Jaunie dzejas autori viesojas Madonā

Madonas novada bibliotēkas projektu: „Literārais maratons: iepazīsimies - jaunie  dzejas autori jauniešiem” atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds. 

Oktobrī un novembrī skolām un bibliotēkām piedāvāsim vairākas tikšanās, sarunas un diskusijas ar Latvijas jaunajiem  autoriem, kuri izdevuši pirmās dzejas grāmatas, paspējuši gūt atzinību, tulko, piedalās dzejas aktivitātēs Latvijā, aicināsim viņus paviesoties pie mums Madonas reģionā: Andri Ogriņu – 3. oktobrī - Madonas pilsētas 2. vidusskolā un Madonas Valsts ģimnāzijā; Kārli Vērdiņu, Martu Pujātu – 10. oktobrī – tikšanās ar ģimnāzijas audzēkņiem Madonas Valsts ģimnāzijā un  bibliotēku darbiniekiem, dzejas lasītājiem un interesentiem Madonas novada bibliotēkā; Arvi Viguli, Annu Auziņu – 26. oktobrī;  Ingmāru Balodi, Krišjāni Zeļģi – 7. novembrī, Ingu Gaili, Tomu Treibergu – arī novembrī. Laikus un auditorijas precizēsim.

3. oktobrī aizvadītas pirmās divas tikšanās ar dzejnieku Andri Ogriņu.

Andris Ogriņš (1975.) dzīvo Rīgā. Līdz šim izdoti divi dzejas krājumi – “es zvēru pie kraukļiem” (2008) un “zem pulksteņa pulkstenis” (2011). Par pirmo grāmatu 2009. gadā saņēmis Literatūras gada balvu “Spilgtākā debija” un Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas Izcilības stipendiju. Otrā grāmata nominēta kā “Labākais dzejas krājums 2011”. "Pēdējā santīma grāmata" (2012) ir dzejnieka pirmais dzejprozas krājums, kurā ievietoti 30 poētiski stāsti - ikdienas vērojumi, kuros vairākos līmeņos atklājas mūsdienu cilvēka pieredze, gan pamanot norises dabā: “ - rīts izkūp no nakts”, “ - vējš mākonī iekurina nelielu ugunskuru”, gan brīžiem ar melno humoru paskatoties uz lietām, norisēm, materiālajām un garīgajām vērtībām: “katram ir jādzīvo, katram ir jāprot stāvēt uz svešas galvas” vai “ - gultā statiska māte – saki, dari, ko gribi, es esmu mūžības galvassāpes”, vai arī: “ - pielūdzam krītošus putnus, zvaigznes un rudens lapas. Katram savs laiks, katra vieta atradīs grēkāzi, un tikai tāpēc lērums citu padzīvos ilgāk”. Andra Ogriņa rakstītais liek aizdomāties, lasīt nesteidzoties.

Tikšanās Madonas pilsētas 2. vsk. bija gaidīta, jo skolēni jau iepriekš bija iepazīstināti ar A. Ogriņa dzejas grāmatām, lasījuši, veidojuši kolāžas, paldies jāteic literatūras skolotājai Inārai Pāvulsonei. Klusinātos toņos, jo “trauslas ir sarunu pārejas”, risinājās sarunas par dzejnieka radošo darbu, tika uzdoti un atbildēti daudzi jautājumi, autors lasīja jaunākos dzejoļus. A. Ogriņa darbos daudz putnu, kaķu, tie slēpj sevī zināmu simboliku jau no seniem laikiem, ir mums blakus vienmēr:“ - saules kaķis murrā ko līdzīgu radīšanai”.

Autora rakstītais lielā mērā attiecināms uz viņu pašu:“ - es esmu galdautu audējs. Labprāt tajos ieaužu nesaprotamus rakstus un ar laimīgu ģīmi noskatos, kā ciemiņi vai nejauši ieklīdēji tos notraipa ar vīnu -....Tomēr nezinu, kas un kāpēc, un kurp tā noskumis aužos. - es neesmu tas, kurš nekad nebūs bijis.”

Jaunieši uzdrošinājās arī iedot autoram līdzi kādu pašsacerētu dzejoli, par tiem viņš solīja atsūtīt savus komentārus.

Madonas Valsts ģimnāzijā tikšanās reizē tika runāts, kāpēc vispār tiek rakstīta dzeja, kāda nozīme ir jauno autoru semināriem, vai tie palīdz, vai tieši otrādi “norok” vēlmi vēl kādreiz uzdrošināties kādam rādīt savu uzrakstīto. Tika runāts par to, kāds ir dzejas ceļš līdz tā tiek izdota grāmatā, kā veidojas to nosaukumi, noformējums, vai ir nepieciešami redaktori, kādas ir iespējas saņemt VKKF atbalstu, kā grāmatas saņem nominācijas un vēl ... Tika lasīti fragmenti no jaunās dzejprozas grāmatas un jaunie dzejoļi, kā arī pavisam nejauši uzšķirts dzejolis, ka “saules lielceļi kā parasts ir neizdibināmi...”  

Pauzē starp tikšanās reizēm tika iepazīta mūsu bibliotēka:“Bibliotēkas telpa būvēta no grāmatām-”, uzzināts par nupat un senāk rīkotajām Dzejas dienu norisēm mūsu pusē, sniegta intervija reģionālajam laikrakstam “Stars”, publikācija būs lasāma kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

Tika pārstaigāta Madona lapkritī un mēģināts atcerēties, kad pirms padsmit gadiem te būts diezgan bieži kopā ar saviem vecvecākiem no Liezēres puses. Šis ir laiks, kad “- somas pilnas ar kastaņu mēbelēm un zīļu pavadzīmēm. Tukšā būt neuzdrīkstamies”.  Arī dzejas lapkritis tik pietuvināts. Lai mums kabatā pa dzejolim!

                                                                                                                           Sarmīte Radiņa

  /Slīprakstā -  A. Ogriņa domas no “Pēdējā santīma grāmatas” un krājuma “Zem pulksteņa pulkstenis”/