“Šodien panāktā vienošanās ir spēcīgs signāls, ka dalībvalstis ir gatavas mērķtiecīgi risināt sarežģīto uzdevumu, kas saistīts ar romu integrāciju. Ministri ir pauduši vienprātīgu apņemšanos uzlabot romu kopienu stāvokli uz vietas,” pavēstīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. “Galvenie instrumenti romu integrācijai tagad ir dalībvalstu rokās, un tāpēc ir svarīgi, lai vārdiem sekotu rīcība. Mēs nevilcināsimies atgādināt ES valstīm to saistības un rūpēsimies, lai tās tiktu izpildītas.”
“Pieņemtais ieteikums ir būtisks apliecinājums, ka dalībvalstis ir kopīgi apņēmušās vairāk un efektīvāk ieguldīt cilvēkkapitālā, lai uzlabotu romu dzīves apstākļus visā Eiropā,” pavēstīja ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors. “Mēs nevaram atļauties sagādāt viņiem vilšanos. Tagad ir pienācis laiks dalībvalstīm piešķirt būtisku 2014.–2020. gada ES finansējuma daļu un valsts līdzekļus, lai palīdzētu romu kopienām realizēt savu potenciālu, un parādīt politisko gribu visos līmeņos, lai nodrošinātu, ka nauda ir iztērēta lietderīgi."
Šodien pieņemtais Padomes ieteikums par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs sniedz konkrētas vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm pastiprināt un paātrināt savus centienus. Tajā dalībvalstīm ieteikts veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai likvidētu romu nošķirtību no pārējiem iedzīvotājiem. Tas stiprina ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, kuru 2011. gadā pieņēma visas dalībvalstis (IP/11/789), izvirzot nosacījumus romu efektīvai iekļaušanai visās dalībvalstīs.
Pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem par romu stāvokli pēdējo gados, ieteikumā lielākā uzmanība pievērsta četrām jomām, kurās ES līderi apņēmās sasniegt kopīgus romu integrācijas mērķus, ievērojot ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām: izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu pieejamība. Lai īstenotu mērķtiecīgus pasākumus, ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas piešķirt romu iekļaušanai ne tikai ES līdzekļus, bet arī valsts un trešā sektora līdzekļus — šis ir svarīgs faktors, uz kuru Komisija norādīja dalībvalstu stratēģiju izvērtējumā pagājušajā gadā (IP/12/499).
Turklāt ieteikumā sniegtas vadlīnijas dalībvalstīm par starpnozaru politikas jomām romu integrācijai, ar ko, piemēram, nodrošināt, ka stratēģijas ir pielāgotas vietējām vajadzībām, tiek īstenoti noteikumi diskriminācijas novēršanai, tiek ievērota sociālo ieguldījumu pieeja, tiek aizsargāti romu bērni un sievietes un tiek risināts nabadzības jautājums.
Turpmākie pasākumi
Lai gan ieteikums nav juridiski saistošs, tagad no dalībvalstīm tiek gaidīts, ka tās veiks konkrētus pasākumus, lai uzlabotu romu stāvokli uz vietas. Komisijas jūnija progresa ziņojums parādīja, ka dalībvalstīm jāpieliek lielākas pūles, īstenojot romu integrācijas valsts stratēģijas, kuras iesniegtas saskaņā ar ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām (sk. faktu lapas par konkrētām valstīm). Komisija 2014. gada pavasarī atkal ziņos par panākumiem, ko guvušas dalībvalstis.
Lai gan formāli Eiropas Parlamentam nav jābalso par šo jautājumu, Pilsoņu brīvību komitejā (LIBE) 5. decembra balsojumā arī ir atbalstījis Padomes ieteikumu. Komiteja apstiprināja rezolūcijas projektu par panākumiem, kas gūti, īstenojot romu integrācijas valsts stratēģijas, kurā uzsvērta vietējo un reģionālo iestāžu loma, izstrādājot un īstenojot politiku romu integrācijai, kā arī piešķirot pietiekamus finanšu resursus romu iekļaušanas politikai. Paredzams, ka 2014. gada sākumā rezolūciju atbalstīs Eiropas Parlamenta plenārsesijā.
Savukārt Komisija ik pavasari ikgadējā progresa ziņojumā par romu stāvokli turpinās novērtēt sasniegto. Šā ziņojuma konstatējumi tiks iestrādāti arī Eiropas pusgada procesā ekonomikas politikas koordinācijai. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome 2013. gada maijā sniedzakonkrētām valstīm adresētus ieteikumus (CSR), piecām dalībvalstīm tie skāra jautājumus, kas saistīti ar romiem (Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija). Konkrētām valstīm adresētot ieteikumos piecas dalībvalstis tika aicinātas nodrošināt romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu un attiecīgajā horizontālajā politikā iestrādāt īpašus pasākumus, kas paredzēti romiem. Eiropas pusgada gaskārtējais cikls nodrošina to, ka romu integrācija nemainīgi un pastāvīgi ir ES darba kārtībā.
Lai iegūtu taustāmus un ilgtspējīgus rezultātus uz vietas, no 2014. gada būtu jānodrošina valsts un ES budžeta līdzekļi. ES struktūrfondi, īpaši Eiropas Sociālais fonds, arī turpmāk būs viena no galvenajām finanšu svirām, lai atbalstītu romu iekļaušanu. Komisija ierosinājusi, ka nākamajā finanšu periodā tādu atstumtu kopienu kā romu vajadzētu būt konkrētai ieguldījumu prioritātei. Saistībā ar to tika ierosināts īpašs ex-ante nosacījums, lai nodrošinātu, ka ES atbalsts ir daļa no visaptverošas romu integrācijas stratēģijas. Lai nodrošinātu pienācīgus finanšu resursus, dalībvalstīm sociālajai iekļaušanai būtu jāatvēl vismaz 20 % no Eiropas Sociāla fonda līdzekļiem attiecīgajā valstī.
Priekšvēsture
Romu integrācija ir ne tikai morāls pienākums, bet tā ir arī dalībvalstu interesēs, jo īpaši to dalībvalstu, kurās ir liela romu minoritāte. Romu īpatsvars starp skolas vecuma bērniem un nākotnes darbaspēku ir ievērojams un pieaugošs. Efektīva nodarbinātības aktivizācijas politika, kā arī individualizēti un pieejami atbalsta pakalpojumi romiem, kuri meklē darbu, ir ļoti svarīgi, lai romi īstenotu savu cilvēkkapitālu un aktīvi un līdzvērtīgi piedalītos ekonomikā un sabiedrības dzīvē.
Eiropas Komisija 2013. gada ziņojumā aicināja ES dalībvalstis īstenot valstu stratēģijas, lai uzlabotu romu ekonomisko un sociālo integrāciju Eiropā. Dalībvalstis izstrādāja šos plānus, atsaucoties uz Komisijas ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, kura tika pieņemta 2011. gada 5. aprīlī (sk. IP/11/400, MEMO/11/216) un kuru ES valstu un valdību vadītāji apstiprināja 2011. gada jūnijā (IP/11/789).
Dalībvalstīm ir pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, ar ko finansēt sociālās integrācijas projektus, tostarp uzlabot romu integrāciju, piemēram, izglītības, nodarbinātības, mājokļu un veselības aprūpes jomā. Kopā 2007.–2013. gadā sociālās iekļaušanas projektiem darīti pieejami aptuveni EUR 26,5 mljrd. Dalībvalstis ir atbildīgas par šo līdzekļu pārvaldību, tostarp par konkrēto projektu izvēli. Lielākā daļā finansējuma tiek atvēlēta projektiem, kuri vērsti uz sociāli atstumtām grupām kopumā un ne vienmēr ir paredzēti tikai romu kopienām. Lai projekti būtu efektīvāki un mērķtiecīgāki, Komisija lūdza dalībvalstīm izveidot valsts kontaktpunktus, iesaistot arī vietējās un reģionālās iestādes, lai dalībvalstīs palīdzētu plānot līdzekļu izmantošanu, ko atvēl romiem.
Plašāka informācija
Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam:
http://ec.europa.eu/justice/discrimination/files/com_2013_460_en.pdf
Komisijas 2013. gada progresa ziņojums:
http://ec.europa.eu/justice/discrimination/files/com_2013_454_en.pdf
Eiropas Komisija par romiem:
http://ec.europa.eu/justice/discrimination/roma/index_lv.htm
Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tieslietu komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:
Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Twitter konts: @VivianeRedingEU
ES Tieslietu Twitter konts: @EU_Justice
Pasūtīt uz e-pastu Eiropas Komisijas bezmaksas jaunumus par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību
Kontaktpersonas: Mina Andreeva (+32 2 299 13 82) Jonathan Todd (+32 2 299 41 07) Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56) Cécile Dubois (+32 2 295 18 83) |