Lai apkarotu krīzi EIB šogad ir mainījusi nostāju, pārejot no cikliskas uz neciklisku pieeju (atbalstīt ekonomiku, kad tā ir novājināta un izvairīties no pārkaršanas, kad atsākas izaugsme). Tas bija iespējams pateicoties dalībvalstu lēmumam palielināt EIB kapitālu par 10 miljardiem eiro.
Šogad un turpmāko divu gadu laikā mēs par 40 % palielināsim aizdevumu apjomu, piešķirot gandrīz 70 miljardus eiro izaugsmes veicināšanai un jaunu darbavietu radīšanai Eiropā. Es ceru, ka laika posmā no 2014.-2020. gadam, EIB grupas darbības būs redzamākas.
Vai EIB sniedz īpašu atbalstu valstīm, kas tika glābtas no krīzes?
Mēs esam apņēmušies aizdot ievērojamas naudas summas krīzes vissmagāk skartajām valstīm. Īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vidēja līmeņa kapitālsabiedrībām. Mūsu mērķis ir 2013. gadā maziem un vidējiem uzņēmumiem sniegt par 50 % vairāk aizdevumus nekā 2012. gadā un kopējais maziem un vidējiem uzņēmumiem un vidēja līmeņa kapitālsabiedrībām sniegtais atbalsts pārsniegs 20 miljardus eiro.
Taču, lai izvairītos no pārpratumiem, vēlos precizēt, ka mūsu uzņēmējdarbības modelis ir balstīts uz labi sabalansētu kredītportfeli attiecībā uz visu Eiropas Savienību. Šis ir ļoti svarīgs aspekts mūsu investoriem.
EIB ir finanšu tirgus dalībnieks. Vai uzskatāt, ka finanšu un banku krīze ir pārvarēta? Kas sagaida Eiropu – atlabšana vai stagnācija?
Eiropas stratēģija krīzes apkarošanai ir saskaņota un konsekventa. Šī stratēģija sniedz rezultātus. Nestabilitāte ir tikusi samazināta un konkurētspēja, jo īpaši dienvidu valstīs, ir uzlabojusies. Īrija un Spānija ir gatavas pamest atbalsta programmas. Ir redzama gaisma tuneļa gala, taču nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā, īpaši ņemot vērā augsto bezdarba līmeni. Tikai tad, kad būs redzami patiesi uzlabojumi dalībvalstu ekonomikā un īpaši darba tirgū, varēsim teikt, ka krīze ir pārvarēta.