"ES pilsonība ir viens no Eiropas integrācijas spožākajiem sasniegumiem. Mūsu politiskajai savienībai tā nozīmē to pašu, ko eiro ekonomikas un monetārajai savienībai. Ziņojumā par pilsonību ES pilsoņiem ir ierādīta centrālā loma," teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga. kuras atbildības joma ir tiesiskums, pamattiesības un pilsonība. "Kopš 1993. gada, kad šis jēdziens pirmo reizi tika iekļauts ES līgumos, ES pilsonība ir attīstījusies, taču tā vēl ir tālu no pilnības. Cilvēkiem vēl aizvien rodas šķēršļi, īstenojot savas tiesības ikdienas dzīvē. Katru gadu mēs saņemam no pilsoņiem vairāk nekā vienu miljonu jautājumu par lietām, kas skar viņu tiesības. Tāpēc šodien mēs rīkojamies, lai nostiprinātu pilsoņu tiesības ikdienas situācijās – meklējot darbu, iepērkoties internetā vai piedaloties Eiropas lēmumu pieņemšanā."
20 gados, kopš Māstrihtas līgumā ir iekļauts ES pilsonības jēdziens, šīs tiesības vēl nav pilnībā kļuvušas cilvēku ikdienas realitāti. ES pilsoņi to apstiprināja plaša mēroga sabiedriskajā apspriešanā par ES pilsonību (IP/12/461), kurā 12 000 ES pilsoņu minēja piemērus birokrātiskiem šķēršļiem, ar kuriem tie vēl aizvien saskaras, īstenojot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. Eirobarometra pētījums par pilsonību (IP/13/119) un vēlēšanu tiesībām (IP/13/215), virkne pilsoņu tiešo dialogu ar valstu un Eiropas mēroga politiķiem, kā arī daudzie jautājumi, ko ar Europe Direct informācijas dienesta starpniecību iedzīvotāji ir uzdevuši par ES tiesībām, apliecina, ka darbs šajā jomā ir jāturpina. Komisija ir pievērsusies šim uzdevumam.
EK ierosina:
1. Novērst šķēršļus darba ņēmējiem, studentiem un praktikantiem ES,
· izskatot iespēju pagarināt periodu, kurā darba meklētājam ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu no savas izcelsmes valsts (ilgāk par pašreiz noteiktajiem obligātajiem trīs mēnešiem), kamēr viņi meklē darbu citā ES valstī, lai paaugstinātu darba ņēmēju mobilitāti; kā arī
· izveidojot darba prakses kvalitātes sistēmu, kurā ir norādītas pušu tiesības un pienākumi un kura nodrošinātu, ka prakse netiek izmantota kā "neapmaksāta darba" veids.
2. Mazināt birokrātiju dalībvalstīs,
· sekmējot identitātes un uzturēšanās dokumentu akceptēšanu, ja pilsoņi vēlas ceļot vai viņiem ir jāapliecina sava identitāte citā ES valstī, tostarp ar dažādiem vienotas formas Eiropas dokumentiem, kurus pilsoņi varētu izmantot visās ES valstīs; kā arī
· atvieglojot citu ES valstu izdoto tehniskās apskates dokumentu atzīšanu automašīnām.
3. Aizsargāt ES neaizsargātāko iedzīvotāju grupas,
· izstrādājot ES invaliditātes apliecību, kuru savstarpēji atzītu visas ES valstis un kura nodrošinātu, ka 80 miljoni invalīdu, izmantojot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, var izmantot priekšrocības, ko tiem sniedz konkrētā valstī izdota apliecība (piemēram, piekļuve transportam, tūrismam, kultūras un izklaides pasākumiem), kā arī
· ierosinot tiesību aktu kopumu, kas nostiprinātu pilsoņu procesuālās tiesības, jo īpaši bērnu un neaizsargātāko iedzīvotāju tiesības situācijās, kad viņus tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu.
4. Novērst tirdzniecības barjeras ES,
· uzlabojot noteikumus par pārrobežu strīdu izšķiršanu par mazām summām, ja preces ir pirktas internetā vai citā ES valstī; Eiropas procedūra maza apmēra prasībām var palīdzēt klientiem ātri atgūt savu naudu; kā arī
· izstrādājot interneta rīku, kas padarītu digitālo produktu iegādi pārredzamāku un ļautu pilsoņiem salīdzināt piedāvājumus dažādās valstīs.
5. Nodrošināt precīzu un pieejamu informāciju par ES,
· piedāvājot vietējām pārvaldes iestādēm e-mācību rīkus un pilsoņiem saprotamu informāciju par to, kur iespējams rast risinājumu viņu problēmām.
6. Stiprināt pilsoņu līdzdalību demokrātiskajā procesā,
· meklējot veidus, kā ES pilsoņi var saglabāt savas tiesības piedalīties savas izcelsmes valsts vēlēšanās. Dažu dalībvalstu prakse liegt saviem pilsoņiem iespēju balsot, ja viņi ir pārcēlušies uz citu ES valsti, faktiski ir pielīdzināma pilsoņu sodīšanai par to, ka viņi ir izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos.
Ziņojums par ES pilsonību ir 2013. gada – Eiropas pilsoņu gada – stūrakmens, un tajā ir izvērtēts arī sasniegtais kopš pirmā ziņojuma par pilsonību 2010. gadā (sk. IP/10/1390 un MEMO/10/525), aprakstot Komisijas paveikto saistībā ar 25 pasākumiem, par kuriem Komisija paziņoja 2010. gada oktobrī.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:
Priekšsēdētāja vietnieces "Twitter" konts: @VivianeRedingEU
Kontaktpersonas: Mina Andreeva (+32 2 299 13 82) Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56) |