16.
maijā Madonas novada bibliotēkā notika konference „Kultūras identitāte: vienoti
daudzveidībā”.
Konferences
atklāšanā runu teica Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters: „Galvenais,
ka mēs esam šeit pat Latvijā un savas zināšanas atdodam savai vastij. Bibliotēkas
jāattīsta kā vietas, kur sakoncentrēti pakalpojumi, kas saistīti ne tikai ar
informācijas sniegšanu, bet palīdzība cilvēkiem kontaktēties ne tikai ar
pašvaldību, bet arī ar valsti. Ļoti labi, ka mēs skatāmies pārī robežām, tas
palīdz gūt pieredzi, atziņu, ka mēs rīkojamies pareizi, gūt idejas, pilnveidot
sevi. Ja mēs apstājamies, mēs ejam atpakaļ”.
Madonas
novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte, atklājot konferenci, pateicās atbalstītājiem:
Eiropas Komisijai un Madonas novada pašvaldībai, kā arī pašiem sev.
„Lai
mums visiem izdodas, lai mums visiem interesanta un laba diena,” tā vēlēja Imelda
Saulīte.
Latvijas
Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības institūta direktors Andris Eglājs
savā lekcijā runāja par LNB stratēģiju 2014.-2020.gadam un LNB jauno ēku.
LNB vērtības, kuras noteikti ir arī jebkuras
citas bibliotēkas un jebkuras kultūras iestādes vērtības, ir atvērtība,
kompetence un kvalitāte. Jaunajā LNB stratēģijā ietverti galvenie bibliotēkas
darbības virzieni, prioritātes konkrētajam laika periodam no 2014.-2020. gadam,
kur uzsvars likts uz: pakalpojumu daudzveidību, t.sk., digitālajiem
pakalpojumiem, gudrākiem bibliotekāriem (apmācības, labākās prakses pieredze),
labākiem, kvalitatīvākiem datiem (kopkataloga attīstīšana, autoritatīvie dati,
aprakstīšana), mārketinga politiku.
A.Eglāja ceļa vārdi: "Kāpt kalnā, lai nevis
Tevi redzētu visa pasaule, bet gan Tu varētu redzēt pasauli".
Lekcijā par jauno LNB ēku A.Eglājs informēja
ne vien par jaunās ēkas tapšanas gaitu, bet ļāva ikvienam klausītājam doties
iedomātā ceļojumā pa visiem 13 LNB ēkas stāviem. Kā izrādās, 8 ēkas stāvi
noformēti mūsu iepriekšējās valūtas – latu banknošu krāsās, tie ir stāvi, kuri
būs atvērti iedzīvotājiem.
Nenoliedzami lielās ēkas uzturētājiem būs
jāsastopas arī ar dažādām problēmām, piemēram, lai notīrītu „stikla kalnu” jeb
jaunās LNB ēkas logus, būs jāapmaksā alpīnistu firmas pakalpojumi; neatrisināts
ir arī jautājums par autostāvvietām un divriteņu novietnēm, aktuāls būs arī
jautājums par ēkas uzturēšanai atvēlētajiem līdzekļiem, piemēram, par elektrības
patēriņu.
Konferencē ar uzrunu uzstājās Eiropas
Parlamenta deputāte Inese Vaidere, stāstot par darbu Eiropas Parlamentā, grāmatu
„Misija Latvijai” un demonstrējot video stāstu par deputāti un viņas darbu
Eiropas Parlamentā.
Madonas
novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte lekciju „Vienoti dažādībā: Latvijas
pieredze kultūras jomā” sāka ar bijušā Vācijas Federatīvās Republikas kanclera
Helmuta Šmita teicienu: „Bibliotēkas ir nācijas intelekta uzpildes stacijas”.
Lekcijas laikā I.Saulīte atskatījās uz Madonas novada bibliotēkas, Anikšču rajona
bibliotēkas un Raplas apriņķa bibliotēkas sadarbības veidošanos, tāpat
bibliotēkas direktore runāja par kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm
bibliotekārajā darbā visās trijās Baltijas valstīs, par galvenajiem darba
rādītājiem un bibliotēku informācijas sistēmu Alise.
Savukārt Madonas novada
bibliotēkas galvenā bibliotekāre Sarmīte Radiņa runāja par kultūras identitāti,
nacionālo identitāti – novadpētniecības darbu.
Par Igaunijas pieredzi kultūras jomā stāsta
Raplas apriņķa bibliotēkas direktore Õie Paaslepp. Bibliotēkas direktore
lekcijā ietvēra tematus par igauņu valodas apguvi, Igaunijas kultūras
pasākumiem, piemēram, igauņu Dziesmu un deju svētkiem, par bibliotēkām
Igaunijā, par digitālajiem pakalpojumiem un par igauņu tradīcijām.
Raplas apriņķa bibliotēkas speciālistes
uzsvēra, ka bibliotēkas mēģina iesaistīties visur – organizē bibliotēku nakts
aktivitātes, bibliotēka dodas brīvā dabā - parkā, bibliotēka iesaistās gadatirgū,
dzejnieki brauc uz bibliotēkām. Bet pats galvenais uzsvars likts uz sadarbību,
jo sadarbība mūs izglābs.
Anikšču rajona bibliotēkas direktors Romas
Kutka runāja par Lietuvas pieredzi kultūras jomā, īpaši pievēršoties
kultūras identitātes jēdzienam, speciālajiem kultūras simboliem jeb kultūras
imidžam – valodai, mūzikai, dejai, varoņiem, par Baltijas valstu vienotību, kad
grūtos brīžos tautas apvienojas, lai stātos plecu pie pleca un aizsargātu savu
valstu neatkarību – Baltijas ceļš.
Uzrunā tika pieminēta Apvienoto Nāciju
Organizācija, UNESCO un bibliotēkas nozīme sabiedrībā. Kā uzsvēra R.Kutka, cilvēka
dzīvē bibliotēka ieņem 3.vietu. Pirmajā vietā ir ģimene, otrajā – karjera/darbs,
bet trešajā vietā ierindojas bibliotēka, kura piedāvā visplašāko pakalpojumu
spektru – sākot no tradicionālajiem pasākumiem, beidzot ar draugu un radu
iesaisti grāmatu iznēsāšanā pa mājām, tā ir kustība „книгoнoси”,
kad brīvprātīgie grāmatas piegādā tieši uz mājām – cilvēkiem ar kustību
traucējumiem, veciem cilvēkiem u.c. Tāpat R.Kutka nosauca cilvēku asociācijas
ar vārdu „bibliotēka” – viesmīlīgi, draudzīgi, sasniedzamība, siltums, labs
imidžs, tīri, ērti, droši, pacilāts garastāvoklis.
Pēc konferences Eiropas Savienības informācijas
lasītavā tika parakstīts atjaunotais Madonas novada bibliotēkas, Anikšču
rajona bibliotēkas un Raplas apriņķa bibliotēkas sadarbības līgums.
Vakarā visu triju Baltijas valstu bibliotēku pārstāvji viesojās kultūras institūcijās, kuras atjaunotas, piesaistot Eiropas Savienības projektu finansējumu – Sarkaņu bibliotēkā un tautas namā „Kalnagravas”. Tautas namā bija noorganizēta vakara programma „Kultūras vērtības – mūsu nacionālā identitāte” - atspoguļojot latviešu tautas tradīcijas – dejas, dziesmas, rotaļas, tautas tērpus, nacionālo virtuvi.
17.maijā Anikšču un Raplas viesi devās braucienā pa Madonas novadu, īpašu vērību pievēršot objektiem, kuri labiekārtoti, ieguldot ES fondu līdzekļus. Dienas gaitā tika apmeklēta Lazdonas bibliotēka un rokdarbu pulciņš „Rotas”, Sporta bāzes „Smeceres sils”, kur notiek starptautiska mēroga sacensības, Sauleskalna bibliotēka, Kalsnavas arborētums un Kalsnavas bibliotēka.
Bet vakarā Raplas un Anikšču bibliotēku pārstāvji tika aicināti iesaistīties Eiropas Muzeju nakts norisē, kuru laikā arī Madonas novada bibliotēka bija atvērta, piedāvājot apmeklētājiem visdažādākās aktivitātes: iesaistīties kopīgas pogu gleznas “Dzintarzeme” veidošanā; dziedāt karaoke "Dzintara dziesmas", aplūkot dzintara rotu izstādi "No vecmāmiņas pūra lādes"; asināt savu prātu atmiņas spēlē “Iepazīsti Eiropu”, kur spēles dalībniekiem bija jāatceras, kur apslēptas divas vienādas Eiropas Savienības dalībvalstu fotogrāfijas vai visu 28 dalībvalstu karogi. Bibliotēka šajā naktī bija pārvērtusies līdz nepazīšanai – abonements pārtapis par Dzintara istabu, Jaunākās periodikas lasītavā iekārtots Sarkanais stūrītis, kāpnes izdaiļoja Madonas mākslas skolas audzēkņu darbi „Dzintars”, klusajā lasītavā dipināja soļi – lieliem un maziem iesaistoties sārtajā stafetē, bet Bērnu literatūras nodaļā vislielāko sajūsmu izraisīja dzintara sijāšana un izzinošie jautājumi par dzintaru.
Eiropas dienu aktivitātes tapušas ar Eiropas Komisijas (projekts „Europe Direct”) un Madonas novada pašvaldības atbalstu.