Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.
Dzimis Grašu pagasta "Lejaspakuļos" (tagad Cesvaines novads) saimnieka ģimenē. Mācījies Mangaļu tālbraucēju jūrskolā, studējis A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes sabiedriski juridiskajā nodaļā (1913-1915). Pēc skolas beigšanas viņš turpināja tālāko izglītību, studējot Maskava vēsturi un filozofiju. Šīs studijas pārtrauca Pirmais pasaules karš, kad Plensneru iesauca kara dienestā. 1915. gadā iestājās Maskavas Aleksandra kara skolā.
 Latvijas militārais atašejs Berlīnē (1937-1940). Latviešu zemes pašpārvaldes ģenerāldirekcijas darbinieks, Latviešu pašaizsardzības spēku priekšnieks (1941), Latviešu leģiona ģenerālinspektora štāba priekšnieks (1943-1944). Grāmatas "Latvijas atbrīvošanās" autors (1929).
 Pēc Latvijas okupācijas pulkvedis Plensners bija viens no tiem daudzajiem Latvijas pārstāvjiem ārzemēs, kuriem pēc atteikšanās atgriezties padomju okupētajā dzimtenē Augusta Kirhenšteina marionešu valdība 1940. gada jūlijā atņēma Latvijas pavalstniecību.
 Pēc bēgļu gaitām Vācijā 1950. gadā pārcēlies uz dzīvi Zviedrijā. Trimdā sarakstījis atmiņu grāmatas - "Divdesmitā gadsimta pārvērtības" un "Pret vētrām un negaisiem". 
Pasaules brīvo latviešu apvienības 1982. gada Tautas balvas laureāts.