8. septembris pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā rakstpratības diena (International Literacy Day), tādējādi atgādinot sabiedrībai par lasīt, rakstīt un rēķināt prasmju nozīmīgumu.
Šogad, atzīmējot Starptautisko rakstpratības dienu, UNESCO īpašu uzmanību velta tieši rakstpratības lomai miera uzturēšanā un veicināšanā un šo divu aspektu mijiedarbībai, izceļot šo pamatprasmju nozīmību ne tikai bērnu un jauniešu izglītībā, jo arī pieaugušo izglītībai ir būtiska nozīme attīstības veicināšanā un miera uzturēšanā.
Aptuveni 793 (vēl pērn – 759) miljoniem pieaugušo visā pasaulē joprojām nav elementāro lasīt, rakstīt un rēķināt prasmju, bet „pastāvīgs miers ir iespējams tikai tad, ja tiek ievērots sociālais taisnīgums un īstenotas cilvēka pamattiesības, un rakstpratības apgūšana, izglītība un iespēja mācīties mūža garumā ir šīs svarīgākās ikviena pasaules iedzīvotāja tiesības”, – teikts UNESCO ģenerāldirektores Irinas Bokovas uzrunā par godu Starptautiskajai rakstpratības dienai. Viņa uzsver, ka tieši rakstpratības trūkums īpaši mūsdienās ir cieši saistāms ar marginalizāciju un izstumšanu. Turklāt tas attiecas gan uz kultūras, gan sociālo, gan ekonomisko, gan arī politisko jomu procesiem sabiedrībā.
Lai Starptautiskās rakstpratības dienas ietvaros pievērstu sabiedrības uzmanību lasīt, rakstīt un rēķināt prasmju tematikai, UNESCO LNK 10. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī piedalīsies apgāda „Zvaigzne ABC” rīkotajā Latvijas nacionālā lasīšanas kongresa diskusijā „Kā Latvijas bērnus motivēt lasīt?”. Savukārt 15. septembrī UNESCO LNK kopā ar literatūras žurnālu „Latvju Teksti” organizēs diskusiju par lasīšanas un rakstīšanas prasmēm mūsdienās. Tajā piedalīsies dažādu profesiju pārstāvji, kas savā ikdienā saskaras ar lasīšanu un rakstīšanu. Diskusijas mērķis ir izprast mūsdienu tendences, izceļot tehnoloģiju un dzīvesstila ietekmi uz cilvēki spēju un vēlmi rakstīt un lasīt.
Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju bez lasīt, rakstīt un rēķināt prasmēm ir sievietes. 67 miljoni bērnu pamatskolas vecumā skolu neapmeklē, 72 miljoniem pusaudžu ir liekta iespēja iegūt izglītību. Vairāk nekā puse pieaugušo pasaules analfabētu ir Dienvid- un Rietumāzijas valstu iedzīvotāji (51,8% no kopskaita), šajā statistikā apsteidzot Subsahāras Āfrikas valstis (21,4%), Austrumāzijas un Klusā okeāna valstis (12,8%), arābu valstis (7,6%), Latīņamerikas un Karību jūras reģionu (4,6%), Ziemeļameriku, Eiropu un Centrālo Āziju (2%).
„Ir steidzami jāpanāk politiska apņemšanās risināt rakstpratības problēmas visā pasaulē, palielinot valstu finansējumu dažādu analfabētisma apkarošanas programmu ieviešanā. UNESCO vārdā aicinu dalībvalstu valdības, starptautiskās un nacionālās organizācijas, sabiedrību un privāto sektoru kā prioritāti savās aktivitātēs izvirzīt lasīt, rakstīt un rēķināt prasmju attīstīšanu, izglītības pieejamības nodrošināšanu un mūžizglītības principa izkopšanu. Tikai tā un tikai kopā mēs varam cerēt, ka visas pasaules sabiedrība turpinās attīstīties ilgtspējīgi un miermīlīgi līdzāspastāvēt,” norāda Irina Bokova.
Rakstpratības dienā UNESCO pasniegs ikgadējās Starptautiskās rakstpratības balvas (International Literacy Prizes) par sasniegumiem un inovācijām izglītībā.
Pašlaik norit arī Apvienoto Nāciju Rakstpratības dekāde (2003. – 2013.), kuras ietvaros tiek īstenotas dažādas programmas ar mērķi paaugstināt lasīt un rakstīt prasmju līmeni un veicināt šo prasmju apguvi.
Informāciju sagatavoja:
Liene Krīvena
UNESCO LNK konsultante
Tālr. + 371 29109268
E-pasts: liene@tels.lv