Drukāt

Šis rudens bagātina ar iespējām tikt uzrunātiem, ja tikai ļaujamies, ja izbrīvējam mirkli laika, lai lasītu, lai ieklausītos.

   Dzejas dienu laikā iznākusi Ulda Ausekļa jaunā grāmata „Klusā daba”, kā viņš pats raksta: „Mana trīspadsmitā grāmata lielajiem bērniem. Klusāka, vēl klusāka? Varbūt. Domīgāka? Varbūt.  Bažīgāka?  Varbūt. Citāda? Varbūt.”  Brīnišķīga grāmata, baltā grāmata, kuru saudzēt no nejaušiem pieskārieniem un skaļiem vārdiem. Var teikt tikai paldies par kluso dabu ar septembra debesīm un āboliem, kluso dabu ar garo pupu, kluso dabu ar cerību garšu – izbaudot grāmatas nodaļas. Un vēl – par vientulību, balto vēju, dvēseles nesadalīšanos mazos gabaliņos, ticību sevis pašsaglabāšanās instinktam vārdos, par visatjaunotāk, vislatviskāk, visdrošāk, viscerīgāk jušanos tepat Vidzemē: zālē, putnos, debesīs! Kaut literatūras skolotāji mācētu lielos bērnus uzrunāt Dzejas stundās ar mūsu novadnieka  dvēseles vārdiem, mācītu tiem Latviju caur viņa  kluso dabu redzējumu!
Sarmīte Radiņa – Madonas novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre