Visā ES:
· par 1,9 miljoniem ir palielinājiesto cilvēku skaits, kuri var izmantot platjoslas interneta pakalpojumus,
· par 2,6 miljoniem pieaudzis to cilvēku skaits, kuri nu var izmantot sakārtotas ūdensapgādes pakalpojumus un par 5,7 miljoniem vairāk cilvēku gūst labumu no notekūdeņu apsaimniekošanas projektiem,
· par 460 km autoceļa un 334 km dzelzceļa ir paplašināts Eiropas transporta tīkls un
· arEiropas Sociālā fonda palīdzību 2,4 miljoni cilvēku ir atraduši jaunu darbu.
Kohēzijas politikas ieguldījumi ievērojami veicina inovāciju un mazo uzņēmumu darbību, un ir paredzama šo ieguldījumu izvēršana. Līdz šim:
· ieguldījumus ir saņēmuši 53 240 pētniecības un izstrādes projektu un 16 000 projektu, kuros pētniecības iestādes sadarbojas ar uzņēmumiem,
· atbalstu saņēmuši 53 160 jaunizveidoti uzņēmumi.
Ziņojumā arī konstatēts, ka:
· ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri saņēmuši atbalstu nodarbinātības jomā — no apmēram 10 miljoniem ik gadu laikposmā pirms 2010. gada līdz aptuveni 15 miljoniem ik gadu kopš 2010. gada, un
· kopš 2010. gada daudz lielāks atbalsts sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — ir izveidots gandrīz 400 000 jaunu darbvietu (puse no tām — 2010./2011. gadā), tostarp 15 600 darbvietu pētniecības jomā un 167 000 darbvietu — MVU.
ES reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns sacīja: “Šis ziņojums sniedz nenovērtējamu ieskatu politikā, kas sekmē lielāko daļu ES prioritāšu un veicina izaugsmi laikā, kad tas visvairāk vajadzīgs. Mēs nodrošinām atbalstu jauniem inovatīviem uzņēmumiem un radām kvalitatīvas un stabilas darbvietas ilgtermiņā, nodrošinot attālajiem reģioniem platjoslas pakalpojumus, novēršot labāko speciālistu aizbraukšanu un veidojot nozīmīgus transporta sakarus, kas veicina reģionu konkurētspēju. Turklāt šī politika ir apliecinājusi savu īpašo elastīgumu, reaģējot uz krīzi un pielāgojoties eiropiešu un viņu kopienu mainīgajām vajadzībām.”
Viņš piebilda: “Taču mēs arī esam guvuši mācību. Rezultāti ne vienmēr ir pozitīvi, un dalībvalstīm ir jāpaātrina centieni izmantot ES resursus. Mēs ceram, ka jaunajā plānošanas periodā dalībvalstis un reģioni, īstenojot šo politiku, vēl vairāk koncentrēsies uz tādiem rezultātiem un prioritātēm, kam būs vislielākā ietekme.”
Stratēģiskajā ziņojumā ir izklāstīts katras valsts veikums, īstenojot ES mērķus atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020”. Tas mudina dalībvalstis novērtēt paveikto tādās stratēģiskās jomās kā pētniecība un inovācija, dzelzceļa transports, enerģētika, ilgtspējīgs pilsētu transports, darbvietu izveide un apmācība.
Ziņojumi, kurus 2012. gada beigās iesniedza 27 dalībvalstis, pirmo reizi ļauj Komisijai plānošanas perioda laikā, novērtējot rezultātus, ziņot par paveikto un pievērst uzmanību svarīgai un savlaicīgai informācijai par kohēzijas politikas iespējām dot savu ieguldījumu ES ekonomikas atveseļošanā. Stratēģiskajā ziņojumā par kohēzijas politikas 2007.—2013. gada programmu īstenošanu ir apkopota visa no dalībvalstīm saņemtā informācija, lielākoties par laikposmu līdz 2011. gada beigām. Programmas noslēgsies pēc 4 gadiem — 2015. gadā
Vispārīga informācija
No 2007.–2013. gadam ES ar kohēzijas politikas palīdzību dalībvalstīs ieguldīs 347 miljardus eiro, izmantojot trīs fondus — Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu. Šī summa ir ekvivalenta 35 % ES kopējā budžeta šim pašam periodam (975 miljardi eiro).
Latvijas ikgadējais īstenošanas ziņojums atrodams:
http://ec.europa.eu/regional_policy/how/policy/strategic_report_en.cfm.
Sīkāka informācija par Eiropas kohēzijas politiku:
http://ec.europa.eu/regional_policy/index_lv.cfm (Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds).
Komisijas tiesību aktu priekšlikumi par kohēzijas politikas reformu:
http://ec.europa.eu/regional_policy/what/future/index_lv.cfm.
Eiropas Sociālais fonds:
Audiovizuālais materiāls par projektiem un eiropiešiem, kas saņēmuši Eiropas Sociālā fonda atbalstu:
http://ec.europa.eu/esf/main.jsp?catId=59&langId=lv.