Šī gada 23. augustā atzīmējām akcijas „Baltijas ceļš” 25.
gadadienu, uzsverot, ka „Baltijas ceļš - cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem
centieniem pēc brīvības”- ir nozīmīgs kolektīvās atmiņas veidotājs, vienojot
vairāk nekā miljons dažādu cilvēku arī viņu atmiņās un sajūtās par notikumiem
trijās Baltijas valstīs.
10.septembrī Madonas novada bibliotēkā, Europe Direct informācijas centra Gulbenē Madonas filiālē tika atzīmēta akcijas „Baltijas ceļš” 25.gadadiena, noorganizējot tikšanos ar Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju Daini Īvānu.
Baltijas ceļa akcija ir jāsaista ar notikumiem, kas risinājās Latvijā, Padomju Savienībā un pasaulē 1989.gadā. D.Īvāns analizēja kā un kāpēc sākās Tautas frontes kustība un tika organizēta akcija „Baltijas ceļš”, kas parādīja pasaulei, ka vēsturisko patiesību par Molotova – Rībentropa paktu nevar slēpt mūžīgi, ka nevardarbīga tautas pretošanās ir spēks, ar ko jārēķinās pat armijai.
1988. gadā Tautas fronte aicināja Latvijas iedzīvotājus parakstīties pret PSRS konstitūcijas grozījumiem. Savāktie paraksti ar 2 žiguļiem tika aizvesti uz Maskavu un nodoti tautas deputātei Džemmai Skulmei iesniegšanai PSRS Augstākajā Padomē. Faktiski šī parakstu vākšana bija pirmais referendums, kur tauta atklāti pauda savu nostāju.
Dainis Īvāns atcerējās, ka ideja izveidot cilvēku ķēdi radās igauņiem. Sekoja rūpīgs organizatorisks darbs, darba grupas tikšanās Paņevežā, Pērnavā un Cēsīs. Jāatceras, ka tas viss notika laikā, kad nebija mobilo telefonu un visa saziņa notika tikai ar fiksētiem tālruņiem un savstarpējiem kontaktiem. Tika izrēķināts nepieciešamais cilvēku daudzums ķēdes izveidei cauri visām 3 Baltijas valstīm. Bija plānots, ka no Lietuvas piedalīsies 300000 (reāli rokās sadevās apmēram miljons Lietuvas iedzīvotāju), Igaunijas - 150000 (piedalījās apmēram 400000), bet no Latvijas - 200000 (apmēram 0,5-0,6 miljoni). Lai izveidotu 600 km garu cilvēku ķēdi, visiem tās dalībniekiem vajadzēja nokļūt konkrētā vietā un laikā, izmantojot pieejamo transportu (aprēķināts, ka visam dalībnieku skaitam būtu nepieciešamas 50000 vieglo automašīnu vai 7000 autobusu, bet jāatceras, ka tai laikā Rīgā bija vien 10000 vieglo automašīnu un visā Latvijā nebija tik daudz autobusu). Bija gadījumi, kad reisa autobuss pēc pasažieru vēlēšanās mainīja maršrutu un devās pretēji paredzētajam galamērķim.
Protams, ka bija mēģinājumi izjaukt plānoto akcija, pārtraucot tiešo translāciju radio, organizējot mākslīgus sastrēgumus, kā tas notika Lietuvā, bet tas neizdevās, jo cilvēkiem bija milzīga atbildība, pašdisciplīna un augsta organizētība. D.Īvāns pastāstīja, ka uz Latvijas robežu braucis ar vieglo auto un ieradies laikā, bet E.Savisārs, lidojot ar helikopteru, tomēr nokavējis, jo lidaparātam nav bijis brīva laukuma, kur nosēsties, jo visur pulcējušies akcijas dalībnieki.
„Baltijas ceļš lielā mērā ir izdzēsis latviešu mazvērtības kompleksus, ko mums šī ģeopolitiskā katastrofa, ko sauc par Padomju Savienību, bija radījusi. Lai kā mums Kremļa propaganda atkal negribētu iedēstīt šos kompleksus, ka nevaram iztikt bez lielā brāļa, Baltijas ceļš parādīja, ka mēs varam iztikt, ka mēs ejam savu ceļu. (..) Baltijas ceļš ir radījis arī Kremļa propagandas joprojām neiznīcinātu, pozitīvu Baltijas tēlu pasaules acīs. Pat mūsdienās reti kurš neatceras, kādas sajūtas viņā izraisīja, vērojot televīzijās Baltijas ceļa fotogrāfijas, reportāžas,” intervijā Latvijas Radio raidījumā „Šīs dienas acīm” norāda Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdis Dainis Īvāns. Tikšanās noslēgumā, Dainis Īvāns Madonas novada bibliotēkai dāvināja grāmatu „Garaspēka zemes atgūšana”.
Atzīmējot Baltijas ceļa 25. gadadienu, Madonas novada bibliotēka, iesaistoties UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas projektā, aicina ikvienu atcerēties un pierakstīt savu „Baltijas ceļa” stāstu un iesniegt to bibliotēkā, jo tikai mēs visi kopā veidojam savas valsts vēsturi un to nododam nākamajām paaudzēm.
Apkopotie stāsti būs pieejami interneta platformā www.thebalticway.eu, kur visa gada garumā ikviens sociālo tīklu lietotājs caur savu lietotāja profilu varēs pievienoties virtuālajam Baltijas ceļam, iesaistīties daudzveidīgās virtuālās sociālo tīklu aktivitātēs, iegūt aktuālo informāciju par Baltijas ceļu.
Visi projekta laikā pēc speciāli izstrādātas formas dokumentētie stāsti tiks apkopoti Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītā kolekcijā, kas kā zīmīga mantojuma daļa glabāšanai tiks nodota Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. 25 spilgtākie stāsti Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiks apkopoti Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītā publikācijā. Lai veicinātu kvalitatīvu materiālu apkopošanu, projektā līdzdarbosies Latvijas un ārvalstu eksperti, lai sniegtu metodiskus padomus liecību apzināšanā un dokumentēšanā.
UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas tīkla „Stāstu bibliotēkas” koordinatore Madonas novada bibliotēkā Līga Fiļipova.
Oļģerta Skujas foto.