Zaļā gaisma programmai Erasmus+: vairāk nekā 4 miljoni cilvēku saņems ES dotācijas, lai uzlabotu prasmes un piemērotību darba tirgum

Šodien Eiropas Parlamentā tika apstiprināta jaunā ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+, kas sāksies janvārī. Septiņu gadu programmas mērķis ir uzlabot prasmes un piemērotību darba tirgum, kā arī atbalstīt izglītības, apmācības modernizāciju un jaunatnes sistēmas, un tās budžets ir 14,7 miljardi eiro[1] — par 40 % vairāk nekā pašlaik. Vairāk nekā 4 miljoni cilvēku saņems atbalstu, lai studētu, mācītos, strādātu vai veiktu brīvprātīgo darbu ārvalstīs, tostarp 2 miljoni augstākās izglītības studentu, 650 000 profesionālās izglītības studentu un mācekļu, kā arī vairāk nekā 500 000 cilvēku, kas pieteiksies jauniešu apmaiņas programmām vai brīvprātīgajam darbam ārzemēs. Studenti, kuri plāno ārvalstīs apgūt pilnu maģistra studiju programmu, attiecībā uz ko ir reti pieejamas valsts stipendijas vai aizdevumi, gūs labumu no jaunās aizdevuma garantijas shēmas, ko pārvalda Eiropas Investīciju fonds. Erasmus+ arī nodrošinās finansējumu izglītības un apmācības personālam, jaunatnes organizāciju darbiniekiem un partnerībām starp universitātēm, koledžām, skolām, uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām. [1] Apmērs pašreizējās cenās, ņemot vērā inflācijas aplēses 2014. — 2020. gadam. Tas atbilst 13 miljardiem eiro 2011. gada fiksētās/salīdzināmās cenās

“Esmu gandarīta, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis programmu Erasmus+, un lepna, ka mums ir izdevies nodrošināt 40 % budžeta palielinājumu salīdzinājumā ar pašreizējām programmām. Tas apliecina ES apņemšanos izglītības un apmācības jomā. Programma Erasmus+ sniegs ieguldījumu arī cīņā pret jauniešu bezdarbu, radot jauniešiem iespēju padziļināt zināšanas un prasmes, izmantojot ārzemēs gūto pieredzi. Līdztekus dotāciju piešķiršanai personām Erasmus+ atbalstīs partnerattiecības, lai palīdzētu cilvēkiem īstenot pāreju no izglītības darba dzīvē, un atbalstīs reformas, lai modernizētu un uzlabotu izglītības kvalitāti dalībvalstīs. Tas ir būtiski, ja vēlamies, lai mūsu jauniešiem būtu kvalifikācija un prasmes, kas viņiem vajadzīgas, lai gūtu panākumus dzīvē,” sacīja komisāre Andrula Vasiliu, kas atbild par izglītību, kultūru, daudzvalodību un jaunatnes lietām.

Programmai Erasmus+ ir trīs galvenie mērķi: divas trešdaļas no budžeta tiek piešķirtas mācību iespējām ārzemēs gan ES, gan ārpus tās; atlikusī daļa tiks izmantota partnerību atbalstam starp izglītības iestādēm, jaunatnes organizācijām, uzņēmumiem, vietējām un reģionālām iestādēm un NVO, kā arī reformu atbalstam, lai modernizētu izglītību un apmācību un veicinātu inovāciju, uzņēmējdarbību un piemērotību darba tirgum.

Jaunā programma Erasmus+ aptver visas ES pašreizējās shēmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, tostarp Mūžizglītības programmu (Erasmus, Leonardo da Vinci, Comenius, Grundtvig), programmu „Jaunatne darbībā”, un piecas starptautiskās sadarbības programmas (Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink un programmu sadarbībai ar rūpnieciski attīstītajām valstīm). Tādējādi pieteikumu iesniedzēji varēs labāk izprast pieejamās iespējas, un citi ieviestie vienkāršojumi atvieglos pieeju tām.

Kas iegūst no programmas Erasmus+?

-        Divi miljoni augstākās izglītības studentu varēs studēt vai mācīties ārzemēs, tostarp 450 000 praktikantu;

-        650 000 profesionālās izglītības studentu un mācekļu saņems dotācijas, lai studētu, mācītos vai strādātu ārzemēs;

-        800 000 skolotāju, lektoru pasniedzēju, izglītības un jaunatnes jomas darbinieku gūs atbalstu, lai mācītu vai mācītos ārzemēs;

-        200 000 maģistrantūras studentu, kas apgūst pilnu mācību kursu citā valstī, gūs labumu no aizdevumu garantijas;

-        Vairāk nekā 500 000 jauniešu varēs piedalīties brīvprātīgajā darbā ārzemēs vai jauniešu apmaiņas programmās;

-        Vairāk nekā 25 000 studentu saņems dotācijas kopīgām maģistra studiju programmām, kas ietver studijas vismaz divās augstākās izglītības iestādēs ārzemēs;

-        125 000 skolas, profesionālās izglītības un apmācības iestādes, augstākās un pieaugušo izglītības iestādes, jaunatnes organizācijas un uzņēmumi saņems finansējumu 25 000 “stratēģisko partnerību” izveidei, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un saikni ar darba pasauli;

-        3 500 izglītības iestādes un uzņēmumi saņems atbalstu vairāk nekā 300 “zināšanu apvienību” un “nozaru prasmju apvienību” radīšanai, lai sekmētu nodarbinātību, inovāciju un uzņēmējdarbību;

-        600 partnerības sportā, tostarp Eiropas bezpeļņas pasākumi, arī saņems finansējumu.

Vispārīga informācija

Programma Erasmus+ tiek ieviesta laikā, kad gandrīz seši miljoni jauniešu ES ir bez darba, un Spānijā un Grieķijā šis līmenis pārsniedz 50 %. Tajā pašā laikā ir vairāk nekā 2 miljoni vakanču, un trešā daļa darba devēju ziņo par grūtībām pieņemt darbā personālu ar tiem nepieciešamajām prasmēm. Tas liecina par ievērojamu prasmju trūkumu Eiropā. Erasmus+ centīsies rast risinājumu šai problēmai, sniedzot iespējas cilvēkiem studēt, mācīties un iegūt pieredzi ārzemēs.

Tajā pašā laikā tiks paaugstināta Eiropas izglītības, mācību un jaunatnes sistēmu kvalitāte un atbilstība, atbalstot izglītības darbinieku un jaunatnes jomas darbinieku profesionālo izaugsmi un īstenojot sadarbību starp izglītības nozari un darba tirgu.

Studentu un mācekļu mobilitāte sekmē arī darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm; cilvēki, kas ārzemēs jau studējuši vai mācījušies, biežāk arī strādāt vēlas ārzemēs.

Programmas budžets ir 14,7 miljardi eiro, un tajā ir ņemtas vērā turpmākās inflācijas aplēses. Gaidāms, ka tiks piešķirts papildu finansējums augstākās izglītības mobilitātei un spēju veidošanai, ietverot arī valstis ārpus ES; lēmumu par šiem papildu budžeta līdzekļiem varētu pieņemt ne agrāk kā 2014. gadā.

 

Pirmo reizi programmas Erasmus+ budžetā ietverta pozīcija sportam. Septiņu gadu gaitā tiks piešķirti aptuveni 265 miljoni eiro, lai veicinātu Eiropas dimensijas attīstību sportā, palīdzot risināt pārrobežu apdraudējumus, piemēram, iepriekšēja vienošanās par spēļu iznākumu un dopinga problēma. Tā arī atbalstīs starptautiskus projektus, kuros piedalās organizācijas, kas darbojas tautas sportā, veicinot, piemēram, labu pārvaldību, sociālo iekļaušanu, sportistu dubultkarjeras, kā arī fiziskās aktivitātes visiem.

Turpmākie pasākumi

Priekšlikumu šodien pieņēma Eiropas Parlaments. Pieņemšana Padomē (dalībvalstīs) ir sagaidāma nākamā mēneša gaitā. Programma Erasmus+ sāksies 2014. gada janvārī.

Plašāka informācija pieejama:

Skatīt MEMO/13/1008

Eiropas Komisija: Erasmus+ tīmekļa vietnē

Erasmus+ vietnē “Facebook”

Kopīgas sarunas Tviterī #ErasmusPlus

Komisāres Andrulas Vasiliu tīmekļa vietnē

Sekojiet Andrulai Vasiliou Tviterī  @VassiliouEU

Par programmu Erasmus+ Latvijā: www.viaa.gov.lv un www.jaunatne.gov.lv

 

Kontaktpersonas: Dennis Abbott  (+32 2 295 92 58); Tviterī: @DennisAbbott Dina Avraam  (+32 2 295 96 67)

 

1. pielikums. Dotāciju saņēmēji 2007.–2013. gadā

Tabulā ir norādīts paredzamais saņēmēju skaits, kam Mūžizglītības programmas un programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros 2007.–2013. gadā piešķirtas ES dotācijas studijām, apmācībai, darba pieredzei un brīvprātīgajam darbam ārzemēs. Tā ietver mobilitātes darbības, kas tiks turpinātas programmā Erasmus+.

Erasmus+ nodrošinās finansējumu vairāk nekā 4 miljoniem cilvēku, lai tie varētu studēt, mācīties, gūt darba pieredzi vai strādāt brīvprātīgo darbu ārzemēs; šis skaits atbilst plānotajam aptuveni 50 % pieaugumam salīdzinājumā ar to cilvēku skaitu, kas saņem atbalstu no pašreizējām programmām.

 

Dalībnieku skaits* 2007.–2013. gadā
Valsts	Kopā
Austrija	67 000
Beļģija	73 000
Bulgārija	41 000
Horvātija	8 000
Kipra	10 000
Čehijas Republika	93 000
Dānija	38 000
Igaunija	24 000
Somija	68 000
Francija	331 000
Vācija	382 000
Grieķija	50 000
Ungārija	64 000
Īrija	30 000
Itālija	220 000
Latvija	35 000
Lietuva	51 000
Luksemburga	8 000
Malta	6 000
Nīderlande	114 000
Polija	220 000
Portugāle	63 000
Rumānija	80 000
Slovākija	42 000
Slovēnija	28 000
Spānija	346 000
Zviedrija	50 000
Apvienotā Karaliste	162 000
Kopā	2 704 000

* Dati par katru valsti ir balstīti uz valstu aģentūru gada ziņojumiem un apmaiņas programmu aplēsēm, par kurām vēl jāziņo saskaņā ar pašreizējām programmām. Visi skaitļi noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim. Dati par Horvātiju tiek skaitīti no tās līdzdalības sākuma programmās 2011. gadā.