Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Hoakins Almunja sacīja: "Pārskatīto noteikumu mērķis ir veicināt audiovizuālo darbu dinamisku radīšanu Eiropā, vienlaikus saglabājot kultūras daudzveidību visā ES. Tajos paredzēts vienots ES regulējums dalībvalstu piešķirtajam valsts atbalstam. Šajā regulējumā ņemta vērā audiovizuālās nozares Eiropas dimensija nolūkā nodrošināt tās nepārtrauktu dzīvotspēju un konkurētspēju."
Jaunie noteikumi paplašina 2001. gada paziņojuma par kinematogrāfiju (skatīt IP/01/1326) darbības jomu, kas attiecās tikai uz valsts atbalstu filmu producēšanai, lai ietvertu visus audiovizuālā darba posmus – sākot ar darba konceptu un beidzot ar demonstrēšanu skatītājiem. Atbalsta, ko var piešķirt filmai, intensitāte aizvien būs ierobežota principā līdz 50 % no producēšanas budžeta. Izplatīšanas un veicināšanas izmaksas var atbalstīt ar to pašu atbalsta intensitāti. Tomēr kopražojumi, kurus finansējusi vairāk nekā viena dalībvalsts, tagad var saņemt atbalstu līdz 60 % apmērā no producēšanas budžeta. Savukārt nav noteikti ierobežojumi atbalstam, kas paredzēts scenāriju rakstīšanai vai filmas projekta izstrādei, vai sarežģītiem audiovizuālajiem darbiem, ko katra dalībvalsts definējusi saskaņā ar subsidiaritātes principu.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dalībvalstis joprojām drīkst noteikt izdevumu teritoriālos nosacījumus audiovizuālā atbalsta pasākumu saņēmējiem. Šādu ES vienotā tirgus noteikumu ierobežojumu patiešām pamato kultūras daudzveidības veicināšana, kurai nepieciešama nozares resursu un zinātības saglabāšana valstu vai vietējā līmenī. Pārskatītie noteikumi nodrošina, ka šādas teritoriālās saistības joprojām ir samērīgas ar minētajiem mērķiem. Dalībvalstis var jo īpaši pieprasīt, lai 160 % no piešķirtā atbalsta apjoma tiktu iztērēti to teritorijā. Dalībvalstis var arī neatkarīgi no piešķirtā atbalsta apjoma pieprasīt, ka, lai saņemtu atbalstu, noteikts minimālais producēšanas darbības apjoms ir jāveic to teritorijā. Tas nevar pārsniegt 50 % no producēšanas budžeta. Jebkurā gadījumā, tāpat kā iepriekš, teritoriālo izdevumu saistības nedrīkst pārsniegt 80 % no producēšanas budžeta.
Jaunajā paziņojumā par kinematogrāfiju arī uzsvērts, cik būtiski ir kinematogrāfiskā mantojuma mērķus saistīt ar Eiropas filmu apkopošanu, glabāšanu un pieejamību. Dalībvalstīm būtu jāiedrošina un jāatbalsta producētāji, lai tie nodotu glabāšanai un konkrētai nekomerciālai lietošanai atbalstīto darbu eksemplāru.
Dalībvalstīm būtu jāsaskaņo savas esošās atbalsta shēmas ar šo paziņojumu divu gadu laikā.
Vispārīga informācija
ES dalībvalstis katru gadu sniedz atbalstu filmu veidošanas nozarei apmēram 3 miljardu eiro apmērā: 2 miljardi eiro tiek piešķirti ar dotācijām un atvieglotiem aizdevumiem, un 1 miljards eiro tiek piešķirts, izmantojot nodokļu atvieglojumus. Apmēram 80 % no šīs summas ir paredzēti filmu ražošanai. Lielāko daļu šī atbalsta sniedz Francija, Apvienotā Karaliste, Vācija, Itālija un Spānija.
Kopš 2001. gada piemērotajiem valsts atbalsta novērtēšanas kritērijiem termiņš beidzās 2012. gada 31. decembrī. Pēc minētās dienas Komisija turpināja novērtēt atbalsta shēmas jaunām filmām, tieši pamatojoties uz Līguma par ES darbību 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu, kas paredz atbalstu kultūras mērķiem. Ja iespējams, Komisija arī ņēma vērā savu iedibināto tiesu praksi, kas balstās uz 2001. gada paziņojumu par kinematogrāfiju.
Jaunais paziņojums par kinematogrāfiju atspoguļo priekšlikumus, kas saņemti trīs sabiedrisko apspriešanu laikā, kuras tika organizētas attiecīgi 2011., 2012. un 2013. gadā (skatīt IP/13/388, IP/12/245, MEMO/12/186, IP/11/757 un apspriešanas lapu).
Jaunā paziņojuma par kinematogrāfiju pilns teksts ir pieejams:
http://ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/specific_rules.html.
Jaunākās interneta un Oficiālā Vēstneša publikācijas par valsts atbalsta jomā pieņemtajiem lēmumiem ir apkopotas elektroniskajā apkārtrakstā State Aid Weekly e-News.
Skatīt MEMO/13/993
Kontaktpersonas: Antoine Colombani (+32 2 297 45 13, Twitter tīmekļa vietne: @ECspokesAntoine ) Maria Madrid Pina (+32 2 295 45 30) |