Gaidot jaunos ES likumus: kā pašiem parūpēties par savu datu higiēnu

Vispirms - piedāvājam ieteikumus savu datu higiēnai, kas izskanēja Eiropas datu aizsardzības dienai veltītajā digitālās ēras pēcpusdienā. Tajā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts no atbildīgās komitejas Kārlis Šadurskis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa, Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāta datu aizsardzības nodaļas eksperts Francis Svilans, Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde, LU Datorikas fakultātes informācijas sistēmas drošības pasniedzējaIlze Murāne, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols, Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča, airBaltic viceprezidents Jānis Vanags un žurnāliste Elza Jēkabsone.

1. Nav ieteicams izmantot vienu un to pašu paroli vairākās interneta vietnēs. Parolei jābūt gana sarežģītai, lai to nevarētu uzminēt – nav vēlams lietot bērna, mājdzīvnieka vai savu vārdu. Paroli nevajag saglabāt mobilā tālruņa atmiņā.

1. Dzēsiet pārlūkprogrammā sīkdatnes jeb cookies, lai šie interneta cepumiņi mazinātu iespējas negodīgiem izsekotājiem zagt informāciju.
2. Neturiet atvērtu interneta banku un vienlaikus arī kādu sociālo profilu. Rezervējot viesnīcu vai pērkot preces internetveikalā, vēlams lietot atsevišķu maksājumu karti, kur ir ieskaitīta neliela naudas summa. Kārlis Šadurskis diskusijā dalījās pieredzē, ka ar viņa karti, pašam nezinot, tika nopirktas koncerta biļetes ASV. Naudu izdevās atgriezt – lai arī vien pēc pāris mēnešiem.
3. Summējot informāciju, ko par sevi vēstām sociālajos tīklos, bieži vien var noskaidrot gan patēriņa paradumus, gan adresi vai vietu, kur regulāri esat sastopams, piemēram, sporta zālē vai lekcijās. Spilgtus piemērus diskusijā nodemonstrēja jaunā žurnāliste Elza Jēkabsone. Studenti eksperimenta nolūkā apkopoja piecu nepazīstamu cilvēku ierakstus Twitter, LinkedIn un citos sociālo tīklu profilos, uzzinot par viņiem daudz privātu „detaļu”. Svarīgi rūpēties, lai vēstījumi sociālajā tīklā netiktu izmantoti ļaunprātīgi. Bērna ierakstam sociālajā tīklā „Esmu mājās viens. Garlaicīgi!” var būt nopietnas sekas, ja šo ziņu izlasa cilvēks ar ļauniem nolūkiem.
4. Mūsdienās daudzi bērni prot lietot mobilās ierīces, pirms vēl iemācījušies lasīt. Mācīsim bērniem rūpēties par savu datu drošību – tas ir tikpat svarīgi kā tīrīt zobus vai prast pāriet ielu.
5. Rūpīgi padomājiet, kam un kādus datus par sevi sniedzat. Latvijā ir bijuši gadījumi, kad, reģistrējoties klienta kartei, cilvēki sāk saņemt tādus komerciālus paziņojumus, ko nemaz nav pieprasījuši, jo uzņēmums vai atsevišķi darbinieki šo informāciju izpauž trešajām pusēm. Noskaidrojiet, kādam mērķim tiks izmantoti jūsu dati. Tiešajam mārketingam tos var izmantot tikai ar jūsu piekrišanu. Jūs varat pieprasīt, lai uzņēmums pārtrauc jums zvanīt vai sūtīt reklāmas paziņojumus, ko vairs nevēlaties saņemt.
6. Reģistrējoties tirdzniecības tīkla lojalitātes kartei, jums nav pienākums sniegt adresi vai tālruņa numuru. Jūs varat norādīt savu vārdu un uzvārdu, kā arī vēl kādu unikālu identifikatoru, piemēram, apdzīvotās vietas nosaukumu, bet jums nav pienākums norādīt personas kodu.
7. Izlasiet ziņojumus, kam piekrītat, reģistrējoties kādā vietnē vai pērkot kādu preci. Iespējams, tieši ar vissīkākajiem burtiem būs minēta kāda viltīga atruna, piemēram, automātisks pakalpojuma abonēšanas līguma pagarinājums, ja nav laikus paziņots par atteikšanos no attiecīgā pakalpojuma.
8. Apmeklējiet tikai zināmas un uzticamas interneta vietnes. Ja jums prasa norādīt e-pasta adresi, bet nevēlaties, lai pastkastīte tiek piespamota un nevēlaties saņemt atbildi, lietojiet neesošu e-pasta adresi.
9. Katram cilvēkam ir iespēja divas reizes gadā pieprasīt informāciju, kādas ziņas par viņu ir valsts rīcībā un kas šo informāciju ir pieprasījis. Savukārt portālā Latvija.lv par sevi var uzzināt virkni ziņu no 32 reģistriem, piemēram, noskaidrot, kādi dati ir Iedzīvotāju reģistrā, kādi apmaksātie valsts veselības pakalpojumi izmantoti, kāda biometrijas informācija ir fiksēta, darba devēja veiktās sociālās iemaksas u.c. informāciju.

Datu drošība ir divvirzienu satiksme - tajā ir gan biznesa, gan iedzīvotāju intereses, ko svarīgi samērot. Eiropas Parlaments noskaidrojis - 74% eiropiešu uzskata, ka personas datu izpaušana ir neizbēgama mūsdienu dzīves sastāvdaļa, bet 72% interneta lietotāju raizējas, ka savus datus nākas izpaust pārāk bieži.

Tā kā esošie datu aizsardzības likumi datēti ar pirmsinterneta ēru, Eiropas Komisija izstrādājusi reformas priekšlikumu, kas visā ES ieviestu vienotus principus. To pašlaik apspriež un papildina likumdevēji - Eiropas Parlaments un ES ministru Padome.

Datu aizsardzības pakete sastāv no diviem likumprojektiem: vispārīgiem noteikumiem par personas datu pamataizsardzību ES, valsts un privātajā sektorā, kā arī no direktīvas, ko piemērot, lai novērstu, izmeklētu, piemērotu un sodītu kriminālpārkāpumu gadījumos.

Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komiteja jau nobalsojusi par to, lai cilvēkiem būtu iespēja kontrolēt savu datu izmantošanu, vienlaikus atvieglojot uzņēmumu darbu pāri ES iekšējām robežām. Gadījumos, kad datu apstrādei nepieciešama piekrišana, uzņēmums vai organizācija to drīkstēs sākt tikai pēc skaidras datu subjekta atļaujas saņemšanas, turklāt šo atļauju varēs jebkurā mirklī atsaukt. Piekrišanai jābūt brīvprātīgai, apzinātai, par konkrēto lietu un nepārprotamai.

Diskusijā izskanēja vērtējums, ka ES ministru Padomes nostāja ir līdzīga.