit lugas, kas ieguvušas lielu popularitāti un skatītāju atsaucību, un daudz izrādītas teātros. Blaumanis no vācu valodas pārtulkojis 51 autora darbus. Blaumaņa populārāko darbu vidū ir noveles "Nāves ēnā", "Raudupiete", "Purva bridējs", "Salna pavasarī", "Andriksons", pasaka "Velniņi", dramaturģijas darbi "Trīnes grēki", "Pazudušais dēls", "Indrāni", "Ugunī", "Skroderdienas Silmačos". Pēc rakstnieka darbu motīviem uzņemta vairākas spēlfilmas - "Salna pavasarī" (1955), "Purva bridējs" (1966), "Nāves ēnā" (1971), "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982), "Indrāni" (1991).
1907. gada vasarā saslimis ar tuberkulozi. 1908. gada vasarā ar draugu finansiālu palīdzību nokļuva Takaharju sanatorijā Somijā, kur mira. Rakstnieks apglabāts Ērgļu Blaumaņa kapos, 1923. gadā kapa pieminekli veidojis tēlnieks Burhards Dzenis (1879-1966).
1959. gadā nodibināts Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki" Ērgļu pagastā. Muzejā ir apskatāmas 8 restaurētas koka guļbūves ēkas - dzīvojamā māja, drēbju klēts, rija, labības klēts, govju kūts, zirgu stallis, sīklopu kūts un pirts.