16. novembrī Madonas skolās viesojās Ingmāra Balode

VKKF atbalstītā projekta: „Literārais maratons – iepazīsimies jaunie dzejas autori jaunajiem” noslēdzošās divas dzejas stundas – tikšanās Madonas pilsētas 2. vidusskolā un Madonas Valsts ģimnāzijā.

Ingmāra Balode (1981) – dzejniece un tulkotāja.

Dzejas krājumi: „Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli” - 2007. - 1/4 Satori  - pirmais dzejoļu krājums, Latvijas Literatūras gada balva par labāko debiju 2007. gadā; „alba” – Mansards - 2012.I. Balodes dzejoļi tulkoti angļu, lietuviešu, ukraiņu, poļu un čehu valodā. Tulko daiļliteratūru pārsvarā no poļu un angļu valodas. Atdzejo arī čehu, slovāku un krievu autoru darbus. Par poļu mūsdienu dzejnieka Ādama Zagajevska dzejas izlases "Svešā skaistumā" sastādīšanu un atdzejošanu saņemta
"Latvju Teksti" balva atdzejā. 

Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas koledžu un Latvijas Kultūras akadēmiju. Studē doktorantūrā Latvijas Kultūras akadēmijā. Kopš 2006. gada strādā par dzejas redaktori un tulkotāju literatūras un filozofijas portālā 1/4 Satori (www.satori.lv), kur regulāri publicē dzeju un dažādu autoru darbu atdzejojumus. Kopš 2007. - arī izdevniecībā ar šādu nosaukumu. Strādā izdevniecībā „Mansards”.

Veidojusi iknedēļas dzejas raidījumu „Bronhīts” radio „Naba” ēterā. Piedalījusies festivāla „Prozas lasījumi” rīkošanā (2004., 2005.), dažādos starptautiskos literāros pasākumos, tostarp I Pasaules poļu literatūras tulkotāju kongresā (2005.) un Prāgas Starptautiskajās dzejas dienās (2007.), starptautiskās grāmatu izstādēs.

Talantīgi vērojumi pilsētvidē, dzeja it kā dod norādes, ņem aiz rokas un ved līdzi – pašam lasītājam ieraudzīt, iepazīt, just, meklēt vēl vairāk - nu kaut vai par vietām, par tiem autoriem, kuri vai kuru domas minētas Ingmāras dzejā.

Tanī pat laikā dzejā var meklēt gan simbolu svaru, gan pakavēties aiz kāda noslēpumainības plīvura. "- kā zelts kā smiltis mēs esam un izbirstam paši sev cauri/ mēs lieli kā milži kā pilis/ neredzami tumši kā ozolā/ noslēpies putns"

Ingmāras tekstos daudz gaišuma, pozitīvisma, dzejas valoda izdzīvo iekšējo pārdzīvojumu, ne negācijas.

*  *  *
kādēļ tu pamosties (kādēļ tu pamosties kādēļ tu
pamosties kādēļ tu pamosties)
man gribas palikt tur kur sapnī pār šūpuli
noraugās mierīga balss tur kur man nav
balsstiesību un kur raudāšana tiek apslāpēta ar
kaut ko tik cilvēcisku (jocīgi – pārsvarā iedarbojas –
paņem rokās pašūpo pāriet)
tu gribi tur tu gribi tur kur nezini
pamosties rūtaini smiekli sitas pie zīlīšu būra
aiz loga stabs ar skārdu apsists rūkdams
un kājas pret strīķi dauzīdams nāk un
norūsē laiks un tu pa to laiku
liela.
es biju uzzīmēta nodilumā alumīnija karotes
liekumā es biju krūzītē kam mazliet
nodauzīta krāsa es biju citronu koka
ielajā cietajā lapā ar brūniem robiņiem
es biju tajā vietā kur no margām nozāģēta atslēga
veca pulksteņa uzvelkamajā atsperē mājoju
un čella kājā kas translēja bahu caur grīdu
kaimiņu bērns pie dilušiem krāsns podiņiem
spoguļojās
es biju starp pirkstiem kad paberzē
citrona lapu un saka – rau smaržo
kā īstā āfrikā
biju metāla krāsas skabargainā plēksnē
kas pieskārās visu aizmirsušai vēsai delnai
biju starp lūpām kad dzēra izklaidīgi
dilstošu sulu no krūzes
un es biju bahs kas pa biezajām sijām
un sienām pagrabā nokāpj
un iesūcas akmens grīdā vietumis spīdīgā
zem kuras dilst upe

„Dzejas virsvērtība ir īpašais dzīvesprieks un gaišums, kādā skatīta pasaule – tā Ingmāra dara to paciešamāku arī saviem lasītājiem," tā raksta dzejnieks KārlisVērdiņš, ieteikdams Ingmāras Balodes jauno dzejas grāmatu „alba” lasīšanai rudenī.

Tāpat kā daudziem jaunajiem autoriem dzeja mijas ar dzejprozu. Uztvere un valoda ir ietilpīga, kopta, Ingmāra ar to prot rīkoties, pakļaut radoši sev, par to vienmēr tiek piedomāts arī tulkojot.

Dzejas stundās sarunas arī ritēja ap un par valodu, tekstu, tulkojumiem, par grāmatu metieniem, jauno dzejnieku grāmatu izdevumiem apgādā„ Mansards” , par lasīšanu un nelasīšanu, informatīva teksta uztveri dienas garumā un spēju vakarā vēl vēlēties ko lasīt tikai sev: nogurums no teksta.

„Valodai der, ka turpina rasties teksts” – jauni teksti latviešu valodā.  Tas arī ir šo daudzo literārā maratona tikšanos mērķis. Jaunieši ieklausās, sadzird, saprot, ka arī viņiem ir ko teikt un  uzdrošinās.  Veidi var būt visdažādākie – varbūt iesākta un turpināta dienasgrāmata, vēstule e-pastā kādam no autoriem, pieteikums Literārās Akadēmijas nodarbībām, manuskripts kādai izdevniecībai un  nopietna kādas radošas profesijas izvēle. Bet varbūt pavisam vienkārši – kādam pirmā rokās paņemta, atvērta un izlasīta grāmata.

Paldies visiem deviņiem autoriem, kas mēroja ceļu uz Madonu, paldies par viņu ieinteresētību, atvēlēto laiku, sarunām. Paldies par labiem vārdiem mūsu bibliotēkai, par pozitīvajiem iespaidiem, vērtējot mūsu pilsētu, kaut mirklīgi – pārceļojot no vienas tikšanās vietas uz otru.

MNB krājumā paliek apkopoti materiāli par jaunajiem dzejas autoriem, iepirktas jaunākās grāmatas un galvenais – jaunas iepazīšanās, kontakti un sadarbības iespējas turpmāk. Esam stāstījuši par savām aktivitātēm, uzzinājuši vairāk par Dzejas dienu norisēm citur. Paldies VKKF par atbalstu, lai šādas tikšanās varētu notikt.

Sarmīte Radiņa

/I. Balodes teksti slīprakstā/