Datu aizsardzības diena 2014. gadā – Komisijas priekšsēdētāja vietniece Redinga aicina ieviest jaunu Eiropas paktu datu aizsardzībai

Divus gadus pēc tam, kad Eiropas Komisija ierosināja apjomīgu ES datu aizsardzības noteikumu reformu, lai pielāgotu tos 21. gadsimta vajadzībām (IP/12/46), ir panākts ievērojams progress (27. janvāra MEMO/14/60). 2013. gada oktobrī Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja – Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) – ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Komisijas priekšlikumus (MEMO/13/923). Kopš tā laika ministri Tieslietu padomes ietvaros vairākkārt ir apsprieduši priekšlikumus, taču vēl nav vienojušies par pilnvarojumu, lai sāktu sarunas ar Eiropas Parlamentu. Šodien – Eiropas Datu aizsardzības dienā – Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga savā runā Eiropas politikas pētījumu centrā (CEPS) aicināja ieviest „Eiropas paktu datu aizsardzībai” (SPEECH/14/62).

„Pret datu aizsardzību mums jāizturas nopietni. Eiropas Parlaments ir to sapratis, un Parlamenta LIBE komiteja oktobrī nobalsoja par stingru regulu, kurā paredzētas iedarbīgas sankcijas, lai nodrošinātu Eiropas noteikumu ievērošanu. Trīs iestāžu pārstāvji – no Eiropas Komisijas, divi atbildīgie Eiropas Parlamenta ziņotāji un pašreizējā ES prezidentvalsts Grieķija, kā arī nākamā prezidentvalsts Itālija – pagājušajā nedēļā Atēnās vienojās par plānu, lai panāktu datu aizsardzības reformas pieņemšanu līdz šā gada beigām. Tas ir diezgan labs rezultāts, ņemot vērā to, ka bija vajadzīgi pieci gadi, lai pabeigtu sarunas par 1995. gada Datu aizsardzības direktīvu. Tas atbilst arī secinājumiem, kurus valstu un valdību vadītāji pieņēma Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē oktobrī, kad viņi vienojās, ka datu aizsardzības regula būtu jāievieš visās dalībvalstīs ne vēlāk kā līdz 2015. gadam,” savā runā teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece, komentējot sarunu norises ātrumu.

Viņa arī piebilda: „Ja Eiropas Savienība vēlas, lai tās centieni atjaunot uzticēšanos būtu ticami, ja tā vēlas būt piemērs citiem kontinentiem, tad tai arī jāievieš kārtība pašai savās mājās. (…)"

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Redinga uzskata, ka Eiropas pakts datu aizsardzībai ir piemērotais risinājums, lai atjaunotu uzticēšanos – gan transatlantiskajās attiecībās, gan attiecībā uz veidu, kādā uzņēmumi un valdības apstrādā iedzīvotāju datus. Šim paktam būtu jābalstās uz astoņiem principiem:

1. „Mums jāpanāk, ka datu aizsardzības reforma tiek pieņemta tiesību aktu formā. Es vēlos, ka 2014. gadā datu aizsardzība tiek nodrošināta maksimālā ātrumā.”

2. „Reformas ietvaros nedrīkst būt atšķirīga attieksme pret privāto un publisko sektoru. Laikā, kad publiskais sektors ievāc, apkopo un dažreiz pat pārdod personas datus, iedzīvotāji vienkārši būtu neizpratnē par šādām atšķirībām. Turklāt ir arī ļoti grūti veikt nošķiršanu, ja vietējā līmeņa iestāde var iegādāties datu uzglabāšanas vietu privātā mākonī.”

3. „Tiesību akti, kuros ir izklāstīti datu aizsardzības noteikumi vai kuri skar privātumu, ir publiski jāapspriež, jo tie ir saistīti ar pilsoniskajām brīvībām tiešsaistē.”

4. „Datu vākšanai jābūt mērķtiecīgai un jāaprobežojas ar to, kas ir samērīgs ar paredzētajiem mērķiem. Visaptveroša elektronisko komunikāciju datu novērošana nav pieļaujama.”

5. „Tiesību aktiem jābūt skaidriem, un tie pastāvīgi jāatjaunina. Nedrīkst būt tā, ka, veidojot modernas novērošanas programmas, valstis izmanto novecojušus noteikumus, kas izstrādāti citā tehnoloģiskajā laikmetā.”

6. „Valsts drošības arguments jāizmanto ierobežoti. Tam jābūt izņēmumam, nevis normai.”

7. „Ja tiesu iestādes nespēj veikt savu lomu, tad reāla uzraudzība nav iespējama. Izpildvaras veiktā uzraudzība ir laba. Parlamentārā uzraudzība ir nepieciešama. Tiesu iestāžu veiktā uzraudzība ir izšķirošs faktors.”

8. „Vēstījums mūsu amerikāņu draugiem. Datu aizsardzības noteikumi jāpiemēro neatkarīgi no attiecīgās personas valstspiederības. Ņemot vērā interneta atklāto būtību, nav jēgas piemērot atšķirīgus standartus saviem valstspiederīgajiem un personām, kuras tādi nav.

Vispārīga informācija

Dati ir digitālā laikmeta valūta. Datus izmanto visi uzņēmumi – sākot no apdrošināšanas sabiedrībām līdz pat sociālo plašsaziņas līdzekļu vietnēm un meklētājprogrammām. Globalizētā pasaulē datu nosūtīšana uz trešām valstīm ir kļuvusi par būtisku ikdienas dzīves sastāvdaļu. Tiešsaistē nepastāv robežas, un mākoņdatošana nozīmē, ka datus var nosūtīt no Berlīnes, lai tos apstrādātu Bostonā un uzglabātu Bengalūrā.

Lai digitālā ekonomika plauktu, ir nepieciešama uzticēšanās. Vienlaikus saistībā ar to, ka laikrakstu titullapās gandrīz vai katru dienu nonāk informācija par veikto novērošanu, daudzi cilvēki nejūtas droši, ievietojot savus personas datus tiešsaistē. 92 % Eiropas iedzīvotāju ir norūpējušies par mobilo lietotņu darbībām, vācot viņu datus bez viņu piekrišanas. Un 89 % iedzīvotāju vēlas zināt, kad viņu viedtālrunī esošie dati tiek sniegti kādai trešai personai. Stingri un uzticami noteikumi, kas tiek konsekventi piemēroti, padarīs datu aizsardzību drošāku, lētāku un stiprinās cilvēku uzticēšanos. Savukārt uzticēšanās ir izaugsmes dzinulis. Dažas aplēses liecina, ka Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukts līdz 2020. gadam varētu pieaugt vēl par 4 %, ja ES veiks nepieciešamos pasākumus moderna digitālā vienotā tirgus izveidei.

Eiropas Komisija 2012. gada 25. janvārī ierosināja visaptverošu 1995. gada ES datu aizsardzības noteikumu reformu, lai nostiprinātu tiesības uz privātumu tiešsaistē un stimulētu Eiropas digitālo ekonomiku. Lai gūtu pārskatu par to, ko esam sasnieguši divos gados, kopš Komisija iesniedza savu priekšlikumu, skatīt MEMO/14/60, kur iekļauta arī sīkāka informācija par ieguvumiem, kurus reforma sniedz patērētājiem un uzņēmumiem.

Plašāka informācija

27. janvāra MEMO/14/60 Datu aizsardzības dienas priekšvakarā

Redingas runa CEPS: SPEECH/14/62

Informācija presei – datu aizsardzības reforma:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/data-protection/news/120125_en.htm

Eiropas Komisija – datu aizsardzība: http://ec.europa.eu/justice/data-protection

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Tieslietu ģenerāldirektorāta vispārējo ziņu sadaļa:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/index_en.htm

Priekšsēdētāja vietnieces Redingas Twitter konts:@VivianeRedingEU

Tieslietu ģenerāldirektorāta Twitter konts: @EU_Justice

 

Kontaktpersonas: Mina Andreeva (+32 2 299 13 82) Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)