Lekcija "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma Madonas novadā"

Ziņa publicēta 23.11.2011
9.novembrī ar Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novadu bibliotēku darbiniekiem, kā arī ar ikvienu interesentu tikās SIA Madonas namsaimnieks rīkotājdirektors Guntars Dzenis, kurš lasīja lekciju „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma Madonas novadā”.

Ar šo lekciju tika aizsākta sabiedrības informēšanas projekta par Eiropas Savienības jautājumiem „Seko EKO” realizācija. Lekcijas mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni un aktīvu līdzdalību vides piesārņojuma problēmu risināšanā un klimata mainības mazināšanā.

Katru gadu dalībvalstis rada gandrīz 2 miljardus tonnu atkritumu, tostarp arī īpaši bīstamus atkritumus, un šis rādītājs pastāvīgi pieaug. Atkritumu apglabāšana nav ilgtspējīgs risinājums, un to likvidēšanai nav apmierinošu rezultātu ar to saistīto izmešu un ļoti koncentrētu un piesārņojošu pārpalikumu dēļ.

Labākais risinājums, kā vienmēr, ir nepieļaut šādu atkritumu ražošanu un tos atkārtoti laist ražošanas ciklā, pārstrādājot to komponentus, ja pastāv ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgi paņēmieni, kā to izdarīt.

ES ir tiesiskais regulējums, kas ļauj saskaņot atkritumu apsaimniekošanu dalībvalstīs, lai ierobežotu atkritumu ražošanu un labāk organizētu šo atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu. Visas atkritumu likumdošanas pamatu ES veido direktīvas, ar tām iespējams iepazīties Eur Lex datu bāzē, kur nodrošināta piekļuve ES tiesību aktiem: http://eur-lex.europa.eu/lv/dossier/dossier_32.htm#1.

Katra dalībvalsts, balstoties uz ES direktīvām, izstrādā savus atkritumu apsaimniekošanas normatīvos aktus. Attiecībā uz Latviju. tālākie risinājumi jau ir novadu kompetencē. Tā, piemēram, šī gada 27.janvārī pieņemti “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Madonas novadā”, tie stājušies spēkā 16.martā.

Kā atzina SIA Madonas namsaimnieks rīkotājdirektors G.Dzenis, pagaidām Madonā vēl nenotiek atkritumu šķirošana, lai nemaldinātu cilvēkus, jo, jebkurā gadījumā, šobrīd visi atkritumi tiek sabērti vienā konteinerā. Līdz ar jaunās atkritumu šķirošanas stacijas izveidi Madonā, tiks ieviesta arī atkritumu šķirošana, vienā konteinerā atdalot sadzīves atkritumus, bet otrā – visa veida iepakojumus. Iespējams, kā trešā atkritumu frakcija, būs jāatdala stikls, lai izvairītos no atkritumu šķirotāju traumām.

Madonas novadā problēmas rada lielā apkalpojamā teritorija, bet mazais apdzīvotības blīvums, nemitīgi jāmēģina vienoties ar attālo novada robežu iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, lai nonāktu pie vienota risinājuma.

Šobrīd atkritumi no Madonas tiek vesti uz sadzīves atkritumu poligonu „Dziļā vāda", kas uzbūvēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Poligons uzbūvēts, īstenojot projektu „Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts SA poligona „Dziļā vāda" būvniecība Mežāres pagastā". Tā ietvaros izbūvēta atkritumu šķirošanas stacija Jēkabpilī, vēl tiek strādāts pie atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijas Aizkrauklē un Madonā (17.decembrī ir pēdējais nodošanas termiņš, ), kā arī kompostēšanas laukuma Madonas novada „Lindēs" izbūvēšanas. Projektam noslēdzoties, šajā reģionā būs izveidota videi draudzīga un ekonomiski efektīva sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma (informācija no : "STARS" 18.06.2011.).

Latvijā nav nevienas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas, līdz ar to nevar būt runa par atkritumu reģenerāciju. Vīnē ir šāda rūpnīca un vasarā tā spēj apgādāt visus Vīnes iedzīvotājus ar silto ūdeni.

G.Dzenis minēja arī vairākus praktiskus padomus, kas atvieglotu atkritumu šķirotāju darbu:

-         Pie iepakojumiem nedrīkstēs mest neizmazgātus piena produktu iepakojumus, jo tajos notiek rūgšanas process, tādējādi ne tikai radot smaku, bet sabojājot arī citus atkritumus.

-         Pie kompostēšanai paredzētajiem atkritumiem kategoriski aizliegts mest maizi, jo tajā esošā rauga sēnīte kavē dabīgos atkritumu pārstrādes procesus kompostā.

Vēl SIA Madonas namsaimnieks rīkotājdirektors norādīja, ka tā saucamos „zaļos atkritumus” ar īpašu ierīču palīdzību plānots sasmalcināt un sadalīt pa frakcijām, nodrošinot aerobo pūšanas procesu. Ik gadu plānots iegūt 500-600t komposta Madonas novada labiekārtošanas darbiem.

 

Lekciju „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma Madonas novadā” finansēja LR Ārlietu ministrija, kas no 2010.gada 1.janvāra koordinē Eiropas Savienības informācijas punktu darbību 32 Latvijas pilsētās".


Daiga Lapiņa,
Madonas novada bibliotēkas
ES informācijas un uzziņu lasītavas vadītāja;
Madonas ESIP koordinatore