Dzimtā puse – tuvu pie sirds

Pasākuma „Soļi un pakāpieni laikā: paaudžu sarunas bibliotēkā” aktivitātes norit pateicoties VKKF mērķprogrammas “Latvijai 100” projektu konkursā gūtajam atbalstam. Mēs veidojam un pieredzam Latviju, mīlot vietu, no kurienes nākam, ticot tam, ko darām, saglabājot sava laika kultūrvēstures liecības, jo vēsturi veido ikviens ar savu stāstu. Tie ir mūsu puses cilvēki, kuri dažādos laikos savu dzīvi, zināšanas un talantus ziedo savas dzimtās vietas attīstībai, nesot Latvijas vārdu pasaulē. Godinot ieklausāmies pieredzē, līdzdarbojamies, iegūstam informatīvu materiālu par pārstāvēto nozari, lai to dokumentētu un saglabātu nākotnei. Madonas novada bibliotēkā 16. augusta tikšanās sarunu tēma bija medicīna senāk, tagad un tuvākajā nākotnē. Mūsu sarunas dalībnieki – triju paaudžu mediķi, novadnieki: sporta ārsts Jānis Kvēps, Dr.med. kardiologs Andris Skride un medicīnas studente Rita Turkina.

Gan sarunās, gan jautājumos šoreiz vadmotīvs bija sirds tēma. Gan tāpēc, ka viens no tikšanās dalībniekiem ir kardiologs, gan tāpēc, ka viņi visi ir talantīgi un sirds gudri, gan arī tāpēc, ka varam likt  roku uz sirds, ka sirds cilvēki, gan arī dzimtā puse viņiem ir  tuvu pie sirds. Centāmies runāt  no sirds uz sirdi, no visas sirds, kas uz sirds, ne nu gluži izlikt sirdi uz delnas, bet meklēt ceļu uz klausītāju sirdīm.

Katrs no pasākuma dalībniekiem stāstīja par savu izcelsmi, par izvēli savu dzīvi saistīt ar medicīnu, par savu laiku medicīnā, kas bija, ir un vēl tikai būs. Par katra laika iespējām, norisēm, jau sasniegto un vēl tikai jaušamo. Viņiem nācās atbildēt uz jautājumiem gan par sirdssiltumu –  ar ko izdodas sasildīt tos akmeņus, ko nēsājam savās kabatās, un tad kādu laiku tos negribas mest uz citiem?...; gan par to, kas ir tās lietas, kur esi ar sirdi un dvēseli iekšā, kad ir sajūta, ka tu sev apkārtējo  nevis ārdi, bet kop un sargā; gan par mirkļiem, kad un par ko kļūsti sirdīgs, kad sirds pa muti lec laukā…; vai ir kam uzticēt savas slēptākās domas un jūtas, atvieglot sirdi?; kam atvērtas sirdsdurvis, bet kam vienmēr ciet?; kas ir sirdslietas, kas iet pie sirds, sirds kūleni met, kad daru to vai to?; gan par sirdsapziņas brīvību un sirdsapziņas pārmetumiem, vai ir nācies pieklauvēt pie kāda sirdsapziņas?; vai mediķa darbā iespējams sirdsmiers: prāta, emociju un rīcības saskaņa?; vai ir bijusi situācija, kad nopūties un saki: “Novēlās kā akmens no sirds.”

Noslēgumā kopīgs jautājums: ko gribētu mums visiem likt pie sirds? J. Kvēps uzsvēra, ka pats galvenais ir – godīgums, R. Turkina aicināja ieklausīties ārsta teiktajā, ņemt vērā dotos norādījumus, veidot pozitīvu saskarsmi ar ārstu, bet A. Skride lika aizdomāties par veselīgu dzīvesveidu, uzturu, uzticēšanos mediķiem, jo ārstē zinātne, medicīnā brīnumi nenotiek.

Paldies par mums atvēlēto laiku! Vēl viena sirds gudrība: “Ko gan citu varam šajā pasaulē darīt, ja ne ko labu? Citādi arī nekas uz labu nemainīsies – tikai darot. Ne uzreiz, bet pamazām – notiks.” /A. Skride/

Paldies Kārlim Kumsāram, kurš kārtējo cikla pasākumu safilmēja, lai izveidotu paliekošu video materiālu bibliotēkas novadpētniecības krājumam. 

Foto galerija no pasākuma pieejama ŠEIT, (Oļģerta Skujas foto).

 

                                                                                                          Sarmīte Radiņa