Eksperti: sabiedrība nav vienotas izpratnes par labdarības principiem

Lai veidotu vienotu izpratni par labdarības un sociālas valsts pamatprincipiem, sabiedrībā ir jāveicina plašāka diskusija par šiem jēdzieniem. Labdabība nedrīkst būt budžeta „caurumu” lāpīšana, diemžēl cilvēkiem bieži vien nav skaidrības, kur sākas un beidzas labdarība, līdz ar to šobrīd sabiedrība ir ļoti atšķirīga attieksme pret to. Tā Madonā secināja eksperti Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Labdarība un sociāla valsts”.

Ar Madonas iedzīvotājiem diskusijā tikās Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze, RSU Humanitāro zinātņu katedras vadītāja, Dr. phil. Vija Sīle, labdarības portāla „Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta un diskusijas vadītājs Igors Šuvajevs. Diskusijas mērķis bija diskutēt un dalīties viedokļos par labdarības tendencēm Latvijā un Eiropā, apzināt problēmas, kas saistītas ar sociālajām un ekonomiskajām atšķirībām sabiedrībā, un kopā meklēt to iespējamos risinājumus.

Vija Sīle: „Tradicionāli ikdienas apziņā netiek šķirti jēdzieni labdarība un laba darīšana. 

Labdarība ir iniciatīva, kuru īsteno privātpersonas kā savas brīvās gribas izpausmi, 

vai valsts, kas pretendē uz sociālas valsts apzīmējumu. Savukārt laba darīšanas 

princips un tā īstenošana ir saistīta ar profesionālā pienākuma pildīšanu. 

Notikušās diskusiju gaitā iezīmējās skaidrāka šo jēdzienu izpratne, kā arī 

nepieciešamība ar privātu labdarības iniciatīvu, kas Madonas ļaudīm 

ir tā stiprā puse, neaizvietot valsts institucionālo laba darīšanas pienākumu, 

kur laba darīšana ir sociālās politikas sastāvdaļa attiecībā pret "vājākajiem" 

valsts pilsoņiem.”
Aina Verze: „Neskatoties uz sarežģīto politisko situāciju valstī pēdējā gada 
laikā, labestība un līdzcietība starp cilvēkiem nav zudusi. Ja ir notikusi 
nelaime, cilvēki ir gatavi ziedot, neskatoties uz savu materiālo nodrošinājumu. 
Pateicoties labdarības organizācijas “Ziedot.lv” aktivitātēm, palīdzību ir 
saņēmuši desmitiem bērni invalīdi, smagi saslimušie gan bērni, gan pieaugušie, 
tie, kuriem valsts nav sniegusi nepieciešamo aprūpi. Šai situācijā jautājums 
par Latviju kā sociālu valsti paliek atklāts. Šobrīd atbildēt varam tikai to, 
ka sabiedrība pati organizējas un sniedz palīdzīgu roku nelaimē nonākušajiem, 
jo valsts to nenodrošina gan finansu nepietiekamības, gan vienaldzīgas 
attieksmes dēļ. ”

Rūta Dimanta: „Sociālā valstī pilsoņiem jābūt solidāriem, jāpieņem par aksiomu, 
ka bez kopēja, sabiedriska labuma nevar būt privāts labums, tas var pastāvēt 
vien īsu brīdi. Sociālās valsts pamatā ir taisnīga valsts. Sociālā valstī 
pilsoņiem jābūt iespējai un spējām nodrošināt sevi un savu ģimeni cilvēka 
cienīgai dzīvei, izmantojot savus nevis citu cilvēku cilvēkresursus. 
Palīdzībai no valsts un sabiedrības jāsaņem tikai tiem, kas objektīvu iemeslu 
dēļ nespēj sevi apgādāt.”

Uzziņai:

„Eirodzīve – kāpēc?” ir EK pārstāvniecības Latvijā ierosināts diskusiju cikls – neformālas sarunas pie kafijas galda par sabiedrībai būtiskām un aktuālām tēmām, kas saistītas ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

Diskusiju ciklu vada filosofs, Latvijas Universitātes prof. Dr. phil. Igors Šuvajevs. Sarunās piedalās Latvijā pazīstami cilvēki – viedokļu līderi: eksperti, zinātnieki un politiķi. Sarunu mērķis ir mudināt paraudzīties uz mūsdienu sabiedrību, tās vērtībām un runāt par cilvēku izjūtām Latvijā un Eiropā.

Vairāk par diskusijām lasiet www.esmaja.lv vai uzziniet sekojot www.twitter.com/eiropa.