Nostiprināt sankcijas par ES noteikumu pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā: turpmākā rīcība

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu, kurā izklāstītas iespējas, kā pastiprināt sankciju piemērošanas režīmu ES finanšu pakalpojumu nozarē. Šobrīd dalībvalstīs piemērotie noteikumi atšķiras, un tie nereti nav pietiekami preventīvi. Izstrādājot šo paziņojumu, ir aplūkoti valstīs spēkā esošie sankciju režīmi, kurus piemēro par to noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē dažas no svarīgākajām ES direktīvām par finanšu pakalpojumiem, un paziņojumā ir norādītas tās jomas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, un ierosināta iespējamā ES līmeņa rīcība nolūkā sasniegt lielāku konverģenci un šo režīmu efektivitāti. Ieinteresēto aprindu pārstāvji var līdz 2011. gada 19. februārim iesniegt savus apsvērumus par šo jautājumu.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: „Ja finanšu iestādes neievēro ES noteikumus finanšu pakalpojumu jomā, darījumu veicējiem un administratoriem ir jāzina, ka šāda rīcība nepaliks nesodīta un ka sekas būs nopietnas ikreiz, kad Eiropā notiks attiecīgo noteikumu pārkāpums. Diemžēl pašlaik tas ne vienmēr tā notiek. Šodienas paziņojumā ir izklāstītas iestrādes, lai nodrošinātu, ka visā Eiropā tiek pastiprinātas un vienotas sankciju piemērošanas pilnvaras, un lai tādējādi izdotos sekmīgāk aizsargāt iedzīvotāju intereses.”

Paziņojums tika izstrādāts, apzinot dažādu nozaru iesaistīto personu viedokli par to, kāda ir atbilstība, līdzvērtība un patiesais sankciju piemērošanas pilnvaru izmantojuma apmērs dažādās dalībvalstīs; šo viedokļu apkopojumu veica trīs uzraudzības komitejas (Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (CEBS), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (CEIOPS) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR))[1]. Viedokļi tika apkopoti par vairākām vissvarīgākajām direktīvām, kuras piemēro finanšu nozarē tādās jomās kā vērtspapīri, banku darbība un apdrošināšana.

Galvenie paziņojumā aplūkotie aspekti:

1. Sankciju piemērošanas noteikumi dalībvalstīs krasi atšķiras

Finanšu krīzes apstākļos ir noskaidrojies, ka finanšu tirgus noteikumus Savienībā ne vienmēr ievēro un piemēro tā, kā būtu vajadzīgs. Par ES noteikumu pareizu piemērošanu pirmkārt un galvenokārt ir atbildīgas valstu iestādes, kuras nedrīkst pieļaut, ka finanšu iestādes pārkāpj ES noteikumus, un kurām ir jāpiemēro sankcijas par to jurisdikcijā notikušajiem pārkāpumiem. Tomēr šīm valstu iestādēm ir jārīkojas koordinēti un integrētā veidā.

Paziņojumā norādīts, ka dalībvalstu piemērotās sankcijas atšķiras tādos galvenajos aspektos kā piemērojamo sankciju veids un naudas sodu apmērs. Tas jo īpaši aktuāli ir tad, kad runa ir par noteikumiem, kas būtu jāievēro visas Eiropas mērogā, jo tādā gadījumā arī sodam par šo noteikumu neievērošanu būtu jābūt vienādam visā Eiropā. Pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka uzņēmumi vai privātpersonas izvēlētos veikt darījumus vietās, kur vai nu pašas sankcijas ir vismazākās, vai arī šo sankciju piemērošanas iespējamība ir vismazākā. Šķiet, ka pašreizējā sistēma efektivitātes, samērīguma un preventīvās ietekmes ziņā ne vienmēr ir optimāla.

2. Ierosinājumi, lai uzlabotu konverģenci un pastiprinātu sankciju piemērošanas režīmus

Paziņojumā izceltās atšķirības var radīt konkurences traucējumus iekšējā tirgū. Tomēr šīs atšķirības var arī mazināt patērētāju aizsargātību, tirgus integritāti un uzticēšanos finanšu sektoram. Tas, ka vienā dalībvalstī ES noteikumi netiek īstenoti, var nopietni ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un darbību citā dalībvalstī.

Tāpēc Komisija ir pārliecināta, ka ir nepieciešams pilnveidot sankciju piemērošanas režīmu konverģenci, lai tādējādi novērstu finanšu tirgus darbības kļūmju iespēju. Tas būtu iespējams, nosakot kopējus minimālos pamata standartus atsevišķos jautājumos, no kuriem ir atkarīgs, cik efektīvi, samērīgi un preventīvi ir sankciju režīmi. Šādi pamata standarti attiektos uz iespējamo sankciju veidiem (tostarp varētu apsvērt iespēju piemērot gan kriminālsankcijas, gan administratīvās sankcijas); šo sankciju apmēru; sankcijām, kuras var piemērot gan par pārkāpumu atbildīgajām finanšu iestādēm, gan privātpersonām; sankciju publiskošanu.

Turpmākie soļi

Komisija atzinīgi novērtētu komentārus par paziņojumā izklāstītajiem politikas priekšlikumiem. Tos līdz 2011. gada 19. februārim var sūtīt uz šādu e-pasta adresi: markt-sanctions-consultation@ec.europa.eu. Uz saņemto komentāru pamata Komisija 2011. gadā pieņems lēmumu par iespējamiem priekšlikumiem sankciju piemērošanas režīmu pastiprināšanai.

Priekšvēsture

Viens no finanšu sektora reformas aspektiem ir sankciju piemērošanas režīmu pastiprināšana. Tas papildina citus jau aizsāktā darba aspektus vai drīzāk „preventīvas” dabas iniciatīvas, tostarp uzraudzības efektivitāti un korporatīvo pārvaldību.

Kā atzīts Žaka Delarozjēra [Jacques de Larosière] vadītās grupas sagatavotajā ziņojumā: „Uzraudzība nevar būt iedarbīga, ja sankciju piemērošanas režīmi ir vāji un pārlieku atšķirīgi. Ir svarīgi, lai uzraugošajām institūcijām ES un citur būtu iespēja pielietot sankciju režīmus, kas ir pietiekami konverģenti un strikti, tādējādi nodrošinot preventīvu ietekmi.”[2]

Efektīvi un pietiekami konverģenti sankciju piemērošanas režīmi būs darbības mērķis jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm (skat. MEMO/10/434), kuras izveidos 2011. gada 1. janvārī un kuras gādās par uzlabojumiem valsts iestāžu īstenoto izpildes pasākumu koordinācijā.

Visā pasaulē ir atzīts, ka ir nepieciešamas efektīvākas sankcijas. Augstākā līmeņa sanāksmē, kas norisinājās 2008. gada 15. novembrī Vašingtonā, G20 valstu vadītāji vienojās par to, ka ir jāīsteno Rīcības plāns finanšu tirgus reformai, tostarp pasākumi, lai aizsargātu tirgus un ieguldītājus pret nelikumīgu rīcību un lai nodrošinātu piemērotu sankciju režīmu ieviešanu. Arī nesenajā ASV finanšu regulējuma reformā viens no mērķiem bija pastiprināt finanšu jomas regulatīvā satvara un korektīvo pasākumu izpildi.

Sīkākas ziņas pieejamas:

MEMO/10/660

http://ec.europa.eu/internal_market/finances/sanctions_en.htm