Vārdi Laika pieturā

20. septembris Madonas novada bibliotēkā apstādināja mūs uz brīdi Laika pieturā un aicināja kopā Madonas un Jumurdas puses cilvēkus, kurus uzrunā doma-vārds-skatuves runa-mūzika-dziesma. Tikšanās  autoram-lasītājam–aktierim-klausītājam, tikšanās ar Latvijas Nacionālā teātra aktieri Normundu Laizānu - vēl viena iespēja ieklausīties L. Brieža  uzrakstītajā, sasaucot kopā vārdus, lomas, pieredzi, atmiņas.

  N. Laizāns bija izvēlējies lasīt L. Brieža dzeju, kas rakstīta tanī laikā, kad viņš vēl mācījies 11. klasē, bet uzrunā mūs arī šodienā: gan dabas, gan mūža riti, ritmi un vērtības: - brist šo tūkstošiem mezglu grūtības/ un palikt tīram kā nēzdoga stūrim.-

  Pasākums veidojās kā saruna, kuras pieturas punkti iezīmējās ar L. Brieža vārdiem.

- spēle ar Likteni/ jeb mūžīgais neizšķirts:/ pats sevi, spēļu kauliņu, es metu/ un zīlēju: cik manis izkritīs.- (L. Briedis)

  Lomas, teātris. Pirms 16 gadiem intervijā Normunds min: „Labprāt gribētu strādāt tajā pašā teātrī.” Tas ir piepildījies. Viņa teātris joprojām ir Latvijas Nacionālais teātris. Un lomas – uzrunājošas, interesantas, daudzveidīgas. Viena no pašreiz īpašākajām izrādē „Ezeriņš”, kura „Spēlmaņu naktij” izvirzīta astoņām nominācijām, t. sk. arī Normunda tēlojums. Prieks, ka mūsu novadnieka J. Ezeriņa daiļrade uzrunā mūsdienu režisorus un aktierus. Paldies jāteic Elmāram Seņkovam, ka pamanījis, ka par nopietnām lietām var runāt gaiši.

„Mans laiks. Šajā jēdzienā ir iekšā viss – gan mana galva, gan manas smadzenes, gan mans darbs, gan manas sajūtas” – tā Normunds.  Un runājam par lomām kino, par kino Latvijā, par filmēšanos pēdējā laikā Lietuvā.

- tāds… gaisīgs mirdzums/ vieglītēm pavērdams/ un tūdaļ pat aizvērdams/ neredzamās durvis/ pie kurām aprautā klauvējienā pamirušas mīdās/ mūsu tūļīgās un apjukušās dvēseles (L. Briedis).

  Runājam par seriāliem („Prāts un instinkts”, „Cerību iela 21”, „Mīli mani mūžam”, „Būt mīlētai”, „Eņģeļu māja” un „ Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums”, ierunātajām lomām filmās, TV šoviem – gan vadību, gan dalību („Kino spēle”, „ Ģimenes bilde”, „Esi gardēdis”, „Lielā lasīšana” ), par sevis sadalīšanu mazos gabaliņos, lai pēc tam atkal mēģinātu sevi piepildīt. Ar grāmatu lasīšanu, būšanu dabā, spēlējoties ar savu dēliņu.

  - pilns lepnas kvēles/ pat nāves draudu priekšā nemeta malā savas spēles/ viņam bija vienalga/ vai alga/ tiks izmaksāta šajā vai citā dzīvē/ jo viņš apzinājās/ ka mīlestības velti/ neviens nekad nav saņēmis par velti/ un kaut gan viņš izteicās tumši/ juta gaiši/ ņemdams dalību visos mīlestības krusta karos…- (L. Briedis), viņš katru brīdi spēlēja savu dzīvi. Normunds un pasākumu vadīšana, Jūras svētki, Līgo vakaru svinēšana Rīgā, krastmalā (atmiņas par agrāk un tagad), lustīgas dziesmas no teātru izrādēm un  „Greizais ratiņš” - nu jau 15 gadu garumā.

  Un tad – Normunds Laizāns un Jumurda. Ar brīnišķīgo L. Brieža dzejoli „Zeltaino lapseņu spiets” no jaunākās grāmatas „Rīta rūsa” (2014.), veltījumu autora vecākiem - Jadvigai un Voldemāram – sarunā dodamies uz „Dzintariem” Jumurdas pusē. Uz vietu, kur vasarās, kad darbs teātrī nenotiek, aktieris atpūšas, kārtīgi izguļas, pastrādā vecāku lauku mājās. „Labākā atpūšanās ir tā, ka nav jāceļas konkrētā laikā un jābūt darbā. Ir jauki, ka vari pamosties tad, kad gribi pamosties, nevis tad, kad zvana modinātājpulkstenis”, tā aktieris.

 Arī šis rīts viņam aizritējis savā bērnības pusē, apciemota skola, satikti savējie. Prieks, ka arī Madonā sirds sveicieni tika saņemti no Jumurdas puses.

 Paldies par mums atvēlēto brīdi Laika pieturā!

                        Sarmīte Radiņa – Madonas novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre
 
* R.Krievānes fotogrāfijas.