Izstāde "Mūžam zaļie septiņdesmitie. Rokmūzikas leģendas britu nedēļrakstā melody maker"

Madonas novada bibliotēkā no 18.marta līdz aprīļa sākumam būs apskatām Latvijas Nacionālās bibliotēkas ceļojošā izstāde "Mūžam zaļie septiņdesmitie. Rokmūzikas leģendas britu nedēļrakstā melody maker".

Lai arī 1970. gadi sākas ar visu laiku slavenākās grupas The Beatles izjukšanu, šo desmitgadi reizēm dēvē par rokmūzikas zelta laikmetu. Tas ir laikmets, par kura simboliskajām beigām varam uzskatīt Džona Lenona traģisko nāvi nākamās dekādes sākumā. Septiņdesmitajos rodas milzums lieliskas mūzikas, dzimst jauni stili un debitē mākslinieki (Deivids Bovijs, Brūss Springstīns, Queen u.c.), kuru ietekme nav zudusi joprojām.

Pirmais mūzikas nedēļraksts pasaulē "Melody Maker" sāka iznākt 1926. gadā Anglijā. Sākotnēji tā specializācija bija džezs, mērķauditorija – mūziķi. Savukārt 70. gados "Melody Maker" bija pasaulē lielākais šāda tipa izdevums un, lai gan tajā apskatīts arī džezs, souls un folks, vairums publikāciju veltītas  rokmūzikai – vispirms īpaši pievēršoties glemrokam un progresīvajam rokam, vēlāk arī panku un jaunā viļņa stilistikām. Īpašas attiecības izdevumu gadiem saista ar slaveno mūziķi Deividu Boviju, kurš savulaik atzina: "Mani uztaisīja "Melody Maker"'.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā "Melody Maker" nonāca 70. gados un tam bija plaša piekrišana Latvijas rokmūziķu vidū. Kā atzīst LNB direktors Andris Vilks: "Mums joprojām tā ir mīkla, kā Latvijas Nacionālās bibliotēka jeb toreizējā Valsts bibliotēka tika pie šī unikālā izdevuma. Mums septiņdesmiatajos gados tas vienkārši regulāri tika atsūtīts un mēs to glabājām bibliotēkā, devām lasīt cilvēkiem, kas pastiprināti interesējās par rokmūziku un vēlējās gūt plašāku skatu uz mūzikas procesiem pasaulē. Domāju, ka pavisam droši varu teikt – mēs bijām vienīgie visā bijušajā PSRS, kas saņēma šo izdevumu, tāpēc tas bibliotēkas krājumu kontekstā noteikti uzskatāms par retumu." Laimīga sakritība bija parūpējusies arī par to, lai "Melody Maker" netiktu vis glabāts bibliotēkas Specfondā (īpaši izveidota nodaļa pretpadomju izdevumu glabāšanai ar strikti ierobežotu piekļuvi), bet lasītājiem bija jāiegūst tikai toreizējās Valsts bibliotēkas direktores Ainas Deglavas atļauja, lai varētu tam piekļūt, kas bija samērā vienkārša procedūra. Savulaik "Melody Maker" aktīvi cienītāji bija arī vieni no pirmajiem Latvijas dīdžejiem Ainars Mielavs un Jānis Šipkēvics, kas smēlās iedvesmu populārā nedēļraksta lappusēs.

Rokmūzikas pētnieks Klāss Vāvere, raksturojot "Melody Maker" saturu, atklāj: ""Melody Maker" ir liela nozīmē tādu mākslinieku kā David Bowie, Slade, Rod Stewart, Emerson, Lake & Palmer, Roxy Music, Sex Pistols u.c. panākumos . Laikrakstā publicējas labākie britu mūzikas kritiķi un žurnālisti, kas iedibinājuši mūzikas publicistikas pamatprincipus un nereti izcēlušies ar visai kritiskiem viedokļiem par daudzām slavenībām.” Taču līdz ar interneta ienākšanu mūzikas fanu ikdienas paradumos, "Melody Maker", tāpat kā liela daļa mūzikas preses, piedzīvoja apsīkumu, līdz 2000.gadā tika apvienots ar ilggadējo konkurentu "New Musical Express". Pēdējais "Melody Maker" numurs iznāca 2000. gada nogalē.

Izstādi 2013. gadā sagatavojis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centrs. Projekta vadītāja: Ilze Egle.

Informācija par izstādi ņemta no Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietnes.

‌