Eiropas kultūras galvaspilsētas: ES žūrija iesaka Rīgai un Ūmeo piešķirt 1,5 miljonus eiro vērto Melinas Merkuri balvu

Eiropas žūrija, kas novēro Rīgas (Latvija) un Ūmeo (Zviedrija) gatavošanos 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem, nolēmusi abas pilsētas izvirzīt Melinas Merkuri balvai, ko piešķir Eiropas Komisija. Balvas vērtība ir 1,5 miljoni eiro katrai pilsētai.

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu Eiropas komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Esmu gandarīta par abu pilsētu rūpīgo gatavošanos. Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva ir viena no veiksmīgākajām ES ieviestajām programmām. Vairāk nekā 25 gadus tā ir veidojusi darbvietas, palīdzējusi atdzimt pilsētām, sekmējusi tūrismu un gādājusi par attiecīgo pilsētu ilgtermiņa attīstību. Novēlu abām 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām vislabākos panākumus, beidzot sagatavošanās posmu un sākot nākamo gadu, par kura lielisko izdošanos esmu pilnīgi droša.”

Rīgu un Ūmeo kā jau visas pārējās pilsētas, kas izpelnījušās Eiropas kultūras galvaspilsētas godu, vērtē konsultatīva novērotāju žūrija, kas raugās, lai pilsētu sagatavotā programma atbilstu prominentā titula līmenim un lai pilsētas izpildītu saistības, ko tās uzņēmušās vēl pirms oficiālās titula piešķiršanas.

Gada kultūras programmā jābūt izteikti redzamam Eiropas aspektam, kas atspoguļojas izraudzītajā tematikā un ko apliecina citu valstu mākslinieku un kultūras darbinieku piedalīšanās. Pilsētām arīdzan jānodrošina, lai pasākumi būtu saistoši publikai un lai tiem būtu paliekoša ietekme, kas sekmētu pilsētas ilgtermiņa attīstību kultūras un sociālajā jomā.

Otrā un pēdējā 2014. gada kultūras galvaspilsētu novērotāju sanāksme notika aprīlī Briselē. Žūrija savā ziņojumā pauž gandarījumu par pilsētu sagatavošanās darbiem un iesaka Komisijai piešķirt abām pilsētām Melinas Merkuri balvu. Tā nosaukta kādreizējās Grieķijas kultūras ministres vārdā, kura 1985. gadā nāca klajā ar ieceri par Eiropas kultūras galvaspilsētām.

Vispārīga informācija

Eiropas kultūras galvaspilsētas goda nosaukums pilsētām ir lieliska iespēja mainīt savu tēlu, pievērst pasaules uzmanību, piesaistīt vairāk tūristu un pārdomāt kultūras aspektu savā attīstībā, no kā ieguvēji būs to iedzīvotāji. Titulam ir ilgtermiņa ietekme ne tikvien kultūras ziņā, bet arī sociālajā un ekonomiskajā jomā, gan attiecībā uz pilsētu, gan apkārtējiem reģioniem.

Pēc Rīgas un Ūmeo 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētu stafeti 2015. gadā pārņems Monsa (Beļģijā) un Plzeņa (Čehijā), 2016. gadā Donostija‑Sansebastjana (Spānijā) un Vroclava (Polijā), 2017. gadā Pafa (Kiprā) un Orhūsa (Dānijā), bet 2018. gadā Valleta (Maltā). Par 2018. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu izraudzīsies vēl kādu pilsētu no Nīderlandes.

Eiropas novērošanas un novērtēšanas žūrija

Žūrijā ir septiņi locekļi, ko ieceļ Eiropas Savienības iestādes. Tie ir:

·         Eiropas Komisijas ieceltie locekļi — Manfrēds Gaulhofers (Austrija), Eiropas 2003. gada kultūras galvaspilsētas Grācas pasākumu ģenerāldirektors un daudzu citu Eiropas projektu vadītājs; sers Džeremijs Aizāks (Lielbritānija), televīzijas producents un agrākais Koventgārdena Karaliskās operas direktors;

·         Padomes ieceltie locekļi — Anu Kivilo (Igaunija), Starptautiskā Arvo Pērta centra rīkotājdirektore; Norberts Rīdls (Austrija), Austrijas Federatīvās Izglītības, mākslas un kultūras ministrijas Divpusējo un daudzpusējo kultūras lietu nodaļas vadītājs;

·         Eiropas Parlamenta ieceltie locekļi — Stīvs Grīns (Lielbritānija), kultūras politikas pētnieks; Jordi Pardo (Spānija), starptautisko kultūras projektu vadītājs;

·         Reģionu komitejas ieceltā locekle — Elizabete Vitouha (Austrija), Reģionu komitejas Kultūras komisijas locekle un vietējā padomniece Austrijā.

Sīkāka informācija

Eiropas Komisija — kultūra

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Sekojiet Andrulai Vasiliu tviterī: @VassiliouEU