Jaunais Eiropas Parlaments

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 24.maijā ir palikušas tieši 100 dienas. Katra pilsoņa pienākums ir piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai no pretendentiem izvēlētos labākos deputātus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses Eiropas Parlamentā. Neiznieko savu balsi un izlem, kas pieņem Eiropas likumus! Šie lēmumi tik tiešām attiecas uz katra cilvēka dzīvi.

• Vēlēšanu datumi: 2014. gada 22. - 25. maijs
• Jūnijs: politisko grupu veidošana; deputātu pilnvaru pārbaude
• 1. - 3. jūlijs: Eiropas Parlamenta atklāšanas sesija: jaunievēlētie deputāti oficiāli uzsāk darbu Parlamentā. Eiropas Parlamenta prezidenta, viceprezidentu un kvestoru vēlēšanas
• 7. - 10. jūlijs: politisko grupu tikšanās
• 14. - 17. jūlijs: Parlamenta sesija – Eiropas Komisijas prezidenta vēlēšanas
• Komisāru amatu kandidātu noklausīšanās (Septembris)
• Balsojums par Komisijas pilno sastāvu (Oktobris tbc)

Kas notiek pēc vēlēšanām?

Kad oficiālie balsošanas rezultāti ir zināmi, kompetentās valsts iestādes Eiropas Parlamentam dara zināmus ievēlēto deputātu vārdus. Pēc jaunievēlēto deputātu pilnvaru pārbaudes, ko veic Parlamenta administrācija, 751 jaunievēlētais deputāts drīkst uzsākt darbu un piedalīties Parlamenta pirmajā atklāšanas sesijā, kas notiks 2014. gada 1. jūlijā.

Pirms jūlija Parlamenta sanāksmes jaunievēlētie deputāti sanāks grupās atbilstoši savai politiskajai pārliecībai. Eiropas Parlamenta oficiālajām politiskajām grupām jābūt izveidotām līdz jūnija beigām.

1. Tikšanās politiskajās grupās – jūnijs

Jūnijā deputāti no dažādām Eiropas Savienības valstīm apvienosies grupās saskaņā ar savu politisko pārliecību. Lai politiskā grupa iegūtu formālu statusu, tās sastāvā jābūt vismaz 25 Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtajā daļā dalībvalstu (t.i., vismaz 7).

2. Parlamenta konstitutīvā sanāksme, 2014. gada 1. - 3. jūlijs, Strasbūra

Pirmajā sanāksmē pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Parlaments ievēl jaunu prezidentu, kā arī 14 viceprezidentus un sešus kvestorus. Plenārsēdi atklās līdzšinējais Eiropas Parlamenta prezidents, ja viņš ievēlēts arī šajā sasaukumā vai arī viens no iepriekšējiem viceprezidentiem hierarhiskā secībā, vai arī, ja neviens no viņiem nav, deputāts, kurš bijis amatā visilgāko laiku (atbilstoši Eiropas Parlamenta Reglamenta 12. pantam).

Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanas

Eiropas  Parlamenta prezidenta kandidātus var ierosināt vai nu politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu (13. pants).

Prezidenta vēlēšanas notiek Parlamenta plenārsesijas pirmajā dienā aizklātā balsojumā, izmantojot vēlēšanu zīmes. Ievēlēts tiek kandidāts, kas iegūst absolūtu balsu vairākumu un vēl vienu balsi, t.i., 50% +1 balss (14. pants). Ja pēc trīs balsošanas kārtām neviens no kandidātiem nav ieguvis absolūto balsu vairākumu, tie divi kandidāti, kuri pēdējā kārtā ieguvuši visvairāk balsu, piedalās ceturtajā kārtā, kurā prezidentu ievēl ar vienkāršu balsu vairākumu.

Jaunievēlētais prezidents uzreiz pēc tam stājas amatā un viņam ir tiesības teikt uzrunu (vai arī izvēlēties izteikt vien dažas īsas piezīmes un oficiālo uzrunu sniegt vēlāk). Pēc tam viņam jāvada viceprezidentu un kvestoru ievēlēšana.

Viceprezidentu un kvestoru vēlēšanas

Viceprezidentu un kvestoru kandidātus var ierosināt vai nu kāda no politiskajām grupām, vai arī vismaz 40 deputāti. Viceprezidentu ievēlēšana arī notiek aizklāti, izmantojot vēlēšanu zīmes, sesijas otrajā dienā.

Viceprezidentu un kvestoru pilnvaras

Viceprezidenti var aizvietot prezidentu, tostarp - vadot plenārsēdi (21. pants). Viņi darbojas arī Prezidijā, struktūrā, kas atbildīga par administratīvajiem, personāla un organizatoriskajiem jautājumiem. Savukārt pieci kvestori atbild par administratīviem jautājumiem, kas tieši attiecas uz deputātiem (26. pants).

3. Komiteju priekšsēdētaju un vietnieku vēlēšanas, 7. - 10. jūlijs, Brisele

Nākamajā nedēļā pēc Parlamenta konstitutīvās sanāksmes, Eiropas Parlamenta pastāvīgās komitejas, kā arī parlamentu sadarbības delegācijas ievēlē savus priekšsēdētājus un viņu vietniekus.

Katra komiteja ievēl arī tās Prezidiju, kas sastāv no priekšsēdētaja un viņa vietniekiem. Ievēlamo priekšsēdētaja vietnieku skaitu nosaka Parlaments, ņemot vērā Priekšsēdētaju konferences priekšlikumu.

Detalizētāka informācija pieejama sadaļā "Biežāk uzdotie jautājumi".

Pieejama tiešsaistē: http://www.europarl.europa.eu/news/lv/news-room/FAQ

4. Eiropas Parlamenta plenārsesija, 14. - 17. jūlijs, Strasbūra

Eiropas Komisijas prezidenta vēlēšanas

Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlaments ievēl Eiropas Komisijas prezidentu. Eiropadomei, proti, Eiropas Savienības dalībvalstu un valdību vadītājiem, jāierosina kandidāts Komisijas prezidenta amatam, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Jauno politisko grupu sadalījums Parlamentā būs zināms jau jūnija vidū.

Kad Eiropadome ir darījusi zināmu savu kandidātu Komisijas prezidenta amatam, var sākties vienošanās sarunas ar Parlamentu par viņa/viņas politiskajām prioritātēm un programmu.

Jūlija otrajā plenārsesijā Eiropas Parlamentam būs iespēja pirmo reizi nobalsot par Komisijas prezidenta amata kandidātu. Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vajadzīgs kvalificēta Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma atbalsts, t. i., kandidāts jāatbalsta vismaz pusei (376 deputātiem) no visiem 751 Eiropas Parlamenta deputātiem.

Balsošana notiek aizklāti. Ja kandidāts neiegūst vajadzīgo balsu vairākumu, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, viena mēneša laikā izvirza jaunu kandidātu.

(Lisabonas līgums, 17. panta 7. punkts, Eiropas Parlamenta Reglamenta 105. pants).

Kad Komisijas prezidents ir ievēlēts, Padome, vienojoties ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, apstiprina izraudzīto Komisijas locekļu sarakstu.

5. Septembris/Oktobris 2014 (tbc) – Brisele/Strasbūra

Komisāru amata kandidātu uzklausīšanas un balsošana

Izraudzītie komisāri vispirms uzstājas parlamentārajās komitejās atbilstoši viņu paredzamajai atbildības jomai. Uzklausīšanas ir atklātas. Pēc uzklausīšanas attiecīgās komitejas priekšsēdētājs un koordinatori nekavējoties satiekas, lai novērtētu konkrētā komisāra amata kandidāta kompetenci un sniegumu. Novērtējums tiek nosūtīts Parlamenta prezidentam. Kā rāda iepriekšējā pieredze, šīs uzklausīšanas ir novedušas pat līdz komisāru amata kandidātu atsaukšanai vai kandidātu portfeļu maiņai.

Ievēlētais Komisijas priekšsēdētājs pēc tam Parlamenta sēdē iepazīstina ar komisāra amata kandidātu kolēģiju un tās programmu. Priekšsēdētāju, augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un pārējos Komisijas locekļus ar balsojumu apstiprina Parlaments. Pēc tam, kad Parlaments apstiprinājis prezidentu un komisārus, tos ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja Komisijas pilnvaru termiņa laikā būtiski mainās atbildības jomas, notiek brīvas amata vietas aizpildīšana, attiecīgie komisāri atkārtoti uzstājas atbilstošajās komitejās.

‍
‍Eiropas Parlamenta Informācijas birojs