ES banku sektora strukturāla reforma

Eiropas Komisija šodien ierosināja jaunus noteikumus, lai nepieļautu, ka vislielākās un strukturāli sarežģītākās bankas iesaistās riskantā tirdzniecībā savā vārdā. Jaunie noteikumi arī pilnvaro uzraudzītājus pieprasīt minētajām bankām nošķirt konkrētas iespējami riskantas tirdzniecības darbības no noguldījumu pieņemšanas darījumiem, ja šādas darbības apdraud finanšu stabilitāti. Komisija līdztekus šim priekšlikumam ir pieņēmusi papildu pasākumus, kuru mērķis ir palielināt noteiktu darījumu pārredzamību paralēlajā banku sistēmā. Minētie pasākumi papildina jau uzsāktās vispārējās reformas ES finanšu nozarē.

Sagatavojot savus priekšlikumus, Komisija ņēma vērā lietderīgo ziņojumu, kuru izstrādājusi augsta līmeņa grupa, ko vadīja Somijas Bankas vadītājs Erki  Līkanens (IP/12/1048), kā arī dažās dalībvalstīs spēkā esošos valstu noteikumus, globālo vienprātību šajā jomā (Finanšu stabilitātes padomes principus) un jaunākās tendences citās jurisdikcijās.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels  Barnjē sacīja: "Šodienas priekšlikumi ir pēdējie punkti uz "i" Eiropas banku sistēmas regulējuma pilnveidošanā. Tiesību akti attiecas uz nelielu skaitu ļoti lielu banku, kuras, ja tām nepiemēro šos noteikumus, iespējams, ir pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots, apjoma dēļ tās glābt būtu pārāk dārgi un to struktūras dēļ būtu pārāk sarežģīti tās noregulēt. Ierosinātie pasākumi vēl vairāk stiprinās finanšu stabilitāti un nodrošinās, ka nodokļu maksātājiem beigās nav jāmaksā par banku pieļautajām kļūdām. Šodienas priekšlikumi ierosinās kopēju sistēmu ES līmenī, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka atšķirīgie risinājumi valstu mērogā nerada domstarpības banku savienībā vai neapdraud iekšējā tirgus darbību. Priekšlikumi ir rūpīgi izstrādāti, lai panāktu trauslo līdzsvaru starp finanšu stabilitāti un izveidotu pareizos nosacījumus kredītu piešķiršanai reālajai ekonomikai, kas ir sevišķi svarīgi konkurētspējai un izaugsmei."

Kopš finanšu krīzes sākuma Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir iesaistījušās banku regulējuma un uzraudzības būtiskā pārstrādāšanā. ES ir ieviesusi reformas, lai samazinātu banku iespējamā bankrota ietekmi ar mērķi izveidot drošāku, stabilāku, pārredzamāku un atbildīgāku finanšu sistēmu, kas kalpo ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Lai palielinātu banku noturību un samazinātu ietekmi, ko rada iespējamais banku bankrots, ir pieņemti jauni noteikumi par kapitāla prasībām bankām (MEMO/13/690) un banku sanāciju un noregulējumu (MEMO/13/1140). Ir sākta banku savienības izveide. Tomēr dažas ES bankas, iespējams, joprojām ir pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots, apjoma dēļ tās glābt būtu pārāk dārgi un to struktūras dēļ tās būtu pārāk sarežģīti noregulēt. Līdz ar to ir nepieciešami papildu pasākumi, jo īpaši, strukturāli jānošķir riski, kas saistīti ar banku tirdzniecības darbībām, no banku noguldījumu pieņemšanas funkcijas. Šodienas priekšlikumu mērķis ir stiprināt ES banku nozares noturību, vienlaikus nodrošinot, ka bankas turpina finansēt saimniecisko darbību un ekonomikas izaugsmi.

Priekšlikums par ES banku strukturālo reformu attieksies vienīgi uz vislielākajām un strukturāli sarežģītākajām ES bankām, kas veic ievērojamas tirdzniecības darbības. Tas paredz:

1. aizliegt veikt finanšu instrumentu un preču tirdzniecību savā vārdā, t.i., veikt tirdzniecību savā vārdā vienīgi nolūkā gūt peļņu bankai. Šī darbība ietver daudz risku, bet nesniedz taustāmus ieguvumus bankas klientiem vai plašākai ekonomikai;

2. piešķirt uzraudzītājiem pilnvaras un, konkrētos gadījumos, pienākumu pieprasīt veikt augsta riska citu tirdzniecības darbību (piemēram, tirgus uzturēšanas, sarežģītu atvasinātu instrumentu un vērtspapīrošanas darījumu) pārvešanu uz atsevišķām juridiskajām tirdzniecības struktūrām bankas grupas iekšienē ("filiāļu izveide"). Mērķis ir novērst riskus, ko bankas uzņemtos saistībā ar aizliegumu veikt konkrētas tirdzniecības darbības, iesaistoties slēptās tirdzniecības darbībās savā vārdā, kas kļūst pārāk svarīgas vai rada augstu riska darījumu attiecību pret pašu kapitālu un potenciāli rada risku visai bankai un plašākai finanšu sistēmai. Bankām būs iespēja nenošķirt darbības, ja tās var pienācīgi pierādīt uzraudzītājam, ka radītos riskus mazina ar citiem līdzekļiem;

3. nodrošināt noteikumus par ekonomikas un juridisko pārvaldību un operacionālās saiknes starp nošķirtu tirdzniecības struktūru un pārējo bankas grupu.

Lai novērstu to, ka bankas mēģina apiet šos noteikumus, pārvirzot daļu no savām darbībām uz mazāk regulēto paralēlo banku sistēmu, līdztekus strukturālās nošķiršanas pasākumiem jāizstrādā noteikumi, ar ko uzlabo paralēlās banku sistēmas pārredzamību. Līdz ar to papildus sagatavotais pārredzamības priekšlikums nodrošinās pasākumu kopumu, kuru mērķis ir uzlabot regulētāju un ieguldītāju izpratni par vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Šie darījumi ir bijuši kaitīgas ietekmes izplatības, sviras efekta un procikliskuma avots finanšu krīzes laikā. Ir nepieciešams labāk uzraudzīt šādus darījumus, lai novērstu to izmantošanai piemītošo sistēmisko risku.

Vispārīga informācija

Saistībā ar valstu iniciatīvām un pieaugošajām globālajām debatēm par banku strukturālas reformas nopelniem Komisārs Barnjē 2011. gada novembrī paziņoja par augsta līmeņa ekspertu grupas (HLEG) izveidi, kuru vadīja Somijas Bankas vadītājs Erki  Līkanens un kuras uzdevums ir novērtēt nepieciešamību pēc ES banku nozares strukturālas reformas. Minētā grupa iesniedza savu ziņojumu 2012. gada oktobrī, kurā ieteica obligāti  nošķirt konkrētas augsta riska tirdzniecības darbības bankām, kuru tirdzniecības darbības pārsniedza noteiktas robežvērtības.

Attiecībā uz paralēlo banku sistēmu Finanšu stabilitātes padome 2013. gadā ierosināja vairākus ieteikumus nozares regulēšanai. Minētie ieteikumi tika apstiprināti Sanktpēterburgas G20 samitā 2013. gada septembrī.

Sk. MEMO/14/63 un MEMO/14/64

Plašāka informācija

http://ec.europa.eu/internal_market/bank/structural-reform/index_en.htm

 

Kontaktpersonas: Chantal Hughes  (+32 2 296 44 50) Audrey Augier  (+32 2 297 16 07) Carmel Dunne  (+32 2 299 88 94) Publiska informācija: “Europe Direct” pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai pae-pastu