Jānis Sudrabiņš
Vārds: | Jānis |
---|---|
Uzvārds: | Sudrabiņš |
Dzimšanas datums: | 04.02.1912 |
Citi dzimš. dati: | Lazdonas pagasta "Ciskānos" (Madonas novads) |
Miršanas datums: | 28.05.1999 |
Apglabāts: | Eutīnas Jaunajos kapos (Vācija) |
Nodarbošanās: | Rakstnieks, publicists |
Reģions: | Lazdonas pagasts |
Saistība ar Madonu: | |
Saites: | Elektroniskais kopkatalogs Novadpētniecības datubāze |
Rakstnieks, publicists.
Dzimis Cesvaines muižas kalēja ģimenē Lazdonas pagasta "Ciskānos". Viņa dzimšanas apliecinājuma dokumentos rakstīts: Jānis Vestfālis. Šo dzimtas uzvārdu uz Latviju atvedis viņa sencis, ieceļodams no Vestfāles.
.Mācījies Madonas pamatskolā un Tautas universitātes nodaļā Cesvaines valsts ģimnāzijā. Bijis laikraksta "Vidzemes Vēstnesis" redakcijas loceklis (1932-33), laikraksta "Brīvā Zeme" lauku korespondents. Pirmie stāsti un dzejoļi publicēti laikrakstā "Vidzemes Vēstnesis" un žurnālā "Ugunsdzēsējs" (1930). Jāņa Sudrabiņa luga tika uzvesta Cesvaines dramatiskajā kopā.
Otrā pasaules kara beigās nonācis gūstekņu nometnē Zēdelhemā Beļģijā, bijis latviešu nometņu izdevumu "Ceļa Malā" un "Rīgas Ziņas" redaktors. Vēlāk dzīvojis Vācijā Grosenbrodes nometnē, pēc tam Eitīnē.
Par liktenīgiem notikumiem Latvijas 20. gadsimta vēsturē un latviešu leģionāru gaitām Otrā pasaules karā apkopojis noveļu izlasē "Pēdējās dienas Kurzemē" (1969).
Dzimis Cesvaines muižas kalēja ģimenē Lazdonas pagasta "Ciskānos". Viņa dzimšanas apliecinājuma dokumentos rakstīts: Jānis Vestfālis. Šo dzimtas uzvārdu uz Latviju atvedis viņa sencis, ieceļodams no Vestfāles.
.Mācījies Madonas pamatskolā un Tautas universitātes nodaļā Cesvaines valsts ģimnāzijā. Bijis laikraksta "Vidzemes Vēstnesis" redakcijas loceklis (1932-33), laikraksta "Brīvā Zeme" lauku korespondents. Pirmie stāsti un dzejoļi publicēti laikrakstā "Vidzemes Vēstnesis" un žurnālā "Ugunsdzēsējs" (1930). Jāņa Sudrabiņa luga tika uzvesta Cesvaines dramatiskajā kopā.
Otrā pasaules kara beigās nonācis gūstekņu nometnē Zēdelhemā Beļģijā, bijis latviešu nometņu izdevumu "Ceļa Malā" un "Rīgas Ziņas" redaktors. Vēlāk dzīvojis Vācijā Grosenbrodes nometnē, pēc tam Eitīnē.
Par liktenīgiem notikumiem Latvijas 20. gadsimta vēsturē un latviešu leģionāru gaitām Otrā pasaules karā apkopojis noveļu izlasē "Pēdējās dienas Kurzemē" (1969).