Svētki dzejas gardēžiem

14. septembrī Madonas novadā notika Dzejas dienu „Kultūra ir šīs pasaules durvju viras” /A. Līce/ aktivitātes, ieskandinot dzejas vārdiem Lazdonas pagasta bibliotēku, Madonas novada bibliotēku un nesen atjaunoto Saikavas tautas namu.

Dzejas dienās ikvienam dzejas mīļotājam bija iespēja tikties ar autoriem - mūsu novadniekiem - Andu Līci, Uldi Ausekli un Zigmundu Bekmani, kā arī Saldus mūziķi Uldi Fridrihsonu, kurš vairāku mūsu novada dzejnieku darbus iedzīvinājis mūzikas skaņās.

Paldies tika teikts visiem autoriem, šī gada „apaļo” vai „pusapaļo” jubileju gaviļniekiem. Tā Dzejas dienu organizatore Sarmīte Radiņa teic: „Paldies! Uldim par to, ka viņš aiztur elpu, lai sev un mums atgādinātu – „nenopūt nojautas”, bet „nopūt tumsu”, ka viņš pamana, , kā „saplaukst puķes retas - trioletas”, kā zīmēt uzzīmē „Šķilbēnu grāmatu”, aicina pie „kūpošas kafijas krūzes” un klausās, kā „vijolē spēlējas rudens”,  un  „nepamet, nepamet debesis vienas”; paldies! par to, vislabāk zina, ka „tepat ir viss”, ka gaisma ir sastarota un tad arī tik daudz „gaismas nomodā paliek” , „aizvien”  vāc paletē kopā krāsas”.

Par Andu Līci S.Radiņa saka: „Anda raksta un runā uz mums. Viņa raksta „vēstules bez pasta zīmoga”, zina, ka „dzīvība prasa dzīvot”, „ar zaļiem krustdūrieniem” sadiedz Latviju, kur pagalmos stāv kļavas, „rudeņos vistālāk redz un gaismu sijā”. Un tur tad arī sākas stāsts par sirdsapziņu, godaprātu, vēlmi „pateikt un pateikties”, mājām, kur debesis un koki redz tevi un redzējuši tavējos šeit pat staigājam, elpojam „no sniega uz ziediem” .

Anda dzird „uzvilktus pulksteņus”, saredz arī „citādu gaismu”, zina „uzziedināšanas vārdus” un - kā „pārvērsties ziedputeksnī”, viņatā pamatīgi nosaka: „Esmu”, ir „tik tuvu pie”, ka „saradojas ar tevi” un zina, ka ”dziesma savu darīs ar tevi, klusētāj, ar tevi arī…”.

Savukārt, par Zigmundu Bekmani izskan šādi vārdi: „Piesakot Zigmundu, gribas sajust, ka Zigmunds liek noticēt, ka arī „trīs dienas pēc pastardienas” būs vēl kāds brīnums, kam noticēt, būs ejams „ceļš uz mājām”, kur spēlēsies „sudraba vilnis un zelta smilts”, ka tepat ir „egles pilnas ar gaismu,/ kur naktī vistumšākā vērties, /lai kāds var atrast ceļu/ uz dvēseles ziemas svētkiem.”

Paldies Zigmundam, ka viņš meklē atbildes, ko darīt, kad „domas ieslēdzas manī/ un atslēgu neatstāj”.

Liek aizdomāties, ka „vārdi bez jēgas un sāta – uzrakstīti, tīši un garāmejot izmesti, drūzmējas mūsu apziņā, atstājot pušumus. Kāpēc? Vārdiem jādziedina. – tiem jāizaug no klusuma, miera un saskaņas ar dabu, pašiem ar sevi. Bet vispirms jāiemācās klausīties. Savos sirdspukstos, sava līdzgājēja elpā, pasaules smalkajās vibrācijās.”

Paldies, ka Zigmunds sadzird klusuma elpu, braucot pasaules ceļos gan kā gids, gan kā tūrists, gan ar divriteni Vācijā, gan autoekspedīcijā Āfrikā , bet saprotot, ka vienmēr „sirds runā Latvijā” – gan dzejā , gan trīsmās, gan pavisam reālā prozā.

Arī tagad Zigmunds mēģina uzminēt: „Vai šis rudens piepildīs zaļo cerību krūzi?”

Paturpinot Sarmītes teikto:„Gribas teikt paldies! vēl vienam šī gada jubilāram – Saldus mūziķim Uldim Fridrihsonam, kas radījis vairāk kā 100 dziesmas ar mūsu novada autoru dzejas tekstiem gan bērniem, gan pieaugušajiem un popularizē Vidzemes autorus Kurzemē un citur Latvijā, koncertējot gan skolās, gan pirmskolas iestādēs, gan pieaugušo auditorijās. Sadarbība ar Madonas pusi, ar Madonas novada (agrāk - rajona) bibliotēku nu jau mērāma 20 gadu garumā.

 Gribas piekrist Uldim, ka „- patlaban ir tāds laiks, kad cilvēkam pašam par sevi kaut kas jāpasaka, braucot pa Latvijas laukiem jāpalīdz uzturēt dzīvas latviešu kultūras saknes, tā darot nebūt ne vieglu, bet ļoti vērtīgu darbu – bagātinot kultūrvidi. Ja saldenieki priecājas, ka U. Fridrihsons citās vietās Latvijā nes līdzi Saldus vārdu, tad mēs lepojamies, ka Vidzemes autori savukārt tiek izdaudzināti Kurzemē un citur Latvijā.

Apsveikuma vārdi izskanēja arī no autoru dzimtajām un mīļajām vietām: Uldim Auseklim no Mētrienas un Ļaudonas pagastiem, Andai Līcei no Sarkaņiem, bet Zigmundam Bekmanim no dzimtās Dzelzavas. Jubilārus sveikt bija ieradies arī Madonas novada pašvaldības Kultūras darba vadītājs Jānis Kļaviņš, kurš pašvaldības vārdā visām Madonas novada publiskajām bibliotēkām dāvināja Andas Līces jaunāko grāmatu „Pateikt un pateikties”.

Īpašu Dzejas dienu apsveikumu bija atsūtījusi rakstniece Ilze Indrāne, viņa raksta: „Sirsnīgs sveiciens gadu saskaitīšanā Andai Līcei, Uldim Auseklim, Zigmundam Bekmanim, dzejai – dziesmai – mūzikai.”

Dzejas dienu sveicienam skanēja arī novada autoru Aivara Aivieksta, Ināras Liedskalniņas, Agra Skopiņa, Dzidras Bogatirevas un Ēvalda Leona lasījumi.

Katrā pasākuma norises vietā autorus sagaidīja kāds īpašs pārsteigums, dzejas priekšlasījums. Īpaši jāuzteic pirmsskolas izglītības iestādes „Kastanītis” mazie talanti un viņu pedagogi, Nadja Niedrīte un viņas vadītā skatuves runas pulciņa dalībnieces no Madonas Valsts ģimnāzijas, kā arī atbalstītāji Lazdonas un Praulienas skolās. Jūs visi autoriem un klātesošajiem sagādājāt patiesi brīnišķīgus mirkļus un pozitīvas emocijas.

Dzejas dienu „Kultūra ir šīs pasaules durvju viras” /A. Līce/ aktivitātes tapušas ar Eiropas Komisijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona un Madonas novada pašvaldības atbalstu.
       

Daiga Lapiņa,
ES informācijas un Uzziņu lasītavas vadītāja