Madonas novada bibliotēkā apskatāms fotostāsts par Latvijas privāto muižu likteņiem

Fotoprojekta mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar privāto vēsturisko ēku arhitektūras un kultūrvēsturisko bagātību, vēsturiskajām izmaiņām un īpašnieku spēju ēkām un to ansambļiem piešķirt jaunu elpu. Vienlaikus projekts mudina Latvijas muižu apskati iekļaut tūrisma braucienos, apceļojot Latviju. Idejas autors ir Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš projekta realizācijā  ir konsultējies ar Latvijas Privāto un vēsturisko ēku asociāciju, kā arī biedrību Latvijas Piļu un muižu asociācija. 

Informē Artis Pabriks: “Visus muižu stāstus vieno īpašnieku paveiktais ēkas saglabāšanā un atjaunošanā; daudzos gadījumos muižas izglābtas pat no bojāejas. Pateicoties šim darbam, Latvijā tiek saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums nākamajām paaudzēm, tiek izzinātas un saglabātas vēstures leģendas, savukārt ēkas ar savu funkcionalitāti dod neatsveramu pienesumu reģiona kultūras un tūrisma attīstībā. Ar šo projektu vēlos aicināt visus ne tikai apceļot Latviju un izzināt kultūrvēsturi, bet arī aizsākt jaunu tradīciju  - cildināt tos namīpašniekus, kuri ikdienā dara nenovērtējamu darbu.” 

Fotoprojektā apskatāmi tādi privāto muižu stāsti kā Ārendoles muižas, Berķenes muižas, Bīriņu pils, Blankenfeldes muižas, Dikļu pils, Igates pils, Kukšu muižas, Mazmežotnes muižas, Mālpils muižas, Padures muižas,  Piena muižas - Berghof, Rūmenes muižas, Skrundas muižas, Smuku muižas un Sventes muižas. 

Latvijas Privāto vēsturisko ēku asociācijas pārstāve Egita Karlsone: “Mūsdienās muižas simbolizē Latvijas vēsturisko un ciešo saikni ar Rietumeiropu. Latvijas muižas ir arī būtisks tūrisma piesaistes avots sava unikālā novietojuma dēļ. Ja citviet vēsturiskās ēkas atrodas pilsētās, muižas Latvijā sniedz iespēju ne tikai novērtēt ēkas arhitektūru, bet arī izbaudīt brīnišķīgo Latvijas dabu. Privātās muižas nenoliedzami saskaras ar lieliem izaicinājumiem, piemēram, lai izveidotu dzīvotspējīgu finanšu modeli gan ēku restaurācijai, gan to uzturēšanai. Tāpat problēmas rada infrastruktūra, tomēr daudzie piemēri liecina, ka muižu atjaunošanā esam uz pareizā ceļa.”  

Apkopojot projektā pieteiktos muižu stāstus, jāsecina, ka daudzu muižu likteņi ir bijuši visnotaļ līdzīgi. Pēc ziedu laikiem, kad baroni un hercogi rūpējās par muižu greznību,  diemžēl vairums no tām nonāca aizmirstībā vai padomju laikos kalpoja kā kolhoza kantori, pansionāti un skolas. Tas atsaucās ne tikai uz ēku tehnisko, bet arī vizuālo stāvokli, muižām liekot zaudēt daļu no to arhitektūras unikalitātes. Vairums muižās atjaunošanas darbi sākās pēc 2000.gada. Atjaunošanas process vērtējams kā visnotaļ laikietilpīgs un sarežģīts gan laika zoba radīto postījumu, gan finansiālo šķēršļu dēļ. Tagad lielākā daļa muižu ir vērušas savas durvis kā viesu mājas un viesnīcas, ļaujot no jauna sajust īpašo gaisotni, kas ziedu laikos mājoja katras muižas sienās. 

Jāuzsver, ka Latvija Eiropas mērogā ir unikāla ar savu atrašanās vietu, kas dažādu kultūru ietekmē ir piešķīrusi neatkārtojamu kultūrvēsturisko mantojumu. Latvijā starp visām Baltijas valstīm ir kuplākais muižu, pusmuižu un lauku māju skaits, veidojot kopskaitu ar vairāk nekā 2000 kultūrceltnēm. 

Fotoprojektā tika aicināts piedalīties ikviens privātās vēsturiskās ēkas (muižu, pusmuižu, piļu un kungu māju ) īpašnieks. Izstādei atlasīti muižu stāsti no fotoprojekta interneta platformā iesniegtajiem http://latvijasmuizas.lv pieteikumiem. 

Fotoprojekts Madonas novada bibliotēkā apskatāms līdz 16.jūnijam.
Iepriekš izstāde tika eksponēta Rīgā, Liepājā, Kuldīgā savukārt pēc tam tā turpinās savu tūri citviet Latvijā.