Darbos galvenais novērošanas objekts un iedvesmas avots ir daba. Caur tajā sastopamo formu un ainavu kontemplāciju, Madara pietuvojas sev visvarīgākajām tēmām – par dzīves jēgas meklējumiem un ceļojumu. Daba ir vieta, kurā ir iespējams sastapt atklāsmes par jēgu un piedzīvot savādākus esamības stāvokļus.
Gleznas radīšanas procesi nenoliedzami paņem nozīmīgu laika daudzumu, kurā tiek paildzināts gleznojamā objekta novērojums. Pavadot laiku ilgstoši vērojot, piemēram, augli, vai kādu augu, vai atrodoties dabā un uzmanīgi vērojot apkārt esošo ainavu, var rasties sajūta, ka tiek piedzīvots kaut kas netverams, jeb svēts.
Mākslinieces radošais process ir došanās ceļojumos uz neskartām dabas vietām un pēc tam gleznojot atgriezties tajās. Katrai vietai ir sava gaisma, kas jūtīgākām acīm atklāj neatkārtojamu auru, kas nav aprakstāma. Madara darbos iekrāso sev nozīmīgas vietas ar kādu dominējošo krāsu, kas simbolizē sajūtu termometru attiecībā pret to. Katrai vietai ir sava sajūta un krāsas individuālā intensitāte.
Kā teicis rakstnieks un filozofs Voltērs: “Patiesais atklājumu ceļojums ir nevis meklēt jaunas zemes, bet gan skatīties uz tām ar jaunām acīm.” Darbos attēlotā ainava jūtami zaudē figuratīvus elementus un koncentrējas vairāk uz sajūtām un veidiem, kā tās parādīt caur abstrakciju.
Šajā izstādē ir redzami COVID laikā tapušie akvareļu zīmējumi, kuros vērota daba un tās elementi ASV, Vermontas štatā (Moore Rezervāts, Norton dīķis.) un daži jaunāki darbi dažādās tehnikās.