Eiropa ir kļuvusi novatoriskāka, bet joprojām pastāv lielas atšķirības starp reģioniem

Eiropa inovācijā tuvinās ASV un Japānai, bet ES dalībvalstīs inovācija vēl aizvien rit ļoti dažādos tempos, un atšķirības izlīdzinās tikai nedaudz. Reģionu līmenī atšķirības inovācijas ziņā ir vēl krasākas; gandrīz katrā piektajā ES reģionā jauninājumi ir gājuši mazumā. Tie ir svarīgākie rezultāti Eiropas Komisijas Inovācijas savienības 2014. gada rezultātu pārskatā un reģionu inovācijas 2014. gada rezultātu pārskatā. Kopumā ES vērtējums nav daudz mainījies — priekšgalā ir Zviedrija, tai seko Dānija, Vācija un Somija, kuras pētniecībā un inovācijā investē visvairāk. Vislielāko progresu ir panākušas Portugāle, Igaunija un Latvija. Kopējie panākumi ir gūti, pateicoties ES pētniecības sistēmas atvērtībai un pievilcībai, kā arī uzņēmumu sadarbībai jauninājumu jomā un zināšanu komercializācijai, ko mēra, nosakot no licencēm un patentiem ārzemēs gūtos ieņēmumus. Lai gan ir palielinājušies publiskā sektora izdevumi pētniecības un izstrādes jomā, to aizēno tas, ka nepārtraukti ir samazinājušies ieguldījumi riska kapitālā un ar pētniecību un izstrādi nesaistītie inovāciju ieguldījumi uzņēmumos.

Par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni sacīja: “Lai mēs varētu sasniegt mūsu rūpniecības politikas mērķi, proti, līdz 2020. gadam vismaz 20 % no ES IKP iegūt no ražošanas, tad vispirms jāgādā par plašāku inovāciju visā Eiropā. Lielāki ieguldījumi uzņēmējdarbībā, lielāks pieprasījums pēc Eiropas inovatīvajiem risinājumiem un mazāk šķēršļu inovatīvo izgudrojumu komercializācijā ir svarīgi izaugsmes priekšnoteikumi. Mums vajag vairāk inovatīvu uzņēmumu un izaugsmi veicinošu regulējumu, lai jauninājumi sekmīgi ieviestos tirgū.”

Eiropas pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna teica: “Rezultātu pārskats vēlreiz apstiprina, ka ieguldījumi pētniecībā un inovācijā veicina ekonomikas attīstību. Šo progresu mums palīdzēs turpināt jaunā pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020”, kuras budžets nākamajiem septiņiem gadiem ir teju 80 miljardi eiro. Ieguldījumi inovācijā visā ES ir jāpalielina tagad, lai mēs varētu līdz 2020. gadam sasniegt savu mērķi — 3 % no IKP.”

Komisārs Johanness Hāns, kas atbild par reģionālo un pilsētu politiku, teica: “Mums fantastiskās Eiropas idejas jāpārvērš ienesīgos uzņēmumos, kas rada darbvietas un veicina ilgtspējīgu attīstību. Jaunais ES budžets un reformētā reģionālā politika piedāvā vēl nebijušu iespēju veicināt jauninājumus. Pētniecībā un inovācijā, kā arī digitālajā attīstībā, mazajos un vidējos uzņēmumos un vidi nepiesārņojošas un efektīvas enerģijas izstrādē tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljardi eiro no Eiropas investīciju struktūrfondiem.  Pašreizējie rezultātu pārskati liecina, ka starp reģioniem pastāv būtiskas atšķirības, lai arī dažos reģionos ir nepārprotama virzība uz priekšu. Jaunā reģionālā politika to risinās tieši: ikvienam Eiropas reģionam (pavisam to ir 274) būs jāizstrādā efektīva specializācijas stratēģija, kurā būs jāiekļauj inovācija. Reģioniem būs jāturpina izmantot savas ekonomiskās priekšrocības un jāizstrādā inovatīvi veidi, kā stāties pretī globālajai konkurencei.”

Atsevišķi kopsavilkumi par visu 28 dalībvalstu un citu Eiropas valstu sniegumu inovācijas jomā ir atrodami šeit: MEMO/14/140

Četras dalībvalstu grupas atbilstoši inovācijas tempam

Inovācijas savienības 2014. gada rezultātu pārskatā dalībvalstis atkarībā no snieguma ir iedalītas šādās četrās valstu grupās:

·    Dānija (DK), Somija (FI), Vācija (DE) un Zviedrija (SE) ir inovācijas līderes, kuru inovācijas rādītāji krietni vien pārsniedz ES vidējos rezultātus;

·    Austrija (AT), Beļģija (BE), Francija (FR), Igaunija (EE), Īrija (IE), Kipra (CY), Lielbritānija (UK), Luksemburga (LU), Nīderlande (NL) un Slovēnija (SI) ir inovāciju ieviesējas, kuru sniegums inovācijas ziņā nedaudz pārsniedz ES vidējos rādītājus vai ir tuvu tiem;

·    Čehijas (CZ), Grieķijas (EL), Horvātijas (HR), Itālijas (IT), Lietuvas (LT), Maltas (MT), Polijas (PL), Portugāles (PT), Slovākijas (SK), Spānijas (ES) un Ungārijas (HU) veikums ir zemāks nekā ES vidējie rādītāji. Šīs valstis ir mērenas novatores;

·    Bulgārija (BG), Latvija (LV) un Rumānija (RO) ir pieticīgas novatores, kuru veikums ir krietni zemāks par ES vidējo rādītāju.

Grafiks ar ES dalībvalstu rezultātiem inovācijas jomā

Kas ir inovācijas līdervalstu veiksmes pamatā?

Visnovatoriskākās valstis izceļas ar labu sniegumu, pārspējot ES vidējos rādītājus visās jomās: no pētniecības un augstākās izglītības sistēmas, pasākumiem uzņēmējdarbības inovācijā un intelektuālā kapitāla līdz inovācijai MVU un ekonomiskajiem rezultātiem. Tas liecina par līdzsvarotu valsts pētniecības un inovācijas sistēmu.

ES vieta starptautiskā mērogā

Ja skatās uz visu Eiropu kopumā, tad arī šogad Šveice izceļas kā vispārējā inovāciju līdere, turpinādama pārspēt visas ES dalībvalstis. Raugoties pasaules mērogā, Eiropas Savienība inovācijā atpaliek no Dienvidkorejas, ASV un Japānas. Lai gan pēdējos gados atšķirības ar ASV un Japānu ir izdevies samazināt uz pusi, ar Dienvidkoreju tās ir tikai palielinājušās.

ES joprojām apsteidz Austrāliju, Kanādu un t.s. BRICS valstis — Brazīliju, Krieviju, Indiju, Ķīnu un Dienvidāfriku. Šis pārsvars ir stabils vai pat palielinājies, izņemot vienīgi Ķīnu, kura strauji uzlabo inovācijas tempu.

Eiropas reģionu inovācijas 2014. gada rezultātu pārskats

Šogad Inovācijas savienības rezultātu pārskats ir papildināts ar reģionu inovācijas rezultātu pārskatu, kas piedāvā salīdzinošu novērtējumu par inovāciju 190 Eiropas Savienības, Norvēģijas un Šveices reģionos, izmantojot atsevišķus pētniecības un inovācijas indikatorus.

Pamatinformācija par inovācijas rezultātu pārskatu

Inovācijas savienības 2014. gada rezultātu pārskata pamatā ir 25 dažādi indikatori, kas iedalīti trīs plašās kategorijās.

Potenciāls: inovācijai nepieciešamie pamatelementi (cilvēkresursi, atvērtas, izcilas un pievilcīgas pētniecības sistēmas, finansējums un atbalsts).

Uzņēmumu inovācija: Eiropas uzņēmumu inovācijas pasākumi (uzņēmumu ieguldījumi, sadarbība un uzņēmējdarbība, intelektuālie resursi).

Rezultāti: labums, kas rodas ekonomikai kopumā (novatori un ietekme uz ekonomiku).

 

Plašāka informācija

Pilns ziņojums par Inovācijas savienības 2014. gada rezultātu pārskatu

Pilns ziņojums par reģionu inovācijas 2014. gada rezultātu pārskatu

Kontaktpersonas:

Carlo Corazza (+32 2 295 17 52), tviterī: @ECspokesCorazza Michael Jennings  (+32 2 296 33 88), tviterī: @ECSpokesScience Shirin Wheeler (+32 2 296 65 65), tviterī: @shirinwheelerEU