ES mēroga aptauja liecina, ka sabiedrība atbalsta atbildīgu pieeju pētniecībā un inovācijā

Jauna Eirobarometra aptauja liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas eiropiešu (77 %) uzskata, ka zinātnei un tehnoloģijām ir pozitīva ietekme uz sabiedrību. Tomēr respondenti pauda raizes, ka jaunās tehnoloģijas varētu būt saistītas ar riskiem, piemēram, apdraudot cilvēku veselību un vidi. Viņi vēlas, lai pētniecībā un inovācijā pienācīgi ņemtu vērā ētikas principus (76 %), gādātu par dzimumu līdzsvaru (84 %) un dialogu ar sabiedrību (55 %). Vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju (53 %) interesējas par zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem, taču vairākums (58 %) nejūtas gana informēti (tas saskan ar līdzšinējo Eirobarometra aptauju rezultātiem).

 

Pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna sacīja: “Šīs aptaujas rezultāti liecina, ka eiropieši atzīst zinātnes un tehnoloģijas nozīmi sabiedrībā, taču vienlaikus viņi gaida, lai zinātnieki un politiķi respektētu viņu vērtības un ņemtu vērā viņu raizes. Jaunā ES pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020” cenšas panākt šo līdzsvaru. Mums tagad jārosina dialogs ar sabiedrību par zinātni, un jāpanāk, lai jauniešus vairāk interesētu karjera zinātnes un inovācijas jomā.”

66 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka augstskolās vai valsts pētniecības iestādēs strādājošie zinātnieki vislabāk spētu izskaidrot zinātnes un tehnoloģiju attīstības ietekmi uz sabiedrību, turklāt 82 % domā, ka šī pētnieku grupa darbā cenšas būt atbildīga pret sabiedrību.

Vairums Eiropas iedzīvotāju informāciju par norisēm šajā jomā iegūst no televīzijas (65 %), avīzēm (33 %), interneta (32 %) un žurnāliem (26 %). Gandrīz puse (47 %) respondentu ir apguvuši eksaktās zinības vai tehnoloģijas skolā, augstskolā, koledžā vai citur. Eiropieši arī raugās pozitīvi uz eksaktās izglītības ietekmi uz jauniešiem, un lielākā daļa (65 %) uzskata, ka valdība nedara pietiekoši daudz, lai rosinātu jauniešos interesi par zinātni.

Vispārīga informācija

Šī Eirobarometra aptauja tika veikta, personiski izvaicājot respondentus no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai noskaidrotu Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret zinātni un inovāciju. No 2013. gada 26. aprīļa līdz 14. maijam pavisam tika aptaujāti 27 563 respondenti no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām.  Pētījumā noskaidrotie ES vidējie rādītāji ir attiecināmi uz 27 valstu veidoto savienību, jo Horvātija tobrīd vēl nebija ES dalībvalsts.

Nākamā ES pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020” noritēs no 2014. līdz 2020. gadam. Tā ir virzīta uz tādu sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanu, kas skar cilvēku dzīvi, piemēram, uz veselības aprūpes uzlabošanu, ekoloģiskāku transportu, pārtikas nekaitīgumu un energoapgādes drošību. Programmā “Apvārsnis 2020” īpašs budžets būs atvēlēts daļai “Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to”, kuras mērķis ir veidot Eiropas sabiedrībā interesi par zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem jautājumiem. Šos līdzekļus izmantos it īpaši tam, lai vairotu interesi par karjeru zinātnes un tehnoloģiju jomā, sevišķi jauniešu vidū, kā arī risinātu jautājumu par dzimumu līdzsvaru šajā nozarē.

Labs piemērs, kas raksturo to, kas jau paveikts, lai tiešā veidā iesaistītu cilvēkus, ir iniciatīva VOICES (Eiropas pilsoņu uzskati, viedokļi un idejas par zinātni http://www.voicesforinnovation.eu/). Tā ir visa gada garumā Eiropā notiekoša sabiedriskā apspriešana, kurā spriež par to, kā atkritumus varētu izmantot kā resursu. Tās rezultātus izmanto, nosakot “Apvāršņa 2020” pētniecības prioritātes par atkritumu apsaimniekošanu pilsētās.

Saites

MEMO/13/987

Ziņojums un tā kopsavilkums, dati un informācija par katru valsti ir atrodami Eirobarometra tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_419_400_en.htm#401

“Apvārsnis 2020”: http://ec.europa.eu/research/horizon2020/index_en.cfm.

Kontaktpersonas: Michael Jennings  (+32 2 296 33 88) Twitter: @ECSpokesScience Inmaculada Martínez García  (+32 2 298 73 03)